Rūnas

 

 

 

Kornēlijs Tacits (58-120 AD) Germania X nodaļā apraksta kādu ģermāņu mistisko rituālu, kas varētu būt rūnoloģijas jeb rūnu pētīšanas zinātnēs iesākums, kas ir pat atsevišķa ģermāņu valodniecības apakšnozare.

Viņiem nozīmīga ir zīlēšana. Viņu metode ir vienkārša – viņi nocērt riekstu koka zaru un sagriež to sīkos gabalos, ko atzīmē ar noteiktām zīmēm un izbārsta uz baltā audekla. Tad viņu kopienas priesteris (ja tas tiek darīts publiski) vai ģimenes tēvs (ja tad tiek darīts privāti) pēc dievu izsaukšanas, acis paceļot debesīs, paņem trīs burtus reizē un skaidro tos pēc iegrieztām zīmēm.

image

Rūnas senajiem ģermāņiem saistījās ar noslēpumu (gotu rūna), sensakšu rūna ir noslēpumaina čukstēšana (vācu raunen čukstēt), senskandināvu ryna slepeni sarunāties (*reu *ru balss skaņu atdarināšana). Latviešu runāt pēc etimoloģijas vārdnīcas skaidrojuma savulaik apzīmēja svinīgu runāšanu, iespējams, mītiskā rituālā. Piemēram, landtāga sēde tika saukta par runas dienu. Anglosakšu slepenās virsaišu un likumdevēju sapulces arī tika sauktas par rūnām.

Ziemeļeiropā viņpus romiešu robežām rūnas izplatījās ap 200 AD. Goti izmantoja rūnas līdz 500 AD, kad nomainīja to pret alfabētu, kas tapis uz grieķu alfabēta pamata, Anglijā to izmantoja līdz normaņu iebrukam, bet Skandināvijā – līdz pat 17.gadsimtam, gan 12.gadsimtā līdz ar kristietības ieviešanu latīņu raksts kļuva dominējošs. Mūsdienās rūnas plaši tiek izmantotas izklaides industrijā, jo īpaši maģiskajos rituālos. Dievišķā izcelsme un maģisko īpašību dēļ tās izmanto zīlēšanā un padomu sniegšanā. 24 rūnās ir ieslēptie dievi, dabas parādības, cilvēki, dzīvnieki un abstraktie koncepti veido šo mistikas pasauli.odin2100659046

Senākās Edas poēmā Hávamál aprakstīts, kā senskandināvu dievs Odiņš ieguvis rūnu zināšanas.Pie Igdrasila pasaules koka viņš satiek trīs likteņa nornas, kas izstāsta visas pasaules gudrības un nākotnes notikumus, arī par milzi Mimiru ( senangļu mimorian, latīņu memor atcerēties). Mimirs sargā gudrības avotu, kas laista pasaules koka saknes, tāpat vien klāt nevienu nelaižot. Vēloties iegūt visas zināšanas par pasauli, Odins ziedo vienu aci (tādēļ bieži tiek attēlots ar piesegtu aci). Taču, pat padzeroties no šī avota, viņš nejūt slāpju veldzējumu. Atpakaļceļā viņš pakaras koka zaros, uzšķēržot sevi ar šķēpu. 9 naktis viņa zirgs Sleipnirs klusi staigā apkārt, bet Odina kraukļi Hugins un Munins (domas un atmiņas) lido apkārt, savācot domas no visas pasaules. Devītajā naktī viņs beidzot ierauga rūnas, nokrīt no koka un izgrebj tās ar savu zobenu koka stumbrā.

 

Futhark

image

 

image

Futhark rūnu alfabētu veido 24 burti, ko tradicionāli iedala 3 rindās (ættir): Freijas jeb mīlas dieves rindā, Heimdala jeb Asgarda sarga, un Tīra, galvenā ģermāņu panteona Dieva vai arī sāgās Odina dēla, rindas.

Freijas runu grupā veidojas šādi secīgi rūnu pāri: mājas lopi un savvaļas zvēri, dēmoni un dievi, izaicinājumu pilnais ceļojums nezināmajā un nepieciešamie rīki, proti, lāpa ceļa izgaismošanai, dāvana un prieks. Heimdala grupa ir kareivja likteņa atspoguļojums ar grūtībām un šķēršļiem, nepieciešamo izturību un nezināmo likteni. Tīra grupā lielāks uzsvars ir uz indivīda attīstību un sabiedrības lomu. Nereti futhark rūnu kārtībā tiek apmainītu vietām divas pēdējās rūnas, kurās nojaušama Odina klātbūtne.

 

Rūnu skaidrojumi

Screenshot_2014-10-19-15-25-59-2-898152644

 

Anglosakšu rūnas

Tiek uzskatīts, ka senais Futhark variants atbilst protoģermāņu valodai. Anglosakši Frīzijā pārveidoja to atbilstoši valodas izmaiņām, papildinot ar 9 burtiem. 33 Futhorc rūnas iekļāva dauzus jaunus patskaņus un burtu kombinācijas.

 

image

Garais a apzīmēja o skaņu, bet k burts kļuva par c, kas a,o un u priekšā tika izrunāts kā k, bet pārējos gadījumos kā c (tādēļ futhorc). Jaunie burti radās pastāvīgo k un g, q un st skaņu apzīmēšanai. J burta forma pārvērtās par ī un ng kombināciju, kas varētu izskaidrot tik bieži dzirdamo galotni -ing darbības vārdu ilgstošās darbības formās.

Skandināvu rūnas

image

Skandināvijā savukārt norisinājās pretēji procesi. Rūnu skaits tika samazināts līdz 16 rūnām, atmetot g, w, æ, p, z, e un ng burtus. Th, b, t un k sāka norādīt gan balsīgās, gan nebalsīgās skaņas, u izmantoja o un u skaņai, bet i gan, i gan e norādīšanai. Gotu futhark galotnēs izmantojamo z skaņu nomainīja r (er, y) skaņa. Maģiskajos rituālos gan joprojām izmanto 24 rūnas. Jaunākajām Futhark ir dāņu un zviedru-norvēģu (Rök runar) varianti ar nelielām burtu variācijām īsākiem vai garākiem zariem.

Rūnas un alfabēts

Rūnu izcelsmi rūnologi saista ar kādu no Vidusjūras alfabētiem (etrusku, romiešu, grieķu?). Gandrīz identiski romiešu burtiem ir B, F, H, F, L, R, T un V, līdzīgi ir A, K(C), D (th), M, O un S. Turklāt p, o un s varētu būt radušies grieķu burtu Π, Ω un Σ ietekmē. P ( w ) M (e) un X (g) gan atšķiras pēc skaņas. J rūna varētu rasties grieķu i ietekmē. N, AE, D, NG un Gala Z latīņiem nebija zināmas zaru un svītru kombinācijas. Formas ziņā, piemēram, NG un J ir viegli saliekami. Gala Z ir līdzīga grieķu Ψ , taču tāpat kā pārējie līdzīgie burti iegūst koka zaru un rombu (čiekuru?) izskatu. Interesanta iezīme, ka rūnas neatšķiras pēc zaru novietojuma uz labo vai kreiso pusi. Tās ir vai nu simetriskas vai vērstas uz labo pusi. To labi izskaidro apstāklis, ka rakstības virziens rūnu rakstam nebija svarīgs.

Kodētās runas

image

Līdzīgi ogama rakstam rūnām ir arī alternatīvs kodētais pieraksts. Galvenais princips ir vienā koka pusē norādīt rūnu grupas numuru, bet otrā rūnas kārtas numuru. Piemēram, trešās grupas trešais burts būtu zirga rūna.

Šogad tika ziiņots par jötunvillur koda atšifrēšanu. Tās bija sava veida 13.gs. vārdu spēles, rakstot nelielus vēstījumus rūnu rakstā, taču ierasto rūnu burtu vietā aizstājot tos ar rūnas vārdā pēdējo burtu. Rūnologiem ilgi nācās lauzīt galvu par šo kodu, taču risinājumu atrast tomēr ir izdevies. Viens no šādiem uzrakstiem, piemēram, bija “Nobučo mani!”. Sava veida īsziņas koda lauzējam.

image

 

Expeditiones Linguarum par rūnām

Jaunais Futhark

Viduslaiku rūnas

Rūnu salikumi

Rūnakmeņi

 

 

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s