2010.gadā Kališas pilsēta (Kalisz) Lielpolijā nosvinēja savu 1850.gadu jubileju. Tiek uzskatīts, ka Ptolemaja Ģeogrāfijā (Γεωγραφικὴ Ὑφήγησις, 150 AD) minētā Calisia (Καλιςια), kas atradās Dzintara ceļā uz Vistulas grīvu ir mūsdienu Kališa. Jubilejai par godu 2008.gadā tika rekonstruēta un atklāta arī senā 9-13.gadsimta Pjastu dinastijas Zavodjes rezidence (Zawodzie, pilskalns jeb grodzisko), ar ko saistāmi Polijas valsts pirmsākumi. Tāpat tika rekonstruēts tirdzniecības vagons, ar kādu romiešu laikos tirgotāji devušies tālajos ceļos. Kališa ir ideāls piemērs pilsētas attīstībai nozīmīgu ceļu krustojumā tūkstošgadu garumā.
Nesenie arheoloģiskie atradumi, kas veikti, aktivizējoties darboņiem ar metāldetektoriem, liecina par ķeltu laikmeta monētu kaltuvi Kališas apkārtnē. Tas apstiprina agrīnā romiešu laikmeta tirdzniecības aktivitātes un kontaktus ar Boju ciltīm uz dienvidiem no Sudetu kalniem. Calisia nosaukums arī varētu būt cēlies no ķeltu valodām, taču līdzīgi Kalipso nimfas vārdam īstā nozīme mūsdienu cilvēkiem varētu būt slēpta tūkstošgadu miglā.
Līdzīgi Krakovai Kališa iegūst pilsētas tiesības ap 1257.gadu, kad pēc mongoļu iebrukuma Polijā un sagrāves Legnicas kaujā 1241.gadā. Krakovas kņazs Boļeslavs V aicināja vācu zemes mūrniekus daudzu Polijas pilsētu būvniecībai. Kališai tiek piešķirtas Vācu pilsētas tiesības (no Sroda Slonskas jeb Neimarktas), kas ir Magdebrugas tiesību paveids un nodrošināja strauju pilsētas attīstību. Viduslaiku pilsētas plānojums ar taisnstūra laukumu centrā un vārpstveida ielu tīklu šķērsām divām galvenajām tirdzniecības ielām ir saglabājies līdz mūsdienām. Kališā bija arī ebreju kvartāls, 1264.gadā Boļeslavs V piešķīra ebrejiem apmešanās tiesības Kališā līdz ar tiesisko aizsardzību, reliģisko un finanšu brīvību.
Polijas sadrumstalotības periodā Kališa kļuva par pārticīgu pilsētu un veidoja patstāvīgu hercogisti. 1343.gadā Kališā Kazimirs III noslēdza miera līgumu ar Vācu ordeni par atteikšanos no Gdaņskas Pomerānijas un Kulmas zemes ilgstošā konfliktā starp abām pusēm, ko gan poļiem izdevās atgūt pēc Toruņas otrā miera līguma 1466.gadā. 16.gadsimta beigās Poznaņa sāka izkonkurēt Kališu un tās nozīme mazinājās. Miera laikos tas allaž ir bijis nozīmīgs tirdzniecības centrs, taču kara laikā kā robežpilsēta starp Vāciju un Poliju Kališa tika gandrīz pilnībā sagrauta 1914.gadā, tā smagi cietusi arī 1939.gadā.
Taču nedaudz vairāk varētu pakavēties pie tirdzniecības ceļiem, kas ved uz Kališu, Ptolemaja laika Kalisiju. Kališa atrodas pie Prosnas upes, kas ir Vartas pieteka, kas savukārt ietek Oderas upē, taču caur citu Vartas pieteku ceļš līdz Vistulai (kas ir Vislas nosaukums vēl Ptolemaja laikos) kļūst īsāks nekā metot loku cauri visai Polijai. Vislas upes ceļš un taisnais ceļš caur Kališu varētu savienoties Toruņas tuvumā. Šis ceļš būtu piemērotāks ar ratiem braucošiem tirgotājiem. Tas varētu būt arī savienojuma punkts abiem Dzintara tirdzniecības ceļiem, kas gājuši uz Jitlandi pa Oderu un Sembas pussalu Prūsijā pa Vistulu.
Polijas arheologs Jeržijs Vieloviekskis (Jerzy Wielowiejski) 1980.gadā izveidoja Dzintara ceļa Polijas posma rekonstrukciju, ņemot vērā dzintara depozītu atrašanās vietas un romiešu importa preču un monētu atradnes. Tas parāda vairākus iespējamos maršrutus, tādēļ kāda viena noteikta ceļa iezīmēšana būtu maldinoša, taču Kališas priekštece būtu meklējama starp Oderu un Vistulu.
Jāpiebilst gan, ka šaubas pētnieku vidē par Calisia sasaisti ar mūsdienu Kališu pēdējā laikā radīja vietvārda Leukaristos identifikācija ar Trenčinu Slovākijā. Klints alā zem Trenčinas pils tika atrasts uzraksts , ko markomaņu karu laikā 179AD bija atstājusi leģionāru vienība, apmetoties Laugaricio.
Dažās kartēs gan Leukaristos, gan Calisia uz Ptolemaja kartes atrodas pie vienas upes, iespējams, Vistulas pietekas, ceļā uz Vistulas grīvu. Ņemot vērā neprecizitātes attiecībā uz Baltijas jūras piekrasti, tas gan nebūtu nekas traģisks. Vietvārdi arī varētu ceļot līdzi cilvēkiem un apmetnēm. Taču ir pilnīgi skaidrs, ka Calisia būtu bijis viens no pieturas punktiem, ja romiešu laikmetā tirgotājs vēlētos nokļūt no Donavas līdz Vistulas grīvai, ceļojot cauri barbaru zemēm un mežiem, šķērsojot kalnus un sekojot upju tecējumam.
Commendatus
SZLAKI BURSZTYNOWE NA TERENIE POLSKI wg. J. Wielowiejskiego
Amber Expedition – European Culture Road
Rezerwat Archeologiczny Kalisz Zawodzie (titulbildes avots)
Interactive marketing amber and amber road map
Mennica celtycka pod Kaliszem = A Celtic mint near Kalisz, Poland. Wiadomosci Numizmatyczne, R. LIII, 2009, z. 2 (188)
Northern Gold: Amber in Lithuania (c. 100 to c. 1200). East Central and Eastern Europe in the Middle Ages, 450-1450. Audronė Bliujienė, 2011
KategorijasPolija
