Plūdeņi

Līdzskaņu sakausējumi  (turpinājums)

Sengrieķu gramatiķis Dionīsijs Trāķietis attiecībā uz klasiskās grieķu valodas fonēmām [L],[R],[M],[N]izmanto vārdu ὑγρός (hygrós, “slapjš”), kas pārtapis par latīņu liquidus un attiecas uz plūdeņu skaņām. Blakus citiem līdzskaņiem tie itin bieži parādās līdzskaņu savienojumos, tiem ir viegli plūstoša ietekme uz pantmēru grieķu klasiskajā dzejā. Šajā sadaļā par plūdeņiem attiecīgi tiek saukti visa skaneņu līdzskaņu kopa.

Latīņu valodā plūdeņi ir vienmēr līdzās slēdzeņiem līdzskaņu kombinācijas vārda sākotnē, bet vārda vidū tie otrādi parasti atrodas pirms tiem. Tātad plūdeņiem ir jābūt ciešā saskarē ar zilbes patskani (artem, trado). No slēdzeņu un plūdeņu savienojumiem (muta cum liquida) latīņu valodas vārdu sākumā iztrūkst vienīgi TL un DL kombinācijas, kā arī DR (kas ir grieķu cilmes vārdos dromedārs, drakons). No savienojumiem ar nāseņiem parasta ir tikai GN (gnosco), ar m gan nav latīņu ausij tīkamu sakausējumu. Pārējās iespējamās līdzskaņu kombinācijas šajā pozīcijā veido vienīgi S ar nebalsīgu slēdzeni (SP, SC, ST, X), turklāt arī  trīņu kombinācijās plūdeņi ir neiztrūkstošs elements pirms patskaņa (SPR, SPL, SCR, SCL, STR, STL).  Indoeiropiešu s-mobile (piemēram, sniegs – latīņu nix) parāda arī s plūstošo dabu šādā pozīcijā. Senajās latīņu gramatikās S kopā ar L, M, N, R un F tika iedalīti puspatskaņu grupā (semivocales). Latīņu aizguvumos no grieķu valodas parādās arī latīņu valodai neraksturīgi savienojumi – PHR, SPH, CHR, CHL, PHTH ar grieķu aspirētām slēdzeņu skaņām (Φ,Χ,Θ). Latīņu tradīcija šādi rakstos atainot grieķu burtus nonāca arī angļu valodā un var izskaidrot, piemēram, kādēļ vārdu skola raksta SCHOOL (no grieķu σχολείον, latīņu scholascola,  sākotnēji σχολή “brīvais laiks, izklaide) . Grieķu un latīņu valodas renesanses laikmetā atstājušas dziļas pēdas mūsdienu angļu valodas rakstībā.       Lati2

Baltu un ģermāņu valodās parasti ir savienojumi starp spirantiem un plūdeņiem , kas nav raksturīgi latīņu valodai (e.g.  smaragdus – smaragds). S savienojums ar U vai ļoti svarīgā latīņu burtkopa QU, kura patskanis u iegūst plūdeņa īpašības [v] arī kļūst par līdzskaņu grupu  (e.g. suavis – salds, squama – zvīņas). Slēdzeņu savienojumi ar plūdeņiem ir bieži sastopami arī citās valodās, tos pat varētu uzskatīt par sava veida pamatsskausējumiem, kuriem klāt nāk katras valodas fonētiskās īpatnības. Zilbiskie līdzskaņi čehu valodā  ir lielisks piemērs plūdeņu lomai valodā radīt zilbes un vārda pamatu. Nav parastas divu līdzskaņu dubultojums vārda sākumā. Spāņu valodā ierastais dubultais LL (llano, lat. planus – plāns, llave, lat. clavus  – atslēga, llama, lat. flamma – liesma) gan ir tikai rakstos, runā pārvēršoties par [(l)j] skaņu.

Sakausējumi vārda vidū

Kas nav pieļaujams vārda sākumā, kļūst iespējams vārda vidū. Patskaņi abpus līdzskaņu kopai atvieglo tās izrunu un rada neskaitāmas kombinācijas. Šoreiz apskatīšu latviešu valodas līdzskaņu sakausējumus ar plūdeņiem vārda vidū, kas atvasināmi no līdzskaņu sakausējumiem vārda sākumā. Līdzskaņu mijas un modifikācijas gramatiskajās pozīcijās neņemšu vērā (ļoti iespējams, ka tās varētu būt radušās jau modernajā laikmetā).  K-ķ-c un g-ģ-dz mijas arī būtībā ir pozicionālas vai nu vēsturiskajā, vai gramatiskajā aspektā, kuras, iespējams, veidojušās latīņu gramatikas iespaidā.

LatBur

Dīvainā kārtā salīdzinājumā ar sakausējumiem vārda sākumā vārda vidū pazūd visi līdzskaņu savienojumi ar V, izņemot TV, turklāt tikai salikteņos un atvasinājumos (ietve, lietvedis, atvērt, patversme). Nez kur tādā gadījumā radies latvju vārds?

Wasp_March_2008-3 (1)
Lapsene – Vespa, SP metatēze latviešu valodā Papīrlapsenes bildes autors: Joaquim Alves Gaspar, Wikimedia Commons

No trīņiem vārda vidū paliek tikai STR (astri, austrumi), bet burtkopa SP ir sastopama tikai pārstatījumā jeb metatēzē PS (e.g. latīņu vespa, angļu waSP – laPSene). Slēdzeņu un plūdeņu savienojumiem nāk klāt savienojumi ar nāseņiem PN, TN, DN, KM (sapnis, nerātnis, palaidnis, akmens), lai gan tie galvenokārt parādās atvasinājumos, piemēram, burtkopa GM – tikai ar plūdeņiem abās pusēs (valgme). BN un DL atrodami vien dažos vietvārdos (Dubna, Madliena), DL parasti nomaina GL (sedli-segli). Vārda vidū plūdeņi viegli dubultojas un savienojas savā starpā, izņemot gadījumos, kad to pirmais elements ir nāsenis (NM, NL, NR, MR, ML, MN, NV, MV) un LR. Nereti talkā nāk kāds slēdzenis satrp tiem – mBr, mPr, mPl, nGr, lDr, nDr (stumbrs, jumprava, templis, stingrs, meldri, gandrs). Tas būs iepaticies arī citiem plūdeņiem, tādēļ šis princips tiek plaši izmantots vārddarināšanā (arkls, ērglis,virkne, tilpne, celtnis, skaldne). Sastopamas arī R un sonorantu līdzskaņu grupas (dārzs, karsēt), kas vārda sākumā prasīja iestarpinājumu sTr, sKr, sPr (strēbt, skriet, spriest). Plūdeņi vārda vidū gan labprāt veido savienojumus ar visiem slēdzeņiem. Tie ir ļoti izplatīti. Nāseņu savienojumi ir retāki, kas laika gaitā ir izzuduši nazālo skaņu pārvēršanās dēļ . Palikušajiem ir vērojamas zināmas preferences –  lūpeņi biedrojas ar M, bet aukslējeņi ar N (dumpis, rumba, dunkāt, kungs). DM un TM atrodami tikai salikteņos (sudmalas, sētmala), bet to metatēzes MT un MD ir tikpat bieži sastopami kā NT un ND (samts, cimds, klints, punduris).

Līdzskaņu grupas  grieķu vārdu sākumā

Noslēgumā vēl nedaudz par līdzskaņu grupām grieķu valodā. Iedvesmas avots šim ierakstam par plūdeņiem ir bijis šis salīdzināmās valodniecības darbs: Modern philology: Its Discoveries, history and influence. Benjamin W. Dwights, 1864, New York. Tajā iekļautā plūdeņu un līdzskaņu savienojumu analīze latīņu un grieķu valodās ļauj izveidot kopskatu arī par grieķu valodas līdzskaņu savienojumiem. Tas varētu palīdzēt sajust, cik atšķirīga ir grieķu skaņu sistēma no latīņu, angļu vai latviešu valodas. Sengrieķu kultūra ir rietumu civilizācijas šūpulis, tādēļ nav jābrīnās, ka tās vārdi ir kļuvuši par neatņemamo starptautiskās leksikas un zinātniskās valodas daļu. Ellenika

Klāt ierastajiem savienojumiem latīņu valodā starp plūdeņiem un slēdzeņiem grieķu valodā ir redzama daudzveidība līdzskaņu savienojumiem ar M un L, balsīgo un nebalsīgo līdzskaņu formas ar S, kā arī slēdzeņu savstarpējos veidojumos:

τλ,θλ, χλ, χρ, δρ, θρ, φρ, δμ, τμ, κμ, χμ, ςμ κν, δν, πν, θν,

μν, πν, μπ, μπρ, μπλ βδ, βγ, γδ, κτ, πτ, φθ, φτ,

γκ, γκρ, ντ, ντρ ξ, ψ, ζ, τζ, σχ, σθ, σβ, σφ, ςφρ, σκν

Pneimatiskie ieroči, ksenofobiskais noskaņojums, pterodaktili, pseidozinātne, sfēriskie spoguļi un mnemoniskie paņēmieni ir daži piemēri specifiskai leksikai, kas ilustrē šādu burtkopu lietošanu arī latviešu valodā.

Tikpat interesanti ir pavērot, kā modernā grieķu valoda pielāgo  starptautiskās leksikas vārdus grieķu fonētiskajai sistēmai:

Γκαζελα – gazele

Μπαμπου – bambuss

Μπλουζον – blūze

Τζακουαρ – jaguārs

Ζαφειρι – safīrs

Titulbildes avots: Sabiles pilsētas mājas lapa Abavas rumba

KategorijasDažādi

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s