Daugmale

 

Indriķa hronikā Daugmale nav minēta, taču vēsturnieki to identificē ar hronikā pieminēto Zemgales ostu (portus Semigallia). 1200.gadā pēc bīskapa Alberta brāļa un palīga Teodoriha uzstājīga lūguma pāvests Innocents III aizliedza kristīgajiem tirgotājiem šo ostu apmeklēt. Lai gan loģiski būtu meklēt zemgaļu ostu Lielupes krastos, 1930.gadu arheoloģiskie izrakumi Daugmales apkārtne apliecināja Daugmales pilskalna nozīmi starptautisko tirdzniecības sakaru uzturēšanā vikingu laikmetā. Īsi pirms Rīgas dibināšanas Daugmales apkārtni var uzskatīt par daudznacionālās pilsētas prototipu, kur 10.-12.gadsimtā sadzīvoja zemgaļu, lībiešu, latgaļu, sēļu, skandināvu vikingu un krievu tirgotāji. Te krustojās Daugavas tirdzniecības ceļš, ceļš no Lietuvas cauri Mežotnei un Gaujas ceļš Tērbatas un Pleskavas virzienā.

Da.png
Tirdzniecības ceļi Latvijā ap 1000.g (Fr.Baloža zīmētā karte) un Daugmales pilskalna attēls no Latvijas nacionālā vēstures muzeja

 

7a2ad9b707f1436b410f865f4b5b23a6
Vikinga tēls no Daugmales

Daugmales pilskalns, kas atrodas stāvā zemesragā starp Varžupītes gravu un Daugavu, ar ostas vietu pilskalna pakājē ir lieliska vieta Zemgales ostas identificēšanai, par ko jo spraigas diskusijas vēsturnieku starpā risinājās 30.gadu arheoloģisko izrakumu laikā. Rumbulas sēklim varēja viegli pārbrist pāri, bet loču palīdzība bija nepieciešama Daugavas krāču pārvarēšanai, ostas ierīkošana šajā vietā netālu no Doles salas tādējādi bija ģeogrāfiski ļoti pateicīga. Nav gandrīz nekādu ziņu par vikingu laikmeta kaujām par ietekmi Daugmalē, vien krievu hronikas piemin 1106.gada neveiksmīgo Polockas kņazu karagājienu pie zemgaļiem. Pilskalns ir vairākkārt cietis uguns postu, taču allaž atjaunots. Intensīvus kontaktus ar rietumiem un austrumiem apliecina gan zviedru un Gotlandes bronzas rotas lietas un kaula izstrādājumi, jostu rotājumi, somu un krievu bronzas rotas, Kijevas emaljas olas un Bizantijas krustiņš.

Ikšķiles mūra baznīcas celšana 1185.gadā tam pretī šķiet likumsakarīga, tāpat kā Zemgales ostas panīkums līdz ar Rīgas dibināšanu, jo hronikas uzdevums jau nebija slavināt senās ostas uzplaukumu. Vikingu laikmets jau bija norietējis un vikingi jau kādu sgadsimtu nav sirojuši Daugavas krastos, bet vecos tirdzniecības ceļus no jauna uzzieģelēja Ziemeļvācijas tirgotāji savas ekonomiskās ekspansijas laikā. Nāca jauns laikmets ar jaunām tehnoloģijām un jaunām iespējām. Ieskatu senās ostas tirdzniecības kontaktos sniedz arī 11.gs. monētu depozīti, kas, visticamāk, vikingu laikmetā ar tālceļotāju starpniecību nonāca arī Daugmalē.

Monn.png
Daugmales apkārtnes depozītu monētu kalšanas vietas, 8-10.gs. arābu dirhēmi, 10-11.gs. Rietumeiropas denāri

 

 

Daugmales apkārtnē ir uzieti vairāki seno monētu depozīti. Nāves salas depozītā ir atrastas dažas romiešu impērijas laikmeta monētas, taču tajā dominē arābu dirhēmi no 8.gs beigām līdz pat 10.gs sākumam, galvenokārt Samanīdu dirhēmi no Vidusāzijas (visvairāk dirhēmu no al-Šašas jeb Taškentas un Samarkandas), taču ir daži Abasīdu un Safarīdu, kā arī Anderabas emīru dirhēmi. [nākamreiz par dirhēmiem]. Vairākos Salaspils un Daugmales depozītu atradumos jau dominē Rietumeiropas monētas no 10-11.gs. Tās ir galvenokārt Vācu Svētās Romas impērijas Otonu I, II un III (976-1025), Indriķa II (1002-1024), Konrāda II (1024-1039) un Indriķa III (1039-1056) laikā kaltās monētas, kā arī atsevišķu Frīzijas, Beļģijas un Vācu pilsētu grāfu un bīskapu monētas no pilsētām ar monētu kalšanas privilēģijām (galvenokārt no Reinzemes pilsētām). Anglijas sudraba peniji nāk no Etelreda II (976-1016), Knuta Lielā (1016-1035) un Haralda I (1035-1039) valdīšanas laika, atsevišķs Bizantijas miliarīsijs nāk no Bazilija II un Konstantīna VIII laika (976-1025). Tā, protams, ir neliela daļa no Latvijas teritorijā atrastajiem monētu depozītiem un pavisam neliela sudraba sauja no depozītu atradumiem vikingu laikmetā, taču paver pasaules vēstures mazāk zināmu lapaspusi. Ziemeļvācijas tirdzniecības pilsētas, kuru dominanci sajutīs visapkārt Baltijas jūrai, šajā brīdi vēl sper pirmos soļus, piemēram, varenākai Hanzas pilsēta Lībekai konkurences cīņa ar Lejassaksijas Bardoviku vēl tikai priekšā.

Nobeigumā vēl par kādu rūnu uzrakstu uz kāda trauka no 11.gs. vidus , ko sauc par Sigtūnas dozi (Sigtunadosan), kas nācis no Zemgales. Uzraksta pirmā daļa ir ierasts rūnu teksts par priekšmeta iegūšanu un rūnu iegrebšanu  “Djarvs saņēmis no zemgalieša (simsk mann) šos svarus, bet Vermunds darinājis šīs rūnas”, savukārt ieraksta otrā daļa ir kāds dzejas gabals (skaldu dróttkvætt pantmērā) par zagli, ko saplosa vanagi. Ir arī cita versija, ka šis trauks  varētu būt nācis no Zemlandes jeb Sembas pussalas Prūsijā. Kā liecina Simkala jeb Zemgales vārds Mērvallas rūnakmenī, ko datē ap 1040.g. ,  kontakti šajā laikā ar Zemgali gan varētu būt īpaši aktīvi.

SigtDoze.png
Sigtūnas trauks ar rūnu uzrakstu, kas iegūts no kāda zemgaliešu vīra, līdzīgs trauks izmantots svaru glabāšanai
RunSigt
Sigtūnas trauka rūnu uzraksta izklājums, Friesen 1912

 

A tiarfr × fik af × simskum × moni × skalaR × þis[aR] i …(o)t(i) × in uirmuntr × f(a)þi × runor × þisar

B fuhl × ualua × slait × (f)aluon × fon kauk × o nos au-a

 Senskandināvu transkripcijā:

A DiarfR fækk af semskum manni skalaR þessaR i(?) …[l]andi. En Værmundr faði runaR þessaR.

B Fugl vælva slæit falvan: fann gauk a nas au[k]a.

 

Commendatusexpling2

Titulbildes avots – VKPAI, Daugmales pilskalns ar senpilsētu un senkapi, Ķekavas novads, Daugmales pag.

Fr. Balodis Latvijas starptautiskie sakari ap 1000.gadu pēc Kristus. Latvijas Vēstures Institūta žurnāls, 1939.01.01

V.Ģinters Daugmales pilskalna 1935.g. izrakumi. Daugmales pilskalna 1936.g. izrakumi. Senatne un Māksla, 1936 Nr.1 un Nr.4 

R.Dukurs Vai Daugmales pilskalns ir Indriķa Livonijas chronikā minētā Zemgaļu osta? 1939 Nr.1 Senatne un māksla

G. Zemītis. Meinarda izvēle Ikšķile

T.Berga Numismātika par Latvijas senatni. Zinātne, 1992

Ducmane K., Ozoliņa A. Latvija Eiropā: Monētu depozīti 1.– 20. gadsimtā. Latvijas Nacionālais vēstures muzejs, 2009.

Friesen, O. von (1912). Runinskrifterna på en koppardosa funnen i Sigtuna, augusti 1911

 

KategorijasVikingi, ZemgaleBirkas:, ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s