Mcheta

Līdz Tbilisi dibināšanai 6.gs. astoņus gadusimtus nozīmīgākā gruzīnu pilsēta bijusi Mcheta (მცხეთა) – kartvelu valstiskuma, kristietības un kultūras šūpulis. Senās Ibērijas karaļvalsts galvaspilsēta izveidojās Aragvi upes ietekā Mtkvari (მტკვარი, Kūras upe, kas atgādina par Persijas Kīra Lielā robežām) krustcelēs starp tirdzniecības ceļiem no Indijas uz Melnās jūras piekrasti un Kaukāza ziemeļiem. Leģendārais pilsētas dibinātājs Mchets esot bijis Noasa dēla Jafeta pēctecis Kartla (ქართლოს) dēls, kura vārdā tika nosaukta senākā gruzīnu valsts Kartli (ქართლი). Gruzijas pašu nosaukums Sakartvelo (საქართველო) jeb kartvelu zeme ir saistāms ar šo mītisko pirmsenci.

Grapes_in_Mtskheta

Gruzīnu valoda (kartuli – ქართული) ir viena no nedaudzajām senajām kartvelu valodām, kurām nav radniecīgu valodu nedz mūsdienu Eiropā (lai gan daži pētnieki saskata līdzības ar basku valodu Spānijā), nedz Tuvajos Austrumos. Daži uzskata, ka vīna vārds nākot no gruzīnu valodas (ღვინო ghvino), jo tieši Dienvidkaukāza kalnu ielejās tikušas izkoptas vīna darīšanas tradīcijas kopš vissenākajiem laikiem .

Vīnkoka krustu esot izmantojusi arī Svētā Nino, kristietības sludinātāja Kartli zemē, kas pievērsa kristietībai Ibērijas pagānu karali Miriānu III. Ap 337.gadu kristietība tika pasludināta par valsts reliģiju Gruzijā, kas kļuva par vienu no pirmajām kristiešu valstīm pasaulē. Turklāt tas notika pirmā kristiešu Romas imperatora Konstantīna Lielā laikā, kas piešķīra gruzīnu baznīcai zemi Jeruzalemē. Šajā laikā ģermāņu ciltis apdraud romiešu robežas Eiropā. Mcheta joprojām ir gruzīnu ortodoksālās baznīcas svētā pilsēta. Mchetas klosteros meklējami gruzīnu rakstības pirmsākumi, kuru senākie saglabājušies paraugi nāk no 5.gadsimta.

Ap 800 AD tapušajās gruzīnu karaliskajās hronikās (Kartlis Tskhovreba jeb Kartli dzīve, ქართლის ცხოვრება) pirmajam Kartlu dzimtas Ibērijas karalim Parnavazam I (ფარნავაზი) piedēvē gruzīnu rakstības izveidi jau 3.gs. AC. Tam nav nekādu arheoloģisko liecību, un zinātniskajās aprindās šīs ziņas tiek uzskatītas par leģendārām, lai gan daži zinātnieki skaidro to kā pirmos mēģinājumus pierakstīt gruzīnu valodas tekstus ar svešām pirmskristiešu rakstībām. Parnavaza valdīšanas laiks sakrīt ar Aleksandra Lielā uzvaru pār persu Ahemenīdu impēriju. Mchetas tuvumā pagānu centrā Aramazi (grieķu un romiešu Harmozice, Harmastus) atraktie uzraksti grieķu un aramiešu paveida rakstībā liecina par šo kultūru ietekmi senajā Ibērijā. Aramiešu rakstība tika plaši izmantota Persu impērijā, turklāt Aramazi paveids ir raksturīgs helenizētai aramiešu rakstībai, no kuras varētu būt izveidojies senais gruzīnu alfabēts.  Nav izslēgts, ka pagānu laikmeta raksti vēlāk iznīcināti.

PompeiBridge
Pompeja tilts pāri Mtkvari upei

Vissenāko laiku lauskas senajos uzrakstos liek nojaust ciešus gruzīnu sakarus arī ar romiešiem. 65 AC romiešu ģenerāļa Pompeja karagājiens pret Ibērijas karali Artagu iemūžināts uzrakstā uz kāda akmens. Tilta drupas pār Mtkvari upi nosaukta šī Pompeja vārdā. 75 AD Romas imperatora Vespasiāna laikā Romas un Ibērijas karaļa Mitridāta I attiecības bijušas draudzīgās, kad uzcelti pilsētas aizsargvaļņi pret alānu sirojumiem .

 

Tādējādi, visticamāk, senākā gruzīnu alfabēta izveide ir saistāma ar kristietības izplatīšanu, kas gruzīnu rakstība tika izmantota Bībeles un citu kristīgo darbu tulkojumos. Gandrīz vienlaicīgi tapis arī kaimiņu indoeiropiešu tautas armēņu alfabēts, kura izcelsme gan ir mazāk miglaina. Par tās autoru uzskata armēņu teologu Mesropu Maštocu (ap 405 AD), kas armēņu avotos nereti tiek minēts arī kā gruzīnu alfabēta izveidotājs.

Senākās gruzīnu rakstības nosaukums ir  Mrgvlovani (მრგვლოვანი, mrgvali მრგვალი “apaļš”), kas faktiski izmantots tikai epigrāfiskajos pieminekļu uzrakstos (kopš 5.gs.). 9.gs. tai sekoja nedaudz pārveidotā reliģiskā Nushkuri rakstība un mūsdienu standarta Mkherduli raksts (kopš 10.gs). Šķiet, laika gaitā gruzīņu rakstības izveide kristietības izplatīšanas mērķiem ļāvušas tai mazināt zoroastrisma vai islama ietekmi un veicināt gruzīnu identitātes un kultūras uzplaukumu.

Asomt
Senākā gruzīnu raksta Mrgvlovani jeb Asomtavruli alfabēta burti

 

Trīs aspekti tuvina gruzīnu rakstību grieķu rakstībai – patskaņu esamība (a, e, i, o, vēlāk ov=u), rakstīšana no kreisās uz labo pusi, kā arī grieķu alfabētam līdzīgs burtu izkārtojums, ko papildina gruzīnu valodai raksturīgās skaņas alfabēta beigās (e.g. š, čh, c, dz, c’, č, q’, dž, h). 1879.gadā no gruzīnu alfabēta mūsdienās pazuduši pieci burti (he=ei, hie=i+ini, vie=vi, qar=khani, hoe=hoi ), nostiprinot skaņu salikumu veidošanu no citiem burtiem. Vienīgais Mrgvlovani burts, kurā linijas krustojas pa diagonālei, nevis taisnā leņķī ir džani Ⴟ [dž], kas atgādina romiešu X, grieķu χῖ un feniķiešu Tau, kas bija pēdējais senā alfabēta burts (sk. arī Tēbas, Byblos). Kāds kopīgs pamats, atšķirīgu skaņu atveidošanai izdomāti jaunas zīmes, kas turklāt laika gaitā pārveidotas- katram laikmetam savi autori, kas reizēm paliek nezināmi.

 

manu.png
Mrgvlovani un Nushkuri rakstu salikums 10.gs manuskriptā

 

 

Turpinājumā par armēņu alfabēta tapšanu un mūsdienu gruzīnu rakstu Mkherduli

 

Commendatus

expling2

 

Titulbildes avots – Bright Side: Take me to Georgia

Aplūkojami gruzīnu alfabēta noslēpumi

From the Homeland of Wine – A Guide to Georgian Wine

“Mtskheta” by Valerian Mamukelashvili

Kartuli rakstības manuskripti

The Origin of the Georgian Alphabet

KategorijasKaukāzsBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s