Kūfa

Kūfa (الكوفة‎‎ al-Kūfah) ir ārkārtīgi nozīmīga agrīnā islāma pilsēta, kas dibināta 638 AD, neilgi pēc hidžras (هجرة ‎‎) 622 AD jeb Muhameda bēgšanas no Mekas uz Medīnu (arābu Madīna an-Nabī مدينة اانبي  jeb pravieša pilsēta, vēlāk vienkārši – Pilsēta المدينة) .  Tā tika izveidota otrā kalifa Umāra laikā Eifrātas krastā 170 km uz dienvidiem no mūsdienu Bagdādes. Pirms persu Sasanīdu impērijas iekarošanas (651 AD) tas bija svarīgs tālākās islāma ekspansijas atbalsta punkts, kur ieceļoja arābi no Divupes dienvidiem. Ceturtais kalifs Alī, Muhameda znots, politiski saspīlētās situācijas dēļ pārcēlis kalifāta galvaspilsētu no Medīnas uz savu atbalstītāju Kūfu. 661 AD kalifs Alī lūgšanu laikā tika nogalināts Kūfas mošejā, kas kļuva par šiītu svētceļnieku galamērķi un ir viena no vecākajām mošejām pasaulē. Par savu pagaidu galvaspilsētu to izraudzījās arī Abasīdi 749 AD līdz Bagdādes uzcelšanai 762 AD (citas kalifāta galvaspilsētas ir bijušas Meka un Damaska). Islāma pasaulē Kūfas pilsēta kļuva par svarīgu Korāna interpretācijas centru tā kanona izveides laikā.

Kaligrāfiskais stils, kas tika izkopts, rūpīgi pārrakstot un standartizējot svētos Korāna rakstus, tiek saukts par kūfisko rakstu. Tā pamatīgie taisnleņķa burti nosvērtās proporcijās noteica arābu kaligrāfijas stilu nākamos trīs gadu simtus. Burta galu pagarināšana, to izstiepšana, kā arī lapu un puķu, mezglu un pinumu elementu izmantošana veidoja dažādus dekoratīvos kūfiskā stila paveidus.

ArabKufic1.png
 Dažādi kūfiskā stila paveidi arhitektūrā un mākslā

Tieši kūfiskā stila uzraksti parādās uz arābu sudraba dirhēmiem, kas nonāk līdz Baltijas jūras krastam vikingu laikmetā. Neviļus vikingu tirgotāji kļuva par jaunās islāma ticības apliecinājuma nesējiem visā pasaulē, ja vien mācētu tos uzrakstus izlasīt. Lai to izdarītu, ir nepieciešams iepazīt arābu rakstības alfabētu tā sākotnējā veidā bez sarežģītām diakritiskajām atzīmēm patskaņu atzīmēšanai un līdzskaņu diferencēšanai. Sākotnēji arābu raksts bija domāts Korāna lasīšanai priekšā, ko veica arābu valodas pratēji, tādēļ patskaņu trūkums neizraisīja pārāk lielas neskaidrības. Taču islāma ticībai izplešoties, bija nepieciešams rast veidu precīzai arābu teksta atainošanai arī nearābu lasītājiem. Arābu rakstu bez papildu zīmēm sauc par rasmu (رسم  “zīmējums, attēls”), ko veido 15-17 atšķirīgi burti. 7-8.gs. arābu rokraksti parasti tiek pierakstīti šādā rakstā. Tajā ir atrodami punktiņi, taču tie nav obligāti un tiek lietoti tikai vietumis daudznozīmīgu vārdu šķiršanai. Līdzīgs burtu šķīrums sastopams jau nabatiešu un sīriešu rakstā, taču ir vēl diezgan reta parādība. Trešā kalifa laikā ap 651-661 AD Kūfā tika izveidota īso patskaņu norādīšanas sistēma ar lieliem sarkaniem punktiem (نقاط niqāṭ). Zilbes patskani noteica punkta novietojums virs burta (a), blakus (u) vai zem burta (i), savukārt dubultpunkts apzīmēja n skaņas pievienošanu patskanim noteiktā locījumā (تنوين‎‎ tanwīn). Nedaudz vēlāk ar papildvilcieniem jeb svītriņām sāka atzīmēt dažādas līdzskaņu skaņas (اءخام   i’jām),  kas laika gaitā pārtapa par nelieliem melniem punktiņiem. Šo sistēmu izveidoja viens no pirmajiem arābu gramatiķiem Abu al-Asvas al-Du’ali (603-688 AD). Mūsdienu rakstam tuvu jauno diakritisko sistēmu ( تشكيل  tashkil) ar  mazo burtu izmantošanu patskaņu atzīmēšanu ( حركات harakāt) izveidoja arābu leksikogrāfs al-Farahidi (718-786 AD), ko vispārīgi izmanto arābu rakstā kopš 11.gs.

KuficArab2.png
Samarkandas Korāns (Uzbekistānā) bez vokalizācijas. Korāna fragments ar sarkano punktu un svītriņu izmantošanu. Arābu diakritisko zīmju attīstība – Basmala (korāna sūru sākumrindu veltījums Dieva vārdā).

Rasma raksta tiek izmantotas 17 atšķirīgas grafēmas, daudzas līdzskaņu skaņas netiek nošķirtas. Šādi, piemēram,  خ ب ث ت ن  raksta vidū izskatās pilnīgi identiski. Daži burti vārda galā izveido īpašas cilpiņas. Nabatiešu kursīva rakstā, no ka arābu raksts esot cēlies, tika izmantotas 22 burtu zīmes, dažas no kurām laika gaitā kļuva pārāk līdzīgas. Tādējādi punktu sistēma ļāva palielināt nepieciešamo fonēmu skaitu līdz 28 burtiem klasiskajā arābu alfabētā, nošķirot līdzīgus burtus un papildinot arābu alfabētu ar jaunām skaņām. Trīs no šiem burtiem (’alif, wāw un yā’) apzīmē arī garos patskaņus. Senākais dokuments, kur tiek izmantoti visi arābu burti, ir no  643 AD.

Sākotnēji arābu alfabēta burti tika sakārtoti līdzīgi feniķiešu alfabētam t.s. abdžadī kārtībā (أَبْجَدِي), kur burtus ar punktiem novieto alfabēta galā, taču mūsdienās arābu pasaulē daudz ierastāks ir sakārtojums atbilstoši burtu formai.

abjad
Arābu alfabēts abdžadī sakārtojumā (sākums labajā pusē)
ALfabDirh
Kūfiskā stila pamatburti un mūsdienu atbilstības ar dažādām pozicionālām formām

Bez diakritiskajām zīmēm īpašie burti ir  ـة  tāʼ marbūṭah (piem., risāla(h) رسلة  vēstule), sieviešu dzimtes galotnes norādei, kas līdzinās hā bez punktiņiem, ـى   alif maqṣūrah , kas ir yā bez punktiem, kā arī hamzah ء rīkles  skaņas ‘ apzīmēšanai, kas var tikt rakstīta gan viena pati, gan kopā ar burtu kā diakritiskā  zīme ar alif أ‎  إ‎, wāw  ؤ‎  vai gala yā ئ‎.  Svarīga burtu kombinācija ir lām + alif ligatūra ﻼ vai ﻻ , kas ir saīsinājums Dieva vārdam الله‎ Allāh. Nelielas burtu papildu variācijas pastāv dažādos arābu dialektos. Arābu raksta elastību apliecina tā piemērošana persiešu valodai pēc islāma izplatīšanās, kuras arābu rakstības alfabēts ar skaņu pārveidojumiem tika papildināts ar 4 jauniem burtiem p پ, g گ, č چ un ž  ژ skaņām, parasti ar trim punktiem papildinot esošos burtus.

Iepazīstot arābu raksta rasma pamatburtus un ligatūras, varētu mēģināt atburtot  uzrakstus uz arābu dirhēmiem , taču to sapratnei ir nepieciešams gan arābu valodas zināšanas, gan islāma pamatfrāžu iepazīšana. Tā kā arābu zelta dināru un sudraba dirhēmu standarts tika turēts bez lielām izmaiņām visu to kalšanas laiku, to vēsturi īsumā būtu lietderīgi apskatīt atsevišķi.

Commendatusexpling2

Mousavi Jazayeri,Perette E. Michelli, Saad D. Abulhab A. Handbook of Early Arabic Kufic Script: Reading, Writing, Calligraphy . New York, 2017, 1969

Samarkandas korāns

Korāna paraugs ar agrīno patskaņu apzīmēšanu

Pseudo Kufic in Renaissance

Art of Arabic Calligraphy

Creative Arabic Calligraphy: Square Kufic

KategorijasArābiBirkas:, , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s