Hallstatt

hallstatt_overview
Halštates sāls raktuves

1734.gadā Halštates sāls atradnēs Austrijas Alpos tika atrasts sāls depozītā ieaudzis ķermenis, kura drēbes un darba rīki bija labi saglabājušies vēl no 300AC. Sāls ieguve šajā vietā 200 m zem zemes notika kopš aizvēsturiskajiem laikiem, par ko liecina ap 5000 AC datējami akmens cirvji un cirtņi no brieža ragiem. Tādēļ apkārtnē it raksturīga sāls klātbūtne –  Hallstatt vārds jeb ‘sāls vieta’, Zalcburga (Salzburg), Zalckamergutas (Salzkammergut) ezeru un klanu zeme. Līdz ceļu un dzelzceļu izbūvei 19.gadsimtā vienīgā iespēja nokļūt līdz sāls atradnēm bija ar laivu pāri gleznainai ezeram. Mūsdienās tā ir iemīļota tūristu apskates vieta, kuras burvību ir novērtējuši arī ķīnieši, 2012.gadā izveidojot precīzu Halštates kopiju Guangdongas provincē. Ap 1200 AC bronzas darba rīki pavēra iespēju sākt nopietnu sāls ieguvi, bet ap 800 AC uz ziemeļiem no Alpiem tiek uzsākta dzelzs apstrāde. Traķiešu-ķimeriešu hipotēze skaidro dzelzs apstrādes sākumu Halštates apvidū  ar kādu kareivīgu cilšu migrāciju (ar ko hipotētiskisaista Cimbri ciltis Jitlandes pussalā un pat velsiešus Cymry), kuras laikā dzelzs apstrādes māksla Eiropā nonāk no Anatolijas Turcijā, kur to pilnveidojuši heti kopš aptuveni 1500AC. 1876.gadā to nosauks par Dzelzs laikmeta sākumu Viduseiropā.  Atsedzot grants slāni sāls atradņu tuvumā,  1846.gadā raktuvju darbinieki atklāja lielu kapulauku, kuru sistemātisko izpēti gadu desmitus turpināja sāls raktuvju pārvaldnieks  (Bergmeister) Johans Georgs Ramsauers, atsedzot pāri 1000 cilvēku kapus. Tā bija dzelzs darba rīkus izmantojošu aristokrātisku cilvēku apmetne.

antenna
Antenas tipa Hallstatt B zobeni, Neišateles ezeres, 10.gs. AC

Pateicoties  unikālu apbedījumu atklāšanai, Halštates vārdā nosauca arheoloģisko periodu (800-400AC), kura laikā notiek būtiska transformācija no bronzas uz dzelzs darbarīku plašāku izmantošanu. Sākotnēji dzelzs izmantošana varētu tikt pielāgota sāls ieguves procesa uzlabošanai, taču laika gaitā dzelzs apstrādes pilnveidošana (kausēšanas tehnoloģijas augstākās temperatūrās, plēšas, kokogles) ietekmēja visas dzīves jomas. Sāls un dzelzs darba rīku tirdzniecība veicināja strauju reģiona uzplaukumu. Sāls turpināja vairot ienākumus vēl daudzus gadsimtus, jo tas bija vienīgais veids nodrošināt gaļas un citu pārtikas produktu saglabāšanos. Uzlabojumi lauksaimniecības tehnoloģijās  veicināja plašāku cilšu izplatību izplatību un pieprasījumu pēc lauku platībām.

Collar of 390 amber beads, three perforated small stones and adorned bone slides, found on the breast of a female skeleton in grave 67 at the Duerrnberg, Hallein, Austria.
Krelles no 390 dzintariem, Halštates tipa apbedījums, Hallein, Austrija

Halštates perioda ļaudis saista ar protoķeltiem un iliriešu priekštečiem, kas izpletās teritorijā no Francijas austrumiem līdz Ungārijas rietumiem, pakāpeniski nomainot uzkalniņu kapu apbedījumu kultūru. Halštates kultūras rietumu galam ir raksturīgi cilvēku apbedījumi ar zobeniem,  kurus vēlāk nomaina dunči, kā arī apbedījumi ar ratiem, bet austrumos cilvēki parasti tiek apbedīti ar cirvjiem, bet karavīri pilnā ekipējumā. Tāpat vērojama bagātāku un nabadzīgāku kapu sabiedrības noslāņošanās, ko veicina augstmaņu tirdzniecības kontakti un luksusa preču iegāde. Tiek uzskatīts, ka pakāpeniski  izveidojās atsevišķas ķeltu grupas, kas strauji izplatījās visā Eiropā nākamajā arheoloģiskajā periodā (400 AC-1AD), ko nosauca cita šveiciešu ciemata Latēnas vārdā.  Halštates periodā parādās nocietinājumu būves uz pilskalniem, kas pakāpeniski izplešas aizvien lielākā teritorijā Austrijā, Dienvidvācijā un Bohēmijā, vēlāk arī Francijas austrumos un Itālijas ziemeļos.  Gallu zemēs līdzīgus pilskalnu nocietinājumus Cēzars sauks par oppidum/oppida.

Heuneburg_600_B.C.
Halštates kultūras pilskalns, Hoineburga 600AC (Heuneburg)

Par plašajiem tirdzniecības sakariem liecina apbedījumos atrasti vīna amforas, etrusku bronzas trauki, Vidusjūras keramikas un stikla trauki, arī dzintara rotaslietas. Kādas Halštates princeses kapā ir atrasti pat ķīniešu zīda izstrādājumi. Daži vēsturnieki domā, ka pēc grieķu parauga tika rīkoti simpoziji ar vīna dzeršanu. Kontakti ar etruskiem pāri Alpiem veicināja ķeltu ieceļošanu Po upes ielejā, savukārt grieķu kolonijas izveide Masālijā (mūsdienu Marseļa) ap 600AC pavēra plašus tirdzniecības kontaktus ar Vidusjūru un ķeltu izplatīšanos Ronas baseinā Francijā.

HALLSTATT_CULTURE_map
Halštates kultūras tirdzniecības sakari, 500AC

Pirmoreiz  ķeltus (Κελτοί )  517AC piemin ceļotājs Milētas  Hekatejs, rakstot par Masīlijas koloniju. 5.gadsimta AC vidū Herodots min, ka ķelti dzīvo tur, kur iztek Donava, aiz Herkulesa stabiem pašos Eiropas rietumos, visticimāk, mūsdienu Spānijā. Spānijas ķelti varētu būt iepazīstinājuši romiešu ar ķeltu dzelzs zobeniem, kuru iespaidā radās gladius tipa zobeni. Gan romiešiem, gan senajiem grieķiem ķelti aizvien ir bijušas barbaru ciltis.

 

Commendatusexpling2

History of Hallstatt

“Made in China” Hallstatt Dimension socio-économique et symbolique des dépôts funéraires aristocratiques d’Europe occidentale (VIIIe-Ier s. avant J.-C.)

“Celtic” and Mediterranean Interaction

TheHallstatt Period. The Prehistory of Bohemia, 2013

Iron Age in Hungary

KategorijasAustrija, ĶeltiBirkas:

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s