Etiopija

Etiopija tiek uzskatīta par cilvēku izcelsmes vietu, šeit atrastos Homo sapiens kaulus datē ar periodu pirms 195 tūkstoš gadiem. Šķērsojot Sarkanās jūras Bab-el-Mandebas šaurumu, kas tolaik bija daudz seklāks, senie cilvēki nonāca Āzijā.

Sarkanā jūra bija iecienīts ceļš Romas impērijas tirdzniecībai ar Indiju, ko 1.gs. AD sāka kontrolēt varenā Aksūmas karaļvalsts (100-940 AD, አክሱም). Aksūma pēc Himjaras valsts pakļaušanas Arābijā pārvaldīja teritorijas abpus Sarkanajai jūrai. Varenības ziņā laikabiedri salīdzināja to ar Romu, Persiju un Ķīnu. Senās etiopiešu civilizācijas liecības ir milzu stēļas uz valdnieku kapiem, kas būvētas vēl pirmskristiešu laikmetā. Iespaidīgākā no tām Aksūmas stēla (titulbildē) 2008.gadā tika pilnībā atjaunota un uzslieta 24 m augstumā, atceļojot atpakaļ no Itālijas.

Sarkanās jūras periplā (Περίπλους τῆς Ἐρυθράς Θαλάσσης, Periplus Maris Erythraei, kas apraksta navigācijas iespējas un tirdzniecības ostas no Romas Ēģiptes ostām līdz pat Indijas dienvidaustrumiem, Aksūmas valsti piemin kā ziloņkaula tirdzniecības vietu. No zemes aiz Nīlas tā tiek piegādāta uz ostām Sarkanās jūras krastā, no kurām lielākā Adulisa atrodas mūsdienu Eritrejā. Iepazīstot musonu dabu, ceļš uz Indiju caur Sarkano jūru kļuvis par izdevīgāku, izkonkurējot sauszemes ceļus Tuvajos austrumos un apejot Nīlas koridoru. Tika eksportēti bruņurupuču bruņas, degunradžu rags, vergi, zelts, smaragds, dzelzs un sāls, kā arī graudi, jo tolaik Etiopijas augsne bija daudz auglīgāka, nozīmīgākās importa preces bija zīds un garšvielas.

Periplous_of_the_Erythraean_Sea.svg
Sarkanās jūras peripls tirdzniecības ceļam ar Indiju , 1.gs. AD

Viduslaiku Aksūma grāmatā (Liber Axumae) rakstīts, ka senā senās Aksūmas karaļvalsts pirmo galvaspilsētu Mazaberu dibinājis Itiopiss (ኢትዮጲስ, Ityopp’is), Kuša dēls, kurš savukārt bija Noasa dēla Hama vecākais dēls. Ar vārdu Etiopija (ኢትዮጵያ?, ʾĪtyōṗṗyā) šī valsts ir zināma kopš 4.gs. Senajiem grieķiem Etiopija apzīmēja visas zemes uz dienvidiem no Ēģiptes (Αἰθιοπία), Etiops esot bijis uguns dieva Hēfaista dēls, kura vārds mitoloģiski atvasināms no “apdegušās sejas” (Αἰθίοψ). Savukārt Sarkanā jeb Eritrejas jūra (Ερυθρὰ Θάλασσα, Mare Rubrum) savukārt ietvēra arī Indijas okeānu un Persijas līci, sasaistot kopā Indijas tirdzniecības ceļu.

6a00d8341c643353ef00e54f39e3f38833-800wi
Etiopiešu reliģiskās mākslas paraugs

325.gadā valdnieka Ezana laikā (320-360 AD, ዔዛና ʿĒzānā nevokalizētā formā ዐዘነ ʿzn) Aksūmas valsts pieņem kristietību. Par šo notikumu vēsta Ezanas akmens, kurā gēzu, sābiešu un grieķu valodās stāstīts par Ezana iekarojumiem Nūbijā un pateicību kristiešu dievam un Kristum. Šajā laikā etiopiešu monētās disku un mēnesi nomaina krusts. Ezanu audzina sīriešu kristiešu vergs Frumentijs, kas kļūst par pirmo Etiopijas baznīcas bīskapu. Tādējādi Etiopija sacenšas ar Armēniju un Gruziju par pirmās kristiešu valsts titulu. Etiopieši esot bijuši klāt sv. Pētera sprediķiem Jeruzalemē, apustuļi Matejs un Bartolomejs esot apmeklējuši Etiopiju, par ko liecina raksti jau 4.gs. Etiopijas karaliskā dinastija, kas valdīja līdz pat 1913.gadam, savu izcelsmi saista ar karalienes Šēbas un ķēniņa Zālamana dēlu Meneliku, kas esot pārvedis uz Etiopiju Noasa šķirstu ar Likumu tabulām un 10 baušļiem.

 

 

Aksūmas valsts norietu veicināja islāma izplatīšanās, lai gan tā sākotnē Mekā vajātājie musulmaņi guva patvērumu tieši Aksūma valstī (pirmās hidžras laikā). Arābu kontrolē nonākot tirgus ceļiem Ēģiptē un Sarkanajā jūrā, Aksūmas valsts nokļuva izolācijā. Turpmākajā attīstībā tā bija vairāk Āfrikas iekšienē vērsta, dodot vietu jauniem valstiskiem veidojumiem. Pārsteidzošā kārtā Etiopijas ortodoksālā baznīca joprojām ir viena no lielākajām pasaulē. Līdzīgi latīņu valodai eiropiešu kultūrā tā turpina izmantot senetiopiešu jeb gēzu valodu.

Gēzu jeb senetiopiešu raksts

Schlaues_Mdchen_2Gēzu valoda (ግዕዝ, Gəʿəz ) ir radniecīga semītu dienvidu zara valodām, kas Āfrikā nonāca Arābijas pussalā dzīvojošo sābiešu koloniju ierīkošanas laikā ap 2000 AC.  Gēzu raksts izveidojies no dienvidarābu epigrāfiskā raksta ap 6.gs. AC. Tāpat kā citās semītu valodās tajā bija tikai līdzskaņi (abjad). 4.gadsimtā AD gēzu raksts iegūst alfasilbiskās (abugida) raksta formu, senajiem līdzskaņiem vokalizējoties. Tas notiek kristietības pieņemšanas laikā, visticamāk, īsi pirms Ezanas valdīšanas, jo viņš pats izteikti izmanto līdzskaņu rakstu, lai gan alfabēta vokalizāciju piedevē sv. Frumentijam. Grieķu un romiešu patskaņu atzīmēšanas tradīcija, kā arī indiešu brahmi rakstu  paraugi, kas Aksūmā nonāca ar tirdzniecības kuģiem, varētu būt iedvesmojuši radīt jauno etiopiešu rakstību. Atšķirībā no semītu valodām rakstības virziens ir no kreisās uz labo, lai gan sākotnēji tas varētu būt rakstāms abos virzienos (βουστροφηδόν).

Gēzu pamatalfabētā (ko etiopieši sauc fidäl ፊደል) ir 26 līdzskaņi. Salīdzinājumā ar dienvidu arābu alfabētu atbilstība ir 24 burtiem (iztrūkstot ġ, s3 z un skaņām), papildinot to ar emfātisko [p̣] pait ጰ un [p] psa ፐ, kas balstās uz [ṣ] ጸ un [t] ተ burtiem. Burtu izkārtojums gēzu alfabētā atšķiras no feniķiešu kārtības, kas varētu būt saistāms ar ēģiptiešu ietekmi – vārdiem ha (sākums ) un peh (beigas )  ir paralēles ar ēģiptiešu hieroglifiem ar lauvas priekšējo un pakaļējo ķermeņa daļu (hiero_F4 ḥȝt,  hiero_F22 pḥ). Arī mūsdienu etiopiešu valodās šāds alfabēta izkārtojums ir saglabāts, ko pēc pirmajiem burtiem sauc Halehame.

Gēzu alfabēts salīdzinājumā ar dienvidarābu alfabētu

GeezSAleph

Katram līdzskanim tika pievienota kāda patskaņa pazīme, kas pārveidoja etiopiešu alfabētu par zilbisko rakstu. Līdzās sākotnējam burtam, kuram pēc noklusējuma bija zilbes vērtība ar patskani ä (/ə /, Ge’ez), dažādi līniju pagarinājumi, papildsvītru pozicionēšana un rimbuļu attēlojumi tika izmantoti zilbes veidošanai ar patskaņiem u (Ka’eb), i (Salis), a (Rab’e) , e (Hamis), ə (Sadis), o (Sab’e). Gēzu rakstā ir arī līdzskaņu savienojumi ar divskaņiem wa un, kas  gan tikai atsevišķiem burtiem.

tbgeez

Tādējādi kopumā gēzu rakstā ir pamata 26 x 7 = 182 silogrāfi, kas ir samērojams ar pusgada dienu skaitu, kas varētu būt izmantojams senajā etiopiešu kalendārā. Ļoti iespējams, ka armēņu alfabēta izveidotājs Mesrops Maštots būs iedvesmojies no senetiopiešu raksta, jo līdzība ar gēzu raksta h,t,b,g,q skaņu burtiem un to zilbiskajiem pārveidojumiem ir saskatāma, taču tie varētu būt tikai burtu formas aizguvumi, nevis to skaņu vērtības, turklāt līdzskaņu vokalizācijas princips armēņu valodai netika pārņemts.

Gēzu zilbiskais raksts

GEez

Mūsdienu etiopiešu valodas, piemēram, amhariešu un tigre valodas Etiopijā, tigrinja ((ትግርኛ, tigriñā) valoda Eritrejā un Etiopijā par pamatu izmanto gēzu rakstību, papildinot to ar valodai īpatnējām skaņām, palatalizētām, labializētās, nazalizētās skaņas, kas attiecīgi tiek modificētas, veidojot zilbes.

Mūsdienu etiopiešu valodās izmantotās gēzu burtu modifikācijas

Geez_papildu

Unikālais gēzu raksts iemieso daudzu pasaules kultūru mijiedarbību, kas apliecina senās Aksūmas valsts tirdzniecības lielvalsts varenību. Šajā kultūru krustpunktā, akumulējot labāko no ēģiptiešu, arābu, grieķu, indiešu kultūrām, tika izveidotas lingvistiskā sistēma, kas viegli piemērojama runātāju vajadzībām un vēsturiskajām pārmaiņām. Arī datoru laikmetā, ievadot pamatalfabēta līdzskani un izvēloties attiecīgu patskani zilbes izveidei, gēzu raksts turpina savu dzīvi.

Амх-клв-вмнс

KategorijasĀfrikaBirkas:, , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s