Velārā palatalizācija

Senākajos latīņu uzrakstos [k] un [g] skaņas netika šķirtas līdzīgi etrusku valodai, uz kuras alfabēta pamata tika izveidots latīņu alfabēts. Etrusku rakstībā [k] skaņas pierakstu ietekmēja zilbes patskanis aiz tās. A priekšā tika izmantots K burts, V priekšā – Q burts un pārējos gadījumos – C burts (KA, QV, CE vai CI). Laika gaitā K burtu sāka izmantot vien grieķu cilmes vārdos, tad izmantoja tikai C burtu. G burts,  C burtu papildinot ar nelielu svītriņu, radās vien tikai 3.gadsimtā, kuras radīšanu piedēvē  pirmās Romas privātskolas izveidotājam  Spurijam Karvilijam Rugam.

Neskatoties uz atšķirībām rakstos, kas varētu atspoguļot burtu zilbisko uztveri senajos Vidusjūras alfabētos, tiek uzskatīts, ka klasiskajā latīņu valodā nenotika velāro slēdzeņu skaņu pārmaiņas priekšējo patskaņu priekšā.
5 īso un garo patskaņu sistēma bija perfekti sabalansēta. Jau 3.gadsimta latīņu gramatiķa Sakerdosa visbiežāk pieļauto kļūdu sarakstā Appendix Probi e.g. patskaņu īsināšana tiek saukta par barbarismus nostri tempus.. Pieminēti arī H burta zudums (adhuc non aduc), neuzsvērtās zilbes patskaņa zudums (masculus non masclus), nāseņu zudums (mensa non mesa) u.c .

Romas impērijai izplešoties,  ķeltu un ģermāņu cilšu valoda sāka ietekmēt arī latīņu valodu. Laika gaitā zuda atšķirība starp garajiem un īsajiem patskaņiem, uzsvērtajiem un neuzsvērtajiem patskaņiem, blakus [u] parādījās noapaļotā [ü] skaņa. Iespējams, tieši tas radīja vokālās sistēmas destabilizāciju un skaņu nobīdes patskaņu i, e, ü priekšā. Visās romāņu valodās, izņemot Sardīnijas salā runāto, ir notikusi palatalizācija. Velārie slēdzeņi tika ietekmēti visvairāk. Faktiski no vulgārās latīņu valodas šo un citu skaņu pārmaiņu rezultātā izveidojās daudzas jaunas valodas.

Par skaņu pārmaiņām liecina apjukums uzrakstos latīņu valodās, jau no 2.gadsimta sāk parādīties – nacione – natione, consiensia – conscientia vietā, Genuarias Ianuarias vietā. Skaņu pārmaiņu pēdas no vēlā impērijas laikmeta ir vērojamas mūsdienu romāņu valodās (e.g. diurnium – itāļu giorno, maiorem-maggiore)

Palatalizācija spāņu un franču valodās

Romāņu valodās vispārīgā velārā palatalizācija priekšējo patskaņu priekšā noritēja nedaudz atšķirīgi, šis process noritēja ap 3. gadsimtu. Spāņu valodā latīņu [k] skaņa izgāja cauri modifikācijai [ts] vai [dz] (starp patskaņiem), reizēm kļūstot par balsīgo [g] (dragon), savukārt latīņu [g] izgāja cauri modifikācijai [dž], pārvēršoties par [h], [j] vai izzūdot vispār. Franču valodā [k] modificējās caur [ts], [g] caur [dž] (vēlāk visām skaņām deafrikatizējoties un kļūstot attiecīgi par [s] vai [ž]) vai arī izzuda pozīcijās starp patskaņiem.

Velārā palatalizācija romāņu valodās

wpid-screenshot_2014-11-03-16-04-55-1.png

Romiešu zelta ķēde - Catena - Chaîne franču otrās palatalizācijas rezultāts
Romiešu zelta ķēde – Catena – Chaîne franču otrās palatalizācijas rezultāts

Otrais palatalizācijas vilnis franču valodā ir noticis ap 9.gadsimtu, kad [a] izruna dažos vārdos kļuva līdzīga platajam e, (e.g. . mare- mère, padre -pæthre. – père). Tas veicināja līdzskaņu palatalizāciju šajā jaunajā pozīcijā, kā arī daļā aizguvumos. Latīņu ca pārvērtās par franču cha (cantare – chanter), bet ga par ja (gardinus – jardin).

Otrā palatalizācija franču valodā

Palatalizācija romāņu valodās skāra arī līdzskaņu grupas ar atšķirīgiem rezultātiem – latīņu octo – astoņi, rumāņu opt, itāļu otto, portugāļu oito, franču oit/uit/huit, spāņu ocho, savukārt latīņu noctem – nakts atbilst rumāņu noapte, itāļu notte, portugāļu noite, franču noit/nuit, spāņu noche.

(detalizētāk  – Palatalization in Romance: An Investigation of the Sound Change in French and Spanish, Steven Fielding )

 

Palatalizācija slāvu valodās

Slāvu valodās arī ir izšķirami vairāki velārās palatalizācijas viļņi. Pirmais ir bijis kopīgs visām slāvu valodām pirms to izplešanās, kas varētu būt ap 500 AD. Pirmā palatalizācija radīja trīs jaunas skaņas slāvu valodās – Č, Ž un Š, kas radušies attiecīgi no k, g un h palatalizācijas priekšējo patskaņu priekšā. H skaņa slāvu valodās atbilstoši RUKI likumam radusies no ks modifikācijām (e.g latviešu rieksts, liet. riešutas, krievu орех, poļu orzech).

Tas notika vēl pirms 375.gada, kad gotu impērija krita pēc huņņu uzbrukumā, jo slāvu aizguvumi no gotu valodas ir pakļauti pirmajai palatalizācijai. Savukārt baltu izcelsmes toponīmi Dņepras augštecē (e.g. Vilkesa-Volčesa, Akesa-Očesa, Laukesa-Lučesa, Merkys-Mereča) arī somugru zemēs Ingerimaa-Ižora) liecina, ka 5.gadsimta 2. pusē šī slāvu palatalizācija vēl darbojusies. 6. un 7.gs. auzguvumi no grieķu valodas Balkānos vairs neuzrāda šīs palatalizācijas darbību.
Velārā palatalizācija slāvu valodās

wpid-screenshot_2014-11-03-16-05-28-2.png

V Praze - otrās slāvu palatalizācijas rezultāts
V Praze – otrās slāvu palatalizācijas rezultāts

Savukārt otrais slāvu palatalizācijas vilnis, kas ietekmēja jaunos aizguvumus un par priekšējiem patskaņiem pārvērtušos divskaņus (lietuviešu kaina- cena), jau noritējis atšķirīgi rietumu un austrumu slāvu valodās. Novgorodas un Pleskavas krievu dialektus tas nemaz nav skāris, par ko liecina bērza tāss uzraksti ( кѣле/целый – vesels, хѣде/ седой – sirms, гвѣзда/звезда – zvaigzne). Tā darbojās arī aizguvumos un ir saglabājusies joprojām locījumos ukraiņu un baltkrievu valodās (rokai – ukraiņu руці, baltkrievu руцэ, krievu руке, kājai – ukraiņu нозі, baltkrievu назе, krievu ноге, pamātei – ukraiņu мачусі, krievu мачехе). Ietekmējās arī skaņu kopas kv, gv, hv, sc un zdz. Šis palatalizācijas vilbis varētu noritēt no 7. līdz 10.gadsimtam, lai gan vēsturniekiem ir dažādi viedokļi. Katrā ziņā paralēlus procesus vēsturiskajās līdzskaņu mijās un vēsturiskajās skaņu pārmaiņās vat vērot arī baltu valodās, jo īpaši latviešu valodā, kas visi notikuši pirms 12.gadsimta.

Palatalizācija baltu valods

Par sava veida palatalizāciju baltu valodās var runāt jau kopš indoeiropiešu pirmvalodas satemizācijas, kad dažādu fonēmu artikulācijas ceļā izveidojās skaņu fonētiskās variācijas, piemēram kaukt un saukt, lietuviešu kaukti un šaukti. Līdzīgi nozīmes ziņā tuvi ir saime, kaimiņš un ciems, suns un kuņa, klausīt un slavēt, kvieši (gaišā krāsā) un svīst (gaisma), klanīt un sliet.

Velārā palatalizācija izteiktāk notika latviešu valodā ar K pāreju Ķ vai C un G pāreju Ģ vai DZ, savukārt lietuviešu valodā tāpat kā visi citi līdzskaņi priekšējo patskaņu priekšā k un g tikai nedaudz mīkstinājās. Škiet, ka latgaļiem ir notikušas aba veida skaņu palatalizācija un mīkstināšana (tikai te nav radušās ķ un ģ skaņas), ko hronoloģiski varētu identificēt ar dažādiem laikmetiem. Interesanti, ka vienīgās līdzskaņu mijas lietuviešu valodā ir t-č un d-dž (vokietis – vokiečiai, briedis – briedžiai, žibėjo tūkstančiai žvaigždžių), kur latviešu valodā vērojama t/s-š un d/z-ž mija. Lietuviešiem bieži var vērot ir s-š un ž-ž skaņas, kur latviešu vārdos parasti ir  s un z (saime – šeima, zināt – žinoti). Vārdiem dzimta un ģints ir cieša sasaiste ar vārdu znots, liet. žentas, kas parāda ne vien mūsdienu abilstību dz-g, bet arī senāka laikmeta miju g-z/ž. Līdzīgi vārdos zoss-žąsis, zivs-žuvis un zeme-žemė vērojamas indoeiropiešu dh/gh atbalsis (grieķu chton, latīņu humus zeme, grieķu ichtys zivs, *ghans zoss).


Latviešu c un dz rašanās velārās palatalizācijas ceļā

image

Skaņu pāreju priekšējo patskaņu un divskaņu priekšā lieliski var vērot, salīdzinot latviešu un lietuviešu vārdus. Turklāt tā notiek vienmērīgi gan vārda sākumā, gan vārda vidū starp patskaņiem. Veidojas sava veida “dzeguzes” likums, kur skaņu pāreja notiek e priekšā, bet u priekšā līdzskanis paliek nemainīgs. Latviešu valodā radušos cauna, caurs, cūka var skaidrot ar mīkstinājumu arī lietuviski (kiaunė, kiauras un kiaulė, taču kuilis). Par homofoniem kļuvušie vārdi dzīt (lopus) un dzīt (dzīst rēta) parāda, ka palatalizācija ir notikusi pirms nazalizētu patskaņu izzušanas latviešu valodā. Pilnīgu atbilstību, taču ekspresivitātes ziņā spēcīgāku skaņu var redzēt vārdos čiekurs-kankorežis, savukārt četri keturi č burta parādīšanās saistāma ar patskaņa zudumu vai tuvināšanos slāvu variantam.

Cirvis - latviešu palatalizācijas rezultāts
Cirvis – latviešu palatalizācijas rezultāts

Čūska arī varētu būt radusies šādas ekspresivitāti pastiprinošas skaņas rezultātā (čūkstēt-kukstēt, čīkstēt-cīkstēt). Interesanta liekas arī skaņu atbilstība ž-dž žūt-džiūti, kas kopā ar t-č ir vienīgās lietuviešu vēsturiskās līdzskaņu mijas. Šķiet, lietuviešu ž varētu būt latviešu z, bet lietuviešu dž latviešu ž ekvivalents, savukārt lietuviešu s un š – latviešu s ekvivalents, tikai s/t mijās parādoties š. Varbūt ari latviski sākotnēji šīs mijas no afrikātām pārvērtās par šņāceņiem (d-dž-ž un t-tš-š).

Dentālie slēdzeņi ir diezgan tuvi velārajiem, tādēļ nereti vērojama šo skaņu nomaiņa, piemēram, baltu jātvingu valodas ietekmētā lietuviešu dialektā – diena-giena, jautis-jaukis (vērsis), arklys-artlys (zirgs). Latviešu un lietuviešu valodās šādi līdzskaņu kopas tl un dl ir pilnībā pārveidojušās par kl un gl (ženklas zīme, egle prūšu addle, aukla). Šī baltu iezīme ir vērojama arī Pleskavas un Novgorodas dialektā (повегле, krievu повёл aizveda, въсѣгли krievu сели *sedli apsēdās, клещь  krievu лещ  *tlestjĭ plaudis). Rietumslāvu valodās līdzskaņu kopa dl/tl ir palikusi, austrumslāviem savukārt tā ir vienkāršojusies par plūdeni ( egle, poļu jodła, ukraiņu ялина, krievu ель, bet игла adata).

Latviešu valodā k un g pārvēršanās par c un dz nav vienīgais velāras palatalizācijas iznākums. Priekšejo patskaņu prieksā radušies arī palatālie slēdzeņi ķ un ģ, kas pat varētu būt senāki par pāreju uz c un dz. Par to liecina tādi vārdi kā ģimene, ģints, ģērbt, ķert, ķērkt, ķēve, daži vārdi paralēlformās ģelzis-dzelzs, ģergzde-dzirkste, ģist-nojaust, ģints-dzimta, ķirķis-circenis, tāda vārda kā ģindenis-skelets izzušana. Tos valodnieki saista ar zemgaliskām izloksnēm un lituānismiem.


Ķ un ģ skaņas latviešu valodā

image

Ši ģ un ķ skaņa varētu būt tuvāka lietuviešu k un g mīkstinājumam, kas liecina par velāro līdzskaņu baltu kopīgo palatizāciju, kas latviešu valodā attīstījusies soli tālāk ar nelielām pārvērtībām. Ķ un ģ bija piemērotākas arī ģermāņu aizguvumu adaptēšanai, e.g. ķēde (latīnu catena, kette), ķimenes, kuģis, riņķis, ģēgeris (Jäger), reņģes (frīzu hereng). Daļa no aizguvumiem varētu būt notikusi senāk par 12.gs, bet tādi ka ķieģelis-tieģelis, ķesteris, ķeceris, Jurģi nākuši ar kristietības izplatīsanos. Slēģis varētu būt gan ģērmānisms, gan senāks vārda slēdzis variants. Savukārt soģis (kas atveido krievu судья), kas acīmredzot ir sens aizguvums, varētu būt saistīts arī ar vārdu sūdzēt.

Tātad vairāki palatalizācijas viļņi ir vērojami arī latviešu valodā, turklāt viens no viņiem varētu būt bijis kopīgs ar citām baltu valodām. Iespējams, tajā brīdī radušās ari t/d līdzskaņu mijas (no *ti *di vai *tj *dj e un i priekšā), kas ietekmēja arī č/š un dž/ž skaņas. Varbūt t.s. koronālā palatizācija bija atsevišķs process skaņu pārveidē, šķiet, lietuviešu valodā tā bija īpaši nozīmīga. Velāro līdzskaņu palatalizācijas procesā, kas notikusi tikai latviešu valodā, nostiprinājās c un dz skanas un acīmredzot to mijas ar attiecīgām izmaiņām šņāceņos. Visu līdzskaņu konsekvents mīkstinājums lietuviešu un latgaliešu valodā varētu būt noticis jau vēlāk (protams, iespējams, ka tāds bija valodas senākais variants ar depalatalizāciju latviešu valodā).

Kas izraisīja tik radikālas skaņu pārmaiņas? Vai šie procesi noritējuši paralēli romāņu, slāvu vai ģermāņu valodās notiekošajiem? Daudzās valodās radās atšķirības starp priekšējiem un pakaļējiem patskaņiem. Škiet, pie vainas varētu būt latīnu valodas princips rakstos atšķirīgi atveidot [k] skaņu KA, CE un QV. Tad latviski tas varētu būt KA, KO, KU pretstatā KE, KI, KIE un GA, GO, GU pretstatā GE, GI, GIE (šeit vācu un zviedru valodās ierodas J skaņa), kuru varianti ar priekšējiem patskaņiem vēlāk nomainījuši skaņas. Šādi TIA un DIA varētu radīt Č/Š un DŽ/Ž skaņas. Skaņu nomaiņu latviešu valodā savukārt varētu veicināt to atzīmēšana ar kādu milstinājuma skaņu KJ, GJ, KKJ, GGJ, ko var kabināt klāt arī KJA, KJU, ko vēlāk būtu nomainījuši atsevišķi burti (c, dz, š, č, dž, ž). Var jau būt, ka skaņu pārmaiņas notikušas tikai runā, taču apbrīnojama ir to vienmērība un konsekvence, ka arī vēsturisko paralēlformu saglabāšana.

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s