Hangils

09/02/2018 Atstāt komentāru jkaktins Koreja

Korejiešu rakstība hangils (한글hangul, hanguel, 한 han dižais, geul 글 raksts) ir unikāls fonētiskais alfabēts, par kuru ir zināms precīzs tā radīšanas laiks, autors un vispārējs konteksts. Ziemeļkorejā saukts čosongils (조선글), Čosona 조선 Joseon ir vēsturiskais Korejas nosaukums, jaunais raksts tika radīts Čosonas dinastijas laikā. Smalkās aprindas pirms tam rakstīja klasiskajā ķīniešu rakstā. Tas gluži neatbilda korejiešu valodas struktūrai, kurā liels svars ir dažādiem atvasinājumu piedēkļiem. Turklāt ir nepieciešams apgūt milzīgu ķīniešu hieroglifu skaitu. Zemāko kārtu pārstāvjiem izglītība un lasītprasme vispār bija liegta.

Ceturtais Čosonas dinastijas (1392-1897) karalis Sedžons (세종대왕) vēlējās veicināt vienkāršās tautas izglītošanu, kā arī veidot izteiktu korejiešu identitāti, tādēļ tika radīta rakstība, ko ikviens varētu apgūt “vienas nakts laikā”. 1443.gadā tika radītas 28 jaunās rakstu zīmes čamo (자모), kas atbilda fonētiskajiem un korejiešu filosofiskajiem principiem. Nākamie valdnieki visādi pretojās jaunās rakstības izplatībai, jo baidījās no izglītotās tautas. 17.gadsimtā tas atguvās pateicoties dzejai un novelēm, taču par galveno korejiešu rakstības veidu hangils kļuva tikai 20.gadsimta sākumā. 9.oktobris ir oficiāla hangila diena Korejā, kas ir datums, kad tika publicēts Sedžona traktāts Īstenās skaņas tautas izglītošanai (훈민정음 The Hunmin Jeong-um) 1446.gada.

Sedžons Lielais, The Hunmin Jeong-um (1446), hangils neona gaismās

Ķīniešu hieroglifu ietekme jaunās rakstības radīšanā ir redzama burtu jeb rakstu zīmju čamo (자모) izvietojumā zilbju blokos, tikai hieroglifu daudzskaitlīgo semantisko pamatelementu vietā ir apļi, svītriņas un kvadrātiņi. Ļoti vienkārši. Atbilstoši konfūciešu tradīcijai patskaņi attēloja debesu (yang, ko attēloja saule debesīs ㆍ), zemes ( ㅡ yin koncepts) un to vienojošu cilvēka (ㅣ) trīsvienību. Jiņ un jaņ patskaņu saspēle saknē un izskaņā rada īpatnējo korejiešu patskaņu harmoniju. Ar svītriņām iegūst patskaņus ㅏ a un ㅓ eo (ŏ, a paveids) no neitrālā ㅣ i, ㅗ o un ㅜ u no neitrālā ㅡ eu (ŭ, izklausās pēc igauņu õ skaņas). Ar dubulto svītriņu iegūst jotēto skaņu (ㅑ ya ) , patskaņu kombinācijas ar u/o dod w skaņas (ㅘ wa), bet ar i divskaņus ( ㅢ ui ), daži no kuriem kļuvuši par vienu skaņu (ㅔ e,ㅐae jeb platais e). Patskaņu novietojums (horizontāls vai vertikāls) nosaka zilbju bloka struktūru.

Klucīši hangila apguvei

Savukārt hangila līdzskaņu attēlojums ir korejieši zinātniskās lingvistikas augstākais sasniegums, jo katram burtam atbilst ne tikai atsevišķa skaņa, bet tā attēls atbilst šīs skaņas izrunai. Dzerokļu skaņa ㄱ [k/g], attēlo mēles stāvokli, noslēdzot rīkli. Ar papildsvītriņu tiek iegūta viegli aspirēta skaņa ㅋ [k/kʰ], dubultojot ㄲ iegūst intensīvāku [kk] skaņu. Mēles stāvokli attēlo citas mēles skaņas ㄴ[n], ㄷ[d] un ㄹ r [ɾ, l], lūpu stāvokli ㅁ [m] ㅂ [b], priekšzobu ㅅ [s] , ar modifikācijām ㅈ[tɕ] un ㅊ[tɕʰ], kā arī rīkles skaņas ㅇ (tukšā skaņa un [ng] skaņa vārda galā).

Hangul-Consonants-2 — Hangila līdzskaņi atbilstoši runas orgāniem

Virkne sākotnēji radītu skaņu vairs nav korejiešu rakstā, to pamatfunkcija bija atainot ķīniešu un dažas reģionālās skaņas ㆍ (arae-a), ㅿ z, ㆆ ʔ (glotālais slēdzenis), ㆁ ŋ. Interesants liekas Sedžona apraksts ㆍarae-a burtam [starp o un a] – to izrunājot mēles gals atrodas mutes vidū, tas ir kā saule debesīs. Šī burta zīmes laika gaitā pārvērtās par patskaņu svītriņām. Īpašas zīmes tika lietotas intonācijas atzīmēšanai – augstajam tonim (ᅟᅠ〮) un kāpjošajam tonim (ᅟᅠ〯) pa kreisi no zilbju bloka.

Čomo sakārtošana zilbju blokos ļauj palielināt atsevišķu burtu skaitu no 2 elementiem zilbē līdz pat 4 dažādiem elementiem (sk. Unicode bloki). Bez grūtībam var atpazīt visbiežākos korejiešu uzvārdu 김 (Kim), 리 (Lee), 박 (Pak) un 정 (Chŏng), kas statistiski aptver 50% no visiem korejiešiem.