Istriē

histria1aIstra bija Donavas vārds senajiem grieķiem un trāķiešiem, kas apdzīvoja  Donavas lejteci. Grieķu pasaulē Istra bija lielākā upe grieķu zināmās pasaules ziemeļos (to varētu pārspēt vien Volga), ko līdz ar citām upēm radīja titāni Tētija un Okeāns.  Istras deltā kādā Lefkas (Λευκάς) salā Ahilleja māte nimfa Tetīda (Θέτις) izkaisīja varoņa pīšļus, kā pielūgsmes vietā vēlāk  tur tika uzcelts templis. Daži vēsturnieki uzskata, ka Istrijas vārds mūsdienu Horvātijā Adrijas jūras piekrastē arī ir saistīts ar Istru. Pa mistisko Istras upes atzaru argonauti esot nonākuši līdz Adrijas piekrastei, taču dabā tas nav gluži iespējams – visticamāk, Argo kuģa ceļojums ir bijis daudz plašāks. Vēl Plīnija un Aristoteļa laikā tika uzskatīts, ka starp Donavu un Adriju bija kāds pazemes ceļš, ko tunči izmantoja migrāciju laikā. Senās teiksmas un tirdzniecības kontakti ar vietējām ciltīm uzrunāja senos grieķus dibināt jaunas kolonijas ne tikai Vidusjurā, bet arī Melnajā jūrā, ko grieķi sauca par svešiniekiem labvēlīgo jeb viesmīlīgo jūru (Eύξεινος Πόντος).

hartaenIzceļotāji no Miletas pilsētvalsts vienu no pirmajām kolonijām Melnās jūras krastos ierīkoja netālu no Donavas deltas un nosauca to par Istriju (Histria, grieķu Ἰστρίη). Kiosas Skimnijs (ap 110AC) par tās dibināšanu gadu min 630AC, bet romiešu laikmeta grieķu vēsturnieks Kēsarejas Eisēbijs raksta, ka tā tika dibināta 33.olimpisko spēļu laikā (657AC). Sākotnēji neliels zvejniekciemats kļuva par nozīmīgu tirdzniecības vietu ar Donavas lejteces trāķiešu cilti getiem (Getae) un citām grieķu kolonijām. Grieķi pārdeva vīnu un olīveļļu uz vietas gatavotajos keramikas traukos, mēbeles, ieročus un rotaslietos, pretī iegūstot graudus, medu un vasku, zivis, vergus un lopus. Tirgus vietas un nelielas ostas tirdzniecības darījumu veikšanai grieķi sauca par εμπόριον, tie parasti atradās polisu tuvumā.

Istrijas pilsēta (πόλις) tiek uzskatīta par vecāko pilsētu mūsdienu Rumānijā. 1868.gadā arheologs Ernests Dežardēns identificēja pilsētas drupas ar seno Istriju, tad pieauga interese par antīko vēsturi un tika uzsākti plaši arheoloģiskie  izrakumi. 60 ha platībā tika noteikti vairāki hellēņu un romiešu laikmeta slāņi , kas ļāva atsegt daudzas līdz šim nezināmās vēstures lappuses.

 

3-histria

Senākās atrastās monētas Rumānijā ir Istrijas 8 g sudraba drahmas  (480AC). Istrija  bija  grieķu pilsēta  ar publiskām ēkām, Apolloniem, Zevam un Afrodītei veltītajiem tempļiem, agoru, dzīvojamām ēkām no akmens un amatnieku darbnīcām. Aristotelis piemin Istriju kā oligarhijas piemēru, kur vara atrodas dažu bagāto pilsētnieku rokās, kas gan laika gaitā demokratizējusies. Romiešu laikmetā tempļi tika celti romiešu dieviem, ierīkotas publiskās termas un bagātnieku nami. Uz ziemeļiem no Istrijas pie Donavas tika izveidota romiešu Halmīras militārā nometne. Avāru iebrukuma laikā 6-7.gs. AD Istrija bija pilnībā izpostīta. Halmīras līčā smilšu nogulsnējumu rezultātā tā tika nošķirta no jūras  (mūsdienās senās Istrijas vieta atrodas Sinoe ezera krastā).

HistriaTAble
1914.gada atrastais dokuments Chorothesy no 100AD, kurā Moēzijas pārvaldnieks nosprauž Istrijas robežas, grieķu un romiešu laikmeta apdzīvotās vietas Istrijas apkārtne (χώρα)

Klasisko avotu ziņas par Donavas ciltīm ir savijušies ar mistiskajiem priekšstatiem, tādēļ ir grūti noteikt, cik tālu grieķi ir ceļojuši pa Donavas upi. Domājams, ka senie grieķi varētu būt nonākuši  līdz Donavas sašaurinājumam jeb t.s. Dzelzs vārtiem uz Serbijas un Rumānijas robežas. Šīs nelielas grieķu kultūras un civilizācijas salas Donavas deltā, kas pastāvējušas 14 gadismtus,  būs bijušas zināmas senajām ciltīm augšpus Donavas. Šie saskarsmes punkti rosina filosofu pārdomas līdz pat mūsdienām.

 

Commendatus

expling2

Hinterland and site catchment studies at Histria on the Black Sea coast, Romania

Rumānijas monētas no Istras

Filosofiskais ceļojums no Istras deltas līdz tās sākumam Švarcvaldes mežā,  Heidegera un Helderlina iedvesmots – The Ister (2004)

 

 

 

 

 

KategorijasἙλλάς, RumānijaBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s