Consonantes

Līdzskaņu klasifikācija dažādos laikmetos mēdz atšķirties atkarībā no detalizācijaa pakāpes un iedalījuma principa, tādēļ ērtākai izmantošanai izdalīšu to atsevišķās grupās.Pēc aktīvā runas orgāna līdzskaņus iedala lūpeņos un mēleņos. Mūsdienu fonētikā skaņas artikulācijas vieta tiek noteikta ļoti detalizēti. 1927.gada Endzelīna un Mīlenbaha Latviešu valodas mācibā tiek izšķirti lūpeņi, zobeņi un aukslējeņi ( Labiales, Dentales, Gutturales ). Pēc skanīguma līdzskaņus iedala skaneņos (Sonorantes, Resonantes, kas vat būt ar vai bez patskaņiem) un troksneņos (Constructivae). Troksneņi var būt balsīgi vai nebalsīgi. Pēc artikulācijas veida savukārt izšķir slēdzeņus (Mutae) un berzeņus (Fricativae). Skaneņu lidzskaņi ir plūdeņi (Liquidae) un nāseņi (Nasales).

Klasifikācijas komplicēšanai jāpiebilst, ka slēdzeņi var būt eksplozīvi un nazāli, pārējās skaņas savukārt ir kontinuanti, ko vispārīgi sauc par spraudzeņiem. Berzeņiem jeb spirantiem atsevišķi izdala sibilantus. Sibilantu svelpeņiem un šņāceņiem pieskaita arī afrikatas (Affricatae), kas ir slēdzeņa un bērzeņa salikums. V un j skaņas izdala  kā puspatskaņus (Approximantae). Plūdeņus veido rotiskie līdzskaņi (vibrants r) un laterālie spraudzeņi. Mēginot vienkāršot sarežģīto klasifikāciju, tabulā izdalīju slēdzeņus, berzeņus, nāseņus un plūdeņus, balsīgumu eksplozīviem un afrikatīviem slēdzeņiem un sibilantiem norādot ar dažādu krāsas toņa intensitāti. F un h skaņas ir pievienotas latviešu alfabētam pavisam nesen, tādēļ tās atmetu, savukārt nazālo n skaņu, kas parādās savienojumos ar k un g, varētu skatīt kopā ar citām līdzskaņu kombinācijām.

Screenshot_2014-10-13-00-12-26-1100659046

Puspatskanis j, kas atrodas starp zobeņiem un aukslējeņiem, labprāt savienojas ar visiem citiem līdzskaņiem, tādēļ atsevišķā tabulā apkopoju līdzskaņus ar j iedarbības rezultātiem. Rakstos  skaņu mijās j ir palicis redzams tikai ar lūpeņiem (pj, bj, mj, vj), visas citas skaņas ir pārveidojušās. Šādi no lj, nj, rj ir radušās mīkstinātās ļ, ņ un mūsdienās zudusī ŗ skaņa. Tj un sj pārvērtās par š , bet dj un zj – par ž. Latviešu valodas afrikatas ts un dz, kas fonētiski ir slēdzeņa un berzeņa salikums (t+s=c) un (d+z=dz), faktiski veidojušās no kj un gj. K,  g, un j ir aukslējeņu skaņas, kurām savstarpēji mijoties radušies ķ, ģ, c un dz, no kuru mijām savukārt radušies arī č un dž. Šādas izdarības sauc par palatizāciju un jotizāciju, turklāt latviešu valodā j loma izskatās daudz izteiksmīgāka nekā radniecīgajā lietuviešu valodā, kur līdzskaņu palatizāciju mūsdienās apzīmē ar tam sekojošu i skaņu (izņemot pj un bj vārda sākumā latviešu  pļ un bļ vietā, e.g. pjauti-pļaut). Lietuviešu valodā pilnīgi visi līdzskaņi ir mīkstinājušies, kas acīmredzot attīstījās citādāk nekā latviešu līdzskaņi. Līdzīgi skandināvu fjordiem, kur j skaņa izskatās ļoti svarīga. Jaunākajā Latviešu valodas gramatikā arī latviešu valodā f burts mijas ar fj, piemēram, karafe-karafju, žirafe-žirafju. Iespējams, ka senatnē šīs līdzskaņu mijas tika apzīmētas ar j burtu vai kādu mijas zīmi, no kurām radās jaunās c=ts un dz skaņas. Ezis ezia/ezja forma ar j varētu būt nozīmīgs jaunas skaņas rašanās veicinošs faktors. Te varētu runāt par dažādu palatizācijas un jotizācijas ietekmi uz valodas attīstību.Screenshot_2014-10-13-19-15-37-1-1-898152644

Ja par pamatlīdzskaņiem pieņem 14 burtus p t k b d g s z m n l r v j, pārējos var iegūt, veicot kādas pārmaiņas ar tiem: tj,sj=š, dj,zj= ž, kj=ķ, gj=ģ, pj, bj, mj, nj, lj, rj, vj, ts, dz, tsj, dzj.
To varētu apzīmēt ar j vai kādu citu zīmi virs/zem/pāri burtam. Ja arī balsīgumu atzīmētu ar kādu zīmi, teiksim, apvelkot, pasvītrojot vai kā citādi atzīmējot, tad pietiktu arī ar 10 burtiem p t k s m n l r v j.

Senās s un z (leišu š un ž) skaņas arī ir radušās no aukslējeņu k un g variantiem, 19.gadsimta beigās indoeiropiešu valodas uz šīs inovācijas pamata iedalīja satem un centum valodās. Tas nāk no indoeiropiešu skaņu pārmaiņām vārdā *(d)ḱm̥tóm, kas kļuva par avestu satəm, persu sad, sanskrita śatam, rumāņu suta, latviešu simts, lietuviesu šimtas, senslāvu sъto atšķirībā no latīņu centum [kentum], grieķu Εκατό hekaton, ģermāņu hundred, velsiešu cant. Tas, protams, noticis daudz senāk nekā radušies rakstu pieminekļi šajās valodās.

Geminācija

Geminācija ir līdzskaņu pagarinājums, ko ortogrāfiski vai fonētiski attēlo ar burtu dubultošanu. Geminus ir latīņu vārds dvīņiem dioskūriem Kastoram un Polideikam. Tas ir radniecīgs latviešu Jumim (*jem saistīt, pārot). Latviešu valodā troksneņu dubultošana, ko ietekmēja Baltijas somu valodas, mūsdienās netiek atzīmēta ortogrāfiski (aka  [ak:a]). Skaneņi gan tiek dubultoti (mellene, ķerra, panna, summa).

Lapa [lap:a] un lāpa [la:pa] parāda pēdas izohronijas principu, kas paredz, ka vismaz vienam zilbes elementam jābūt garam. Nebalsīgais troksnenis starp diviem patskaņiem pagarinās, ja zilbes uzsvērtais patskanis ir īss. Zviedru valodā, piemēram, raksta lappa (lāpīt) un lapa (lakt), attiecīgi gari izrunājot līdzskani vai patskani. Lietuviešu valoda no troksneņu geminācijas vairās arī morfēmu sadurās, piemēram, appīt – apipinti, atvērt – atidaryti.

Lasot 17.gadsimta ortogrāfijas tekstus latviešu valodā var pamanīt, ka līdzskaņu dubultošana tajos tiek atzīmēta. Turklāt pagarinās gan balsīgie, gan nebalsīgie līdzskaņi.

Daži piemēri no Heinriha Adolfija Erster Versuch einer Kurtzverfasseten Anleitung zur lettischen Sprache (1685)

Swezze, tetteris, ugguns, labbadarritajs, driģģenes, semme, leddus, allus, wezs wezza, rags ragga, saļļa, saķķis, bitte

image

image

Turklāt vārda galotnēs, kur notiek līdzskaņu saplūšana jeb asimilācija un līdzskanis pagarinās, tiek attēlota tikai viena skaņa

Gaišch, zaļšch, dasch, disch swešch mesch mescha

image

Kādā veidā rakstos norādīt patskaņu un līdzskaņu garumu, protams, ir svarīgs jautājums. Burtu dubultošana būtu efektīvs risinājums, atmetot nepieciešamību pēc papildu burtiem. Taču iespējama arī kāda kopīga zīme pagarinājumam un/vai mīkstinājumam.

UGGUNS     UDENS       RUDDENS    AKKA    UPPE    UPIS
UGUNS        ŪDENS       RUDENS       AKA       UPE      ŪPIS
UGGUNS     UUDENS    RUDDENS    AKKA    UPPE   UUPIS
UGUNS        UDENS       RUDENS       AKA       UPE      UPIS

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s