Intonācijas

19.gadsimta beigās dāņu valodnieks Vilhelms Tomsens kāda lībiešu jūrnieka runā ievērojis dāņu valodai raksturīgo lauzto intonāciju (stød), kas realizējas glotālā slēdzeņa veidā. Lībiešu valodā lauzums nereti rodas tur, kur igauņiem rakstos parādās h skaņa (rǭ’ / raha – ‘nauda’, nǭ’gõ/ nahk ‘āda’).

Dāņu valodā stød jeb glotālais slēdzenis izrunā rāda atšķirības starp līdzīgi skanošiem vārdiem kā hun ‘viņa’ un hund ‘suns’, mor ‘māte’ un mord ‘slepkavība’. Nojaušams, ka te darīšana varētu būt ar saplūstošām līdzskaņu grupām.

Zviedru un norvēģu valodām turpretī ir raksturīgs melodiskais tonis (pitch accent). Intonāciju sistēmu veido atšķirība starp vienzilbes un daudzzilbju vārdu izrunu (akūts un grāvis jeb Accent 1 un Accent 2), daudzzilbju vārdu uzsvaram veidojot melodisko atsitienu nākamajā zilbē. Līdzīgi arī frankoņu valodās (luksemburgiešu, Mozeles un Reinas apkārtnē) izšķir kāpjošo un krītošo toni. Lai gan mūsdienās slāvu valodām ir raksturīgs kustīgais dinamiskais uzsvars, dažās dienvidslāvu valodās (serbu/horvātu/bosniešu un slovēņu) tam ir arī tonālais iekrāsojums. Slovēņu jágoda ‘zemene’, rakîta ‘’vēzis’, tetíva ‘cīpsla, stīga’, gospodár ‘’kungs’.

Tonālajās valodās katru zilbi izrunā ar atšķirīgu intonāciju. Šādi ķīniešu valodā četras dažādas intonācijas ma zilbei rada četrus dažādas nozīmes vārdus mā má mǎ mà 麻媽罵馬 (šo sakārtojumu varētu tulkot kā ‘kaņepes māte lamā zirgu’). Taju valodā ir 5 toņi, bet vjetnamiešiem ir pat 6 atšķirīgi toņi.

Lietuviešu valodā ir saglabājies gan kustīgais uzsvars (kirtis), gan zilbes intonācija nokrāsa. Intonāciju atšķirība rada nozīmes atšķirības (gi̇nti  šalį  ‘sargāt valsti’  giñti gyvulius ‘dzīt lopus’). Endzelīns ir secinājis, ka lietuviešu akūtam (tvirtaprãdė) atbilst latviešu stieptā intonācija (mótė – mā̃te, káulas – kaũls), bet lietuviešu cirkumfleksam (tvirtagãlė) atbilst latviešu krītošā intonācija (draũgas- dràugs). Savukārt latviešu lauztā intonācija nereti atrodama vārdos, kur uzsvars vēsturiski ir atvilkts no galotnes uzsvara uz vārda sākumu (ožỹs/óžiuiâzis). Atšķirīga ir i/u un to savienojumu ar zilbiskajaiem līdzskaņiem izruna (il, ir, ul, um,un etc.), kur akūtu nomaina gravis un šīs skaņas nepagarinās (tìltas – til̃ts, šìltas – sìlts).

Zilbes intonācija latviešu valodā

Visticamāk, lībiešu valodas iespaidā latviešu valodas konsekvents uzsvars uz pirmo zilbi radījis īpatnējo intonāciju sistēmu latviešu valodā, kurā ir gan krītošā, stieptā un arī lauztā intonācija. Nedomāju, ka latvieši ir kļuvuši slinki un vairs nerunā visās trijās intonācijās, gluži vienkārši tam būtu jāvērš lielāka uzmanība. Rasmas Grīsles grāmatā „Spēkildze” minēts, ka senos laikos intonācijām bija ļoti liela nozīme. Blaumanis par netīrām dēvēja tādas atskaņas kā dus un kluss, labs un kaps. Turklāt tādi vārdi, kā pasaule, balodis, visapkārt un jo īpaši lokatīva galotnes (mājā, diennaktī, sienā) liecina par to, ka arī latviešu valodā pastāv ne tikai pirmās zilbes uzsvars, bet vismaz visu garo zilbju tonālais iekrāsojums.

Intonācijas latviešu valodā

IntonLV

Leišiem visu deklināciju lietvārdiem ir 4 dažādas intonācijas paradigmas, variējot baritonālo jeb pastāvīgo skanes uzsvaru un oksitonālo jeb mobilo uzsvaru starp sakni un galotni. Attiecīgi tiek uzsvērts tikai saknes patskanis, atsevišķu locījumu galotnes vai arī visas daudzskaitļa galotnes. Latviešu valodā tādas atšķirības nav iespējamas pirmās zilbes uzsvara dēļ, taču savām likumsakarībām jābūt arī te.

Parasti pievērš uzmanību heterotoniem pāriem, lai novērstu neskaidrību dažādi skanošo vārdu izrunā: augsts-auksts, zāle (telpa) – zāle (augs), aust (saule) – aust (audumu), logs-šaujamloks-loki, stāvs – mājas stāvs (plašāk – Rasmas Grīsles Heterotonu vārdnīca un heterotonijas pētījumi, 2008). 

Izskatās, ka tā ir daļa no kopējās intonāciju sistēmas, kuras likumsakarības nav tik vienkāršas un dažādu veidu ir tikpat daudz, cik cimdu rakstu katrā novadā. Apskatot latviešu darbības vārdus saistībā ar līdzskaņu savienojumus, var izdarīt dažus secinājumus  (šķiet, ka likumu formulēšana te būtu nevietā, jo varētu sameklēt dažādus izņēmumus, taču mēģināt var). Intonācijas izšķir un vārdnīcās norāda garajām zilbēm, kas ietver garos patskaņus, divskaņus un patskaņu savienojumus ar zilbiskajiem līdzskaņiem (l,m,n,r).

  • Stieptā intonācija ir raksturīga atvasinātiem darbības vārdiem (mest-mētāt, lēkt-lēkāt, tēst-taisīt). Pirmatnējie darbības vārdi parasti ir izrunājami vai nu ar lauzto vai krītošo intonāciju. Ar stiepto izrunājami daži no tiem –  sēt, šaut, šūt, pļaut, kalt, malt, silt, vērt, kurt, burt, ņemt, nākt, trūkt .
  • ELT, ERT – parasti ar lauzto intonāciju (dzelt, zvelt, zelt-zaļot, ķert, tvert-tvarstīt, spert)
  • RBT, RPT, RST – parasti ar krītošo intonāciju (vērpt, urbt, cirst, dzirst-dzirdēt), taču karst, sarkt, berzt ar lauzto
  • MT, MPT, MST – parasti ar krītošo intonāciju (grimt, dzimt-dzemdēt, rimt-remdēt, skumt, gumt)
  • Dažādi plūdeņu un nāseņu savienojumi ar slēdzeņiem – parasti ar stiepto intonāciju (dungot, skandināt, aizdambēt, murmināt, valkāt, vilcināt).

Intonācija latviešu darbības vārdos

IntonLVverbs

Vai rakstos būtu nepieciešams norādīt intonācijas? Mūsdienās garumzīme, protams, ir ļoti noderīga un droši vien tika ieviesta šim nolūkam, jo īpaši stieptās intonācijas gadījumā. Tādi vārdi kā VARDE, VĀRDS, PAVARDS, VĀRĪT rada nepieciešamību pēc garumzīmes vārdu nozīmes šķiršanai, taču šķiet, ka arī bez tās atšķirības starp slēgto un atvērto zilbi var norādīt ar patskaņu vai līdzskaņu dubultojumu vai arī noteiktu burtu kombināciju vai galotņu izmantošanu. Vai varētu būt kāds noteikumu kopums, piemēram, kritums slēgtajai zilbei, stiepums atvērtajai un lauzums noteikto skaņu kopu priekšā? Tik vienkārši laikam nebūs, taču lauzumi tādos vārdos kā īkšķis, klunkšķēt, žviukstēt, mīksts liek domāt, ka brikš-brakš, žviks-žvaks, pēk-pēk tipa skaņas būtu izrunājamas ar lauzumu (lai gan brīkšķēt vārdnīcās norādīts ar stiepumu). Varbūt lauzums būtu iespējams ne tikai garajās zilbēs, kā, piemēram,  āpsis, vēzis, lācis, bet arī tādos vārdos kā kaķis, zaķis, lapsa.

Spicēju ausis un lasu dzeju.

Titulbildes avots: Audējas Regīnas Kalniņas darbnīca Nīcā

Dāņu valodas stød

KategorijasDažādiBirkas:, ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s