Drusti

LVA_Drustu_pagasts_COAŠoreiz par Drustiem. Vikipēdijas ziņas par tiem ir diezgan skopas, taču sniedz diezgan interesantus faktus plašākā vēstures kontekstā. Pirmoreiz Drusti minēti 1262.gadā, kad pirmais Rīgas arhibīskaps Alberts II Zauerbērs no Ķelnes sāka celt Raunas pili. Tas notika aizraujošā laikā, kad Rīgas arhibīskapa pārraudzībā nonāk Prūsija, Livonija un Igaunija, tiek apspiesta Zemgaļu sacelšanās, tiek kristīts Lietuvas vienīgais karalis Mindaugs, noritēja diplomātiskās sarunas ar Aleksandru Ņevski par Novgorodas karalistes izveidi, ja vien viņš nebūtu vienojies ar mongoļu hanu…

Apdzīvotā vieta izveidojusies ap Vecdrustu muižas (Alt-Drostenhof) centru. Drustu muižas vārds saistāms ar Hāgemeisteru dzimtu, no kuriem varētu īpaši pieminēt divus. Ludvigs fon Hāgemeisters (1780-1833) esot bijis Krievijas Aļaskas gubernators (1818), jūrasbraucējs un atolu atklājējs tagadējā Franču Polinēzijā. Bristoles līcī pie Aļaskas ir Hāgemeistera vārdā nosaukta sala un jūras šaurums, Apataki atols Tuamotu arhipelāgā dažās kartēs parādās ar Hāgemeistera vārdu (baltvācu cilmes jūras braucējiem būtu interesanti pievērsties nedaudz plašāk, izskatās pēc sava veida Klondaikas).

Al_FRPol
Hāgemeistera sala Bristoles līcī, Apataki atols Franču Polinēzijā

Savukārt Heinrihs Hāgemeisters (1784-1845), vācbaltiešu jurists un politiķis, aktīvi iestājās par latviešu tautskolu un Vidzemes skolotāju semināra dibināšanu, viņa ieceres par dzimtbūšanas atcelšanu jau 19.gs. sākumā Livonijas landtāgā gan tika noraidītas (Vidzemē tas notika 1819.gadā pēc Napoleona kampaņas Krievijā).

Drustēniešu izloksne

Drustēniešu  izloksne, kurā “sevišķi smalki izšķir vokālu trejādo gaŗumu”, paliek latviešu valodas vēstures zelta fondā, jo tieši ar to saistāms diezgan plašs vārdu saraksts, kas tika publicēts Indriķa Cīruļa apcerē par Drustēniešu izloksni Rīgas Latviešu biedrības Zinību komisijas 15.rakstu krājumā 1911.gadā. Turpat atrodams arī apkopojums par 1908.gada latviešu ortogrāfijas projektu. Gadu desmitus pirms Mīlenbaha-Endzelīna Latviešu valodas vārdnīcas (1923-1932). Pirmās norādes par trejādo zlbju akcentu latviešu valodā parādās vien ap 1830.gadu (Formenlehre der lettischen Sprache, Rosenberger, 1830, Mitau).

Neiedziļināšos drustēniešu izloksnes īpatnībās (platā un šaurā e izruna, a sašaurinājums par o, dažas savādības konjugācijās un deklinācijās), kuras detalizēti var iepazīt iepriekš minētajā rakstā,  šoreiz mani interesē Indriķa Cīruļa norādes tieši par zilbes intonāciju šķīrumu. Stieptais garums šajā rakstā jau tiek apzīmēts ar līku strīpiņu (~), lauztais – ar jumtiņu (˄) un krītošais – ar pusjumtiņu (`).

Celmos nevar nekādu likumu uzstādīt, kur jāvadās pēc vārdu sarakstiem. Likumus var uzstādīt galotnēs,kur sastopami vienīgi stieptais un lauztais garums.

Stieptais garums parādās daudzskaitļa datīva galotnēs, norādāmo vietniekvārdu daudzskaitļa locījumos (izņemot lokatīvu un ģenitīvu), 2.konjugācijas darbības vārdu un pagātnes galotnēs –j- priekšā, daudzskaitļa personas vietniekvārdu nominatīvā, īpašības vārdu noteiktās galotnēs (izņemot lokatīvu), pavēles un  vajadzības izteiksmes, kā arī divdabju galotnēs. Drustēnieši -iņa/-ina vokatīva galotnes saīsina par , kad lūgumā grib ielikt lūgumu vai sirsnīgumu.

Lauztais garums ir lokatīva galotnēs, darbības vārdu nenoteiksmē, atgriezenisko darbības vārdu galotnēs, darbības vārdu nākotnes formās un patskaņos divdabja galotņu –dams/damies, -ts/ta priekšā, kā arī dažu lietvārdu vokatīvā.

Krītošais garums galotnēs parādās diezgan reti – norādāmo vietniekvārdu vienskaitlī un jautājuma vietniekvārda kas dažos locījumos, pagātnes divdabju –ijis/-ijuši/-ijuse, -uvis/-uvuse/-uvuši (kas drustēniešu izloksnē saīsinās par –iš, -uš, rakstiš, dabuš), debitīva priekšvārdiņā jā-, kā arī priedēkļos ie-,no-,pie- (ar dažiem izņēmumiem).

Vokāļu garuma izruna  (pēc Indriķa Cīruļa)

LSTKR

Atsevišķi būtu jāapskata intonācijas pāreja (metatonija) no krītošā un lauztā garuma un stiepto atvasinātajos vārdos (beigt-beigas, ziema – ziemelis, burzīt-burza), ko mēģināšu iekļaut savos vērojumos par lauzuma un stiepiena rašanos nākamreiz.

 

Commendatus

expling2

Titulbildes avots – Piltiņkalns 

Par drustēnišu izloksni, Indriķis Cīrulis,  RLB ZK 15.rakstu krājums, 1911

Formenlehre der lettischen Sprache, Rosenberger, 1830, Mitau

Drustu vēsture (Raunas novada lapa)

Кругосветное плавание Гагемейстера на транспорте «Кроткий» (1828–1830)

KategorijasAmerika, DažādiBirkas:, , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s