Astītes

(Turpinājums) Līdzskaņu sakausējumi

Parādību, kad starp diviem līdzskaņiem iespraužas kāds cits līdzskanis lingvisti sauc par ekskresenci (excrescence –‘ izaugumi’, angliski arī koku māzeri). Tie parasti atvieglo divu grūtāk izrunājamu blakus sanākušo līdzskaņu izrunu. Klasiski piemēri būtu latīņu hominem un nomen, nominis pārvēršanās spāņu valodā par hombre un nombre (‘vīrs’ un ‘vārds’) . Franču homme  un nom uzrāda pretēju attīstību (m asimilējoties ar n, iztrūksot patskanim starp tiem), bet nombre (no latīņu numerus) un chambre (no latīņu camera) ir līdzīgi veidojumi. Angļu number parāda valodas vispārējo tendenci šādas līdzskaņu grupas sadalīt, taču arī angļu valodā ir atrodami tādi iespraudumi vārdos thimble, spindle un thunder (uzpirkstenis, vārpsta un pērkons) . Grieķu ἀνήρ (vīrs) ģenitīvs  ἀνδρός veido starptautisko salikteņu sastāvdaļu andro- , līdzīgi skaņu pārveidojumi notikuši, vārdam Henricus pārtopot par Indriķi. Iespraudumi starp diviem slēdzieniem ir sastopami angļu vārdos  amidst, amongst un betwixt (starp) , kā arī vācu Axt (cirvis) .

stumbras
Sumbrs, http://www.miske.lt

Līdzskaņu spraušana jaunu vārdu darināšanā arī baltu valodās ir izplatīta parādība, salīdzinājumā ar lietuviešu vārdiem var lieliski vērot vārdu attīstības stadiju. Tā, piemēram, lietuviešu stiebas – stublājs, stiebrs, kļūst par latviešu stumbru, lietuviski tas ir sumbra vārds. Lietuviešu meldas, meldaĩ (niedres, nendrė) pārtop par latviešu meldriem. Šādi varētu skaidrot arī latviešu ērglis rašanos, ja salīdzina  ar  lietuviešu erẽlis ar uzsvaru uz otro zilbi, kas latviešu valodā tiek atvilkts uz pirmo zilbi ar iespraudumu G (citāda ir latīņu aquila pārtapšana par senfranču egle, franču aigle un angļu eagle). Izskatās, ka tāpat lietuviešu niūrus ar krītošo intonāciju uz divskaņa IU otro elementu iegūst G vārdā nīgrs.  

Ir jānošķir izrunas īpatnības un skaņu iespraušanu atsevišķu runātāju valodā un ekskresenci valodas fonētisko un morfoloģisko likumību dēļ. Otrs paveids ir interesants rakstu valodas pētīšanas nolūkā, šeit varētu izdalīt pirmatnējos atvasinājumus no vārdu formām ar papildu līdzskani (infiksu) un sufiksiālus atvasinājumus ar piedēkļiem, kur līdzās līdzskanim ir arī kāds patskanis. Tādi vārdi kā niedres, nātres, vīksna, pāksts, liksta, lakstīt, blīgzna, zvaigzne ir seno darbības vārdu atvasinājumu, kuru nozīme vairs nav viegli nojaušama, tādēļ līdzskaņu burtkopu veidošanās pētīšanas nolūkā apskatīšu pirmatnīgos darbības vārdus un „pirmatnīgos” iespraudumus, daļa no kuriem vairs neveido jaunus atvasinājumus.

Darbības vārdi

Latviešu pirmatnīgie darbības vārdi ir vienzilbes darbības vārdi, kas veidoti tikai no saknes un galotnes, ir visi I konjugācijas darbības vārdi. Tajā tiek izdalītas 4 grupas: bez izmaiņām dažādu laiku formās (augt, bēgt), ar patskaņu miju (just, snigt), līdzskaņu miju (kalt, vērpt) vai ST iespraudumu (grūt, dīgt). Atsevišķi var minēt darbības vārdus, kuru saknes galā ir garš patskanis vai divskanis, kuriem dažādās laika formās, lai atdalītu divus patskaņus,  tiek iesprausts J, N, V vai ST. Turklāt V pagātnes formā parasti atrodams vārdos, kur saknes patskanis ir  U vai AU, bet J – ar Ī, Ē, Ā. Latviešu valodā nav neviena darbības vārda, kas beigtos ar DT, TT, JT, VT vai NT. Tādā gadījumā talkā nāk kāds no patskaņiem.  Lietuviešu darbības vārdi skinti, tinti, minti, ginti, pažìnti un ar citādu zilbes intonāciju miñti, giñti (šķīt, tīt, mīt, sargāt, pazīt, atminēties, dzīt-dzen) liecina, ka arī latviešiem NT kombinācija ir bijusi iespējama, taču, pārvēršoties nazālajiem patskaņiem, pazuda (N ir paturēts vien dažu skaņu atdarinājumos džinkstēt, pinkšķēt, činkstēt-čīkstēt un atgriezeniskajā censties). Lietuviešu valodā ir vērojama līdzīga tendence, taču nereti citās formās nazalizētais patskanis ir pilnībā saglabājas (kost-kožu-kodu/ką́stikándu-kándau, ciest-ciešu-cietu/kę̃stikeñčia- keñtė) . Nenoteiksmes ST slēpj veselus trīs burtus S,D,T citās formās (aust-ausa, aust-audu, mest-metu), kas asimilējas T priekšā.

No lietuviešu darbības vārdu konjugēšanas var redzēt, ka latviešu darbības vārdi ar patskaņu miju radās no N vai M iesprauduma iesprauduma darbības vārda tagadnes formā, M parasti pirms lūpeņiem P vai B. Tādējādi dažādas patskaņu mijas var noreducēt uz nāseņa iespraudumu. Pastkaņu pagarinājumi darbības vārdiem ir vērojami lietuviešu vārdos ar plūdeņiem, piemēram, šalti-šąlu-šalau (salt) un karti-kąru-karau (kārt), kas latviešu valodā parasti īstenojas ar plūdeņa mīkstinājumu un patskaņa pagarinājumu pagātnē, tādēl jāsecina, ka N/M iespraudumi ir vērojami vārdos ar slēdzeņiem.

Darbības vārdi ar patskaņu miju, kas radās no N/M iesprauduma

DarbPskMij

vard
Verdošs katls ar varžu kājiņām, http://www.j2kfm.com/

Taču visinteresantākās lietas notiek darbības vārdu grupā ar patskaņu miju zilbiskajiem līdzskaņiem, kur  IR/IL/IM/IN tagadnes formā nomainās ar ER/EL/EM/EN. Vārdnīcā atrodamās formas dzemu/dzimstu, melzu/milstu, delu/dilstu norāda uz vispārējo tendenci nekārtnajām formām samazināties, taču tādi vārdi kā mērdēt-mirt, sērga-sirgt, remdēt-rimt, gremdēt-grimt, dzirdīt-dzert , svelme-svilt, mērcēt-mirkt, klīst-klenderēt, dīgt-dēsts liek domāt, ka senāk šādu darbības vārdu ir bijis daudz vairāk un liela daļa ST darbības vārdu nāk no tiem .

Darbības vārdi ar zilbisko līdzskani un patskaņu miju

DARBIRER

Darbības vārda saknei, ko noslēdz plūdenis, slēdzenis vai sibilants ar vai bez iepriekšējā plūdeņa  var tikt pievienots  T nenoteiksmē, ST darbības vārdu formās bez mijas , TS pagātnes divdabja formā un S (vai Š skaņu mijas vietās 1.personā) nākotnes formās. Tātad tikai divu burtu T un S dažādas kombinācijas piešķir darbības vārdam noteikto gramatisko formu. Netīšām šie burti ir vienīgie līdzskaņi vārdā ASTE, gramatiskajām galotnēm gan ″asti luncināt″ palīdz personu galotnes.

Līdzskaņi pirmatnējo darbības vārdu galotnēs

Līdzskaņi pirmatnējo darbības vārdu galotnēs

Tātad no pirmatnējo darbības vārdu pamatformu analīzes izsecināms, ka darbības vārdu locīšanu laika formās latviešu valodā veicina līdzskaņu N/M/ST iespraudumi un J/V starp patskaņiem. Īpaša nozīme ir ST un TS pārim, kas parādās atšķirīgās darbības vārdu formās (plūkTS un plaukST), turklāt ST slēpj T/D asimilāciju darbības vārdu nenoteiksmē. Varētu izteikt hipotēzi, ka līdz ar nazalizēto patskaņu pārvēršanos garajos patskaņos un divskaņos ir notikusi pāreja uz rakstības veidu ar citāda veida burtiem nekā iepriekš, visticamāk, latīņu burtiem. Iepriekšējam rakstam nozīmīgi bija ne tikai burti, bet arī zilbiskie savienojumi, par ko liecina IR/ER veida mijas, N iespraudumi vai U/UN mija. Turklāt vārdu IR, UN, AN=O, EN=IE,  kā arī šo burtsavienojumu nozīme zilbiskajās intonācijās liecina par vienotu kopumu un sistemātisku raksturu.

ST
Ligatūra ST karolingu minuskula tekstā, no Reihenau klostera rakstiem

Latīņu  kursīvā  ligatūra ST ir pazīstama kopš 4.gadsimta, kura saglabāta ar karolingu laikmeta rakstos. Akadēmiskajā vidē latīniski s.t. nozīmē sine tempore, t.i. lekcija sāksies tieši norādītajā laikā pretēji c.t. cum tempore, kad studentiem tiek dotas 15 minūtes (quartarius, ceturksnis) nokļūt līdz auditorijai pēc baznīcas zvana atskanēšanas. Tas kļuva par tradīciju akadēmiskajām 15 minūtēm.
Turpinājumā par līdzskaņu iespraudumiem vārddarināšanā

KategorijasDažādiBirkas:, , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s