Primstav

11/05/2017 Atstāt komentāru by jkaktins Dažādi

Par hipotētisko rūnu rakstu Lietuvā nav palicis nekādu zināmu liecību, turklāt to sasaistes dēļ ar pagānismu runāt par tām neesot labais tonis. Lietuvas nacionālajā muzejā glabājas kāda 1638.gada rūnu kalendāra kopija, kuras oriģināls 1857.gadā tika izvests uz Kijevu (pēc Polijas 1831.gada sacelšanās daudzi eksponāti no Viļņas universitātes muzeja krājuma tika pārvesti uz Kijevas universitāti, ironiskā kārtā tam sekoja latīņu burtu drukas aizliegums Lietuvā). Vēsturniekiem tas vieš cerību par rūnu izmantošanu rūnu rakstā Lietuvā, taču tikpat labi tā varētu būt senā skandināvu kalendāru tradīcija, kas atstāja pēdas šaipus Baltijas jūrai.

Kalendārā tiek izmantotas izteikti skandināviskas FUTHARK rūnas (gan nedaudz modificētā veidā). Zīmes izkārotas trīs rindās. Vidējā rindā pirmās 7 FUTHARK rūnas atkārtojas 52 reizes, veidojot kopā 356 zīmes (52×7+1). Virs tām (pie apmales) savukārt tiek attēlotas 19 dažādas rūnas, savukārt kalendāra iekšpuse ir attēloti shematiski zīmējumi dažādu svinamo dienu un lauksaimniecības gada darbu atzīmēšanai. Jāņu laikam, piemēram, līdzīgos kalendāros atbilst puķe, saules zīme, kuram seko siena laiks ar izkapti, kas bija Oriona zvaigznāja analoga attēls (lietuviski Septyni Šienpjoviai jeb Septiņi pļāvēji). Te var redzēt arī zivs, vērša, putnu (lietuviski gegužė ir dzeguzes jeb lapu mēnesis, maijs) , nobriedušās vārpas, Miķeldienas svarus un eglītes zīmes (sīkāk Runų kalendorius Lietuvoje vai Runic calender). Gan noderētu detalizētāks Viļņas rūnu kalendāra izklājums, jo no internetā pieejamajiem attēliem grūti salikt kopbildi.

run1 — Zīmes atzīmējamām dienām rūnu kalendārā, dažas no tām stilizēti parādās Viļņas rūnu kalendārā

Līdzīgs princips tiek izmantots Igaunijas dievturu kalendāros (sirvilauad) , kas saistāms ar vēsturisko senigauņu tradīciju (jo īpaši Igaunijas salās) iegrebt rūnas koka dēlīšos. Šādu kalendāru izdošana atjaunota 1978.gadā, kurā iekļauti senie pagānu svētki, savijušies ar kristīgo tradīciju, bet mēnešiem ir senie nosaukumi (sērsnu, sulu, lapu mēnesis). Tās pašas 7 rūnas atkārtojas nedaudz citā izpildījumā. Igauņu dievturiem (maausulised) par laika sākumpunktu tiek uzskatīts t.s. Bilingena katastrofas laiks, kad Baltijas ledusezers izlauzās Atlantijas okeānā, noplūdinot daļu no kontinentālās zemes, kas esot Igaunijas ģeoloģiskās vēstures sākumpunkts (tātad šobrīd varētu ritēt 10230.gads).

Senigauņu kalendārs (sirvilauad, sirvid) no Igaunijas vēstures muzeja etnoloģijas kolekcijas (1819) un atjaunotās tradīcijas mūsdienu paraugs (2013)

Amizanti, ka rūnu kalendāri, kas, visticamāk, skandināvu zemēs veidojušies kristīgā liturģiskā kalendāra ietekmē (computus, Calendaria), pielāgojot to zemnieku ikdienai (piem., 1228.gada Gotu manukripta runizēts kalendārs), igauņiem tie saistās ar seno pirmskristiešu pasaules uztveri. Tuvāk mūsdienām arī Skandināvijā parādās kalendāri, kur rūnas aizvieto romiešu un arābu cipari (piemēram, 1498.gada Breviarium Scarense), rūnu izmantošana kristietības laikmetā varētu būt vienīgi tradīciju turpināšana. Tādēļ diezgan skeptiski varētu vērtēt ideju par šo zīmju izmantošanu vietējās rakstības vajadzībām. Varbūt senajos laikos šādi rūnu kalendāri tika izmantoti atgādinājumam par vikingu ierašanos noteiktā gada laikā…

NorCalend — Kalendārs norvēģu kursīvā, 1636

Manu uzmanību šis kalendārs saistīja nedaudz cita iemesla dēļ. Līdz ar 16 standarta skandināvu rūnu zīmēm (sk. Rūnas), kas tiek izmantotas ar ciparu vērtībām, tajā parādās vēl trīs rūnas, kuru nosaukumi ir árlaug ᛮ, tvimaður ᛯ un belgthor ᛰ ar kārtas numuriem 17,18 un 19. Tās rādīja jaunā mēness parādīšanos 19 gadu ciklā. 19 gadu jeb t.s. metoniskais cikls (ἐννεακαιδεκαετηρίς – 19 gadi) kalendāros izmantots kopš babiloniešu laika mēness fāžu un Lieldienu datuma aprēķinam. Šādi tvimaðr rūna norādīja jaunā mēness fāzi 18. cikla gadā. Rūnu secība 19 gadu cikla atzīmēšanai Lietuvas kalendāram ir nedaudz citādāka, nekā standarta FUTHARK izkārtojumā, kas ir raksturīgs arī citiem skandināvu rūnu kalendāriem (primstav, kalendārstabiņi).