Dirhēmi

29/06/2017 2 komentāri by jkaktins Arābi

Sākotnēji par maksāšanas līdzekli un svara etalonu arābi izmantoja bizantiešu solīdus un persu Sasanīdu impērijas drahmas (naudas nosaukums palicis no hellēņu laikmeta, grieķu δραχμή). Ēģiptē un Sīrijā tika izmantotas bizantiešu monētas, bet Irānas un Irākas teritorijā – Sasanīdu monētas. Pēc islāma izplešanās starp šīm divām lielvarām to monētas turpināja izmantot. Pamazām arābi sāk klat monētas paši par paraugu ņemot veco monētu modeļus, bet papildinot tos ar nelieliem uzrakstiem arābu valodā monētas leģendā. Ap 670 AD arābi kopē bizantiešu vara folijus (fals, dsk. fulus, no romiešu follis), ap 691AD parādās pirmie arābu zelta dināri (gr. δηνάριον lat. dēnārius), kas atgādina bizantiešu solīdus.

arabsassanid — Sasanīdu drahmas ap 610 AD un arābu atdarinājumi ar *Bismillah* uzrakstu “Dieva vārdā”

Piektais Umajādu dinastijas kalifs Abdelmaliks Ibn Marvāns (685-705 AD, ‘Abd al-Malik ibn Marwān عبد الملك بن مروان) saprata, ka nauda var būt spēcīgs ierocis kalifāta varas centralizācijas un islāma izplatīšanas nolūkā. Viņa veiktā visaptverošā naudas reforma, pārkausējot vecās monētas un izveidojot epigrāfisko arābu monētu kalšanas tradīciju atstās pēdas pasaules vēsturē vēl gadsimtiem ilgi.

CRUS0150-JerusalemDomeRock (1) — Kalifa Abdelmalika valdīšanas laikā sāka celt Klints Domu Jeruzalemē, kas ir viens no vecākajiem islāma arhitektūras meistardarbiem (bildes avots BibleWalks)

Liels bija Bizantijas imperatora Justiniāna II (685-695, 705-711 AD) pārsteigums, kad viņš ieraudzīja jaunās arābu monētas ar islāma ticības apliecinājumu šahādu tās leģendā ar pārveidotiem Herakliešu dinastijas simboliem. Tas viņu ne pa jokam sadusmoja, ka nācās atjaunojot karu ar arābiem. Viņš izkala jaunu solīdu ar Jēzus galvu aversā un ar savu portretu ar bizantiešu krustu rokā reversā. 693 AD kalifs atbild ar līdzigu monētu, attēlojot sevi arābu tērpā un galvasegā ar zobenu rokā un ticības apliecinājumu leģendā, reversā atstājot to pašu kolonnu ar trīs pakāpieniem bez krusta un uzrakstu par dināra kalšanu 4 un 70. (74 AH) gadā. Bizantijas imperatora Leontija (695-698 AD) atbildes solīds pagalam nepatika kalifam Adbalmalikam. Cīkstēšanos ar bizantiešiem par varas un ticības apliecinājumiem viņš nolēma izbeigt uz visiem laikiem, uz monētām atstājot vienīgi arābu tekstus ar korāna tekstiem bez jebkādiem attēliem, kas atbilst islāma logocentriskajai kultūrai.

dirhArabBizant — Cīkstēšanās starp Bizantijas imperatoriem un kalifu Abdelmaliku (*‘Abd al-Malik)* par monētu dizainu (691-697)

Umajādu zelta dināri tika kalti Damaskā, sudraba un vara monētas citur. Irākas dienvidos tika izveidota liela monētu kaltuve Vasitā (pēc Tigras gultnes novirzīšanās pilsēta iznīkst), kas līdz ar Damasku kļuva par galveno monētu kalšanas vietām Umajādu kalifāta laikā.

Monētas aversā tās laukumā tiek novietota šahāda (الشهادة ash Shahādah; no arābu apliecināt, šahida شهد), leģendā – dirhēma kalšanas vieta un datums cipariem, bet reversā tiek citētas Korāna 112. un 9. sūra. Tas arī kļūst par dirhēmu standartu, ko vēlāk nedaudz papildina vai izmaina, dodot izteiksmes lauku arābu kaligrāfiem.

Te ir dirhēma piemērs no Vasitas kaltuves ar tekstu aversa un reversa monētas laukumā un leģendā. Leģendas sākums ir turpat, kur laukuma uzraksts, attiecīgi kalšanas pilsētas un datums ir attēla labajā pusē. Kūfiskajā stilā jāpievērš uzmanība atsevišķu burtu formai.

Dirhēma averss

Dirhēma reverss

Parasti arābu monētas norāda kaltuves vietu un laiku, valdnieka vārdu. Jauni kalifi vai varu sagrābušie nemiernieki uzreiz kala monētas ar savu vārdu, tādējādi arābu epigrafiskās monētas ļauj izsekot vēstures notikumiem ar lielu precizitāti, novērtējot kalifāta fragmentāciju pēc provinču pārvaldnieku un vizīru vārdiem.

Abasīdu dinastijas laikā monētu dizains un uzraksti paliek tie paši. Nelielas izmaiņas veiktas septītā Abasīdu kalifa al-Mamūna laikā (813-833AD) , kad monētām tiek izmantots elegantāks kūfiskais raksts ar dubulto leģendu. Samanīdi izmanto to pašu monētas dizainu. Pēc sudraba krīzes 10.gs. beigās monētu sudraba saturs un to kvalitāte krītas, teksti ar pravieša slavinājumiem kļūst garāki, starptautiskajā tirdzniecībā dirhēmu loma zūd.