CARNVNTVM

Plīnijs Vecākais (23-79 AD) enciklopēdiskajā darbā par dabas vēsturi Naturalis Historia XXVII grāmatas 11.nodaļā atspēko dažnedažādus grieķu mītus par dzintara izcelsmi (piemēram,  Eridāna). Šajā laikā romiešiem jau ir pilnīgi drošas ziņas, ka tas nākot no Ziemeļu okeāna krasta. Romiešu ģenerālis Ģermāniks (15 AC – 19 AD) tur esot bijis ar savu floti, kādu salu, domājams Vislas grīvā, esot nosaucis par Glæsaria (no dzintara vārda glæsum), ko barbari saucot par Austeravia. Venētu sievietes Adrijas jūras krastos, kas ir kaimiņos Romas Pannonijas provincei,  joprojām valkājot dzintara krelles  gan kā greznumlietu, gan kā līdzekli pret kakla slimībām.  No Vācu krastiem līdz Karnuntai esot 600 jūdzes.  Kāds Plīnija laikabiedrs,  gladiatoru pārvaldnieka Juliāna jātnieku pulka biedrs, esot aizceļojis līdz tās zemes krastiem, pārvedot milzīgus dzintara daudzumus. Imperatora Nērona laikā (AD 37 – 68) ar tiem esot greznoti arēnas podiju norobežojoši tīkli un ieroči. Lielākais gabals esot svēris 13 mārciņas. 3376d9f70e794e39bf4ed042397f2263ceedce41_fullKarnuntas pirmsākumi ir meklējami  laikā, kad Romas impērijas izplešanās laikā tika  nocietināti Donavas krasti pret barbaru cilšu uzbrukumiem (līdzīgi Reinas Limes Germanicus) . Ap 6 AD Donavas stāvkrastā tika uzcelta ziemas apmetne  (castra hiberna) 40 000 kareivjiem, ap 40 AD tā tika nocietināta Legio XV Appolinaris vajadzībām, ap kuru izveidojās  civilpilsētiņa (canabae legionis). Simts gadu laikā tā kļuva par nozīmīgāko Augšpannonijas pilsētu, kuras statusu imperators Adriāns paaugstināja  līdz Municipium Aelium Carnuntum 124 AD. Tā atradās stratēģiski izdevīgā vietā, kur Dzintara ceļš šķērsoja Donavu un krustojās ar Limes leģionāru ceļu, tādēļ strauji uzplauka  tirdzniecība tās apkārtnē.  Īpaši nozīmīga tā kļuvusi Marka Aurēlija Markomaņu karu laikā  (170-172 AD), kas uzturoties šeit uzrakstījis filozofisku stoiciksu apcerējumu “Meditācijas” (grieķu: Τὰ εἰς ἑαυτόν — ‘domas sev pašam’).  193 AD šajā pilsētā Septimijs Severs tika pasludināts par imperatoru un piešķīra pilsētai kolonjas statusu (Colonia Septimia Aurelia Antoniniana Carnuntum).

Oppida
Romas impērijas Donavas robeža Marka Aurēlija laikā 170 AD

Karnunta kļuva par  atbalsta punkts romiešu tālākiem izplešanās plāniem viņpus Donavai, veidojot provinci Marcomannia, taču Marka Aurēlija nāve šos plānus izjauca. Lai gan markomaņu un kvadu ciltis formāli saglabāja neatkarību (attiecības ar Romu varētu apzīmēt ar terminu amicitia, tie neiekļāva nodokļu maksu vai subsīdiju iegūšanu), laika gaitā romieši  arvien vairāk sāka iejaukties viņu iekšējā dzīvē līdz par asambleju kontrolei un karaļu apstiprināšanai ar romiešu akceptu. Draudzīgas  kaimiņu ciltis aiz robežām bija  galvenā rūpe romiešu drošībai. Markomaņu karu laikā ir atrodamas liecības par aizliegumu ģermāņiem apmeklēt Karnuntas tirgu, taču pārējā laikā, visticamāk, šādi tirdzniecības kontakti tika visādi veicināti, jo šādi armijas vajadzībām varēja iegūt zirgus un lopus. Pēc Tacita liecībām jau markomaņu karaļa Maroboda laikā (30AC-37AD), kas apmetās mūsdienu Bohēmijā, tirdzniecība ar šo cilti notika uz ius commercii pamata. Viņiem tika ļauts tirgoties Karnuntā, bet romiešu tirgoņi (negotiatores) brīvi ceļoja uz markomaņu apmetnēm. Romieši civilizēja tuvākos kaimiņu novadus, te tika būvētas romiešu stila ēkas. Bohēmijas, Morāvijas un Slovākijas kapulaukos ir atrodami Ziemeļitālijā ražotās terra sigilatta trauki, bronzas trauki no Kampaņas un itāļu stikla izstrādājumi, kas liecina par Dzintara ceļa abpusējo raksturu. zivilstadt Karnunta varētu būt Baltijas krastiem tuvākā romiešu tipa pilsēta, kas būvēta no akmens.  Pilsētas nosakums nākot no ķeltu vārda, kas apzīmē akmeņu krāvumu (ķeltu karn-, angļu cairn), tā bija Norikas ķeltu cilšu karalistes daļa, kas nereti apdraudēja Romu no ziemeļiem un kas ap 16 AC kļuva par Romas provinci (regnum Noricum) kaimiņos Augšpannonijai. Pēc Romas paraugiem Karnuntā tika uzceltas  tādas milzu ēkas kā forums, tempļi, romiešu termas, attīrīšanas sistēmas, bruģēti ceļi, dzīvojamās ēkas ar apsildāmām grīdām, kas tika izgreznotas ar freskām, mozaīkām. 4.gadismtā tā cieš zemestrīces laikā, kam seko gotu uzbrukumi kā priekšvēstnesis Lielajai tautu staigāšanai,  huņņu iebrukuma laikā romieši pilsētu pamet pavisam. 45 km attālumā esošā Vīne no līdzīga romiešu robežposteņa (Vindabona) mūsidenās kļuvusi par Austrijas galvaspilsētu, bet tuvējā  Bratislava (Presburga) par Slovākijas galvaspilsētu, romiešu forts Aquincum savukārt kļuva par  Budapeštas daļu Buda Donavas vienā pusē. Tikai 16.gadsimtā Karnuntas apkārtne tika veikti arheologīski izrakumi, kas pavēruši nozīmīgu Eiropas vēstures lappusi. car_ludus_west_ost3 (1) Sensacionālu atklājumu 2011.gadā ir veikuši austriešu arheoloģi (Lib-ArchPro), kas izmantojot aerofoto un daudzsensoru ģeoradaru sistēmu,  iegūst trīsdimensionālos augsnes slāņu attēlus. Šādi Karnuntas amfiteātra tuvumā tika atklāta gladiatoru skola (Ludus) ar riņķveida arēnu ar diametru 19m tās iekšpagalmā, plašām administratīvām telpām un cietumu kamerām aptuveni 80 gladiatoriem. Šādas arēnas ir zināmas vien Romā un Pompejos. Romiešiem paplašinot savas pasaules robežas, romiešu kultūra un izklaides ir nonākušas līdzi līdz pat Donavas krastiem. Tutulbildē – Vikipēdijas bilde no Karnuntas t.s. Pagānu vārtiem (Heidentor), kas, domājams, tika uzcelti 354-361 AD imperatora Konstantīna II uzvaru iemūžināšanai, bet viduslaikos cilvēki sākuši domāt, ka tā esot pagānu milža atdusas vieta.

Commendatus

expling2

Māra Kalniņa, Senie Dzintara ceļi: no Rīgas līdz Bizantijai, 2014 (arī angliski);

Mara Kalnins. The Ancient Amber Routes: Travels from Rīga to Byzantium

Arnold Spekke, Ancient Amber Routes and the Discovery of the Eastern Baltic, 1957

Arnolds Spekke, Senie dzintara ceļi un Austrum-Baltijas ģeografiskā atklāšana, 1962, Zelta Ābele

Carnuntum – Roman urban landscape, Ludwig Boltzmann Institute Archäologischer Park Carnuntum: Die ersten Römer in Carnuntum

Carnuntum – Weltstadt im Land der Barbaren / Pasaules pilsēta barbaru zemēs (vāciski)

Relations between Rome and the German ‘Kings’ on the Middle Danube in the First to Fourth Centuries A.D.  Lynn F. Pitts The Journal of Roman Studies Vol. 79 (1989), pp. 45-58

Limes Pannonicus – Romas impērijas Donavas robežnocietinājumi (detalizēti) PannonianLimes

KategorijasAustrija, ĢermāņiBirkas:, , , , ,

5 Comments

  1. Eriks

    Paldies, vel 1 vertiga lieciba izkristalizejas no augstakminetas kartes, sudini Sudetos, kas liecina par musu, baltu cilts sudinu sencu izcelsmes vietu.
    Ta protams nav vieniga lieciba, bet 1 no…, kas ieklaujas loti plasa sistema, kuru laikam te dazos vardos bus gruti atreferet, tapat ka uz paskartites uzrakstit pasaules vesturi.
    Bet fakts, ka balti ir no Vidusjuras regiona un keltu, trakiesu pamats, ir faktiski pieradits. Cilts Senie, Senoni, jeb Senigalli, Senie galli ir musu ta saucamie, daudz velak pardevetie zemgali, kuru etnonims izplatits Eiropa, kuru kaimini Paralpu Gallija bija Boii, kuri velak parcelas uz Bohemiju un ir ari pamats vardam Bayeri, boieri, resp. bavariesi.

    • paldies par komentāru. Pārbaudīju Ptolemaja kartēs – Sudīni Sudetu kalnu (saukti arī par Vandaļu kalniem) apkārtnē Germania Magna nav tā pati cilts, kas parādās Sarmatijas kartē blakus galindiem (Γαλίνδοι , Σουδινοί), taču nevar izslēgt to radniecību, vismaz vārdu līdzību. Ķeltu, ģermāņu, baltu, slāvu cilšu sakari gan ir padziļinātas pētīšanas vērts, tomēr ir apšaubāmi, ka ķelti ir balti. Sudini Ptolemaja aprakstā minēti starp Suebu ciltīm (no kuriem ir nācis Švābijas nosaukums) – Adrabaecampi, Sudini un Marcomanni. Cik noprotams, Senoni bija ķeltu ciltis, kas cīnījās ar romiešiem Itālijā un veica savu ceļojumu daudz senāk. Zemgaļu un latgaļu gali ir ļoti aizdomīgi, varbūt tam varētu būt kāds attāls sakars pēc analoģijas ar romiešu politiku Gallijā?

  2. Eriks

    Pec ka tad var spriest, ka nav? Cik zinams, un nav citu pamatotu versiju, ka etnonims ir gandriz tas pats kas pirkstu nospiedumi, katrai tautai savi, kuri iet lidzi parceloties uz citam teritorijam. Ceru ka nav japierada Abeces patiesiba, par to ka tautu migracija bija sistematiska un ieklava talus apgabalus. Un tapec ari tie pasi SENIE, SENONI, utml., ir atrodami daudzas vietas, gan tag. Vacijas ZR, blakus svebiem, suebe, utml, kuri skaitas 1 no seno, senonu ciltim.., gan netalu no Berlines, gan ari Prusija, kur, pec G. Merkela “Vidzemes senatne”, tie veidojusi latviesu tautu.
    Ta ka nebus tik vnk. Viss ir parak saistits. It seviski, ka nebija jau nekadu atsevisku tautu, no Marsa tas neiebraca.., bet tikai no 1 pamattautas atskelas citas un ieviesa savus tautu nosaukumus – etnonimus.
    Te neliels uzskats par gallisko cilmi:
    Izvilkumi no Bartolomeja Angļa (Bartholomaeus Anglicus) 13.gadsimta darba De proprietatibus rerum par Baltijas provincēm.

    nodaļa. Par Zemgali (Semigallia).

    Zemgale ir vidēja [lieluma] province, kas atrodas pie Baltijas jūras, Sāmsalas (osiliam) un Livonijas (livontam), – tuvējā Āzijā; to tā sauc tādēļ, ka galati, to ieņemot, ar zemes [agrākiem] iedzīvotājiem sajaukušies [to] apdzīvo. Tiešām, zemgaļus tā sauc tādēļ, ka viņi cēlušies no galliem vai galatiem un tām [resp., vietējām] tautām. Zeme laba un auglīga labībai, ganībām, pļavām, bet pati cilts barbariska un necivilizēta (inculta), asa un cieta (aspera et severa).

    • Ķeltu valodas (mūsdienās īru, bretoņu, skotu, velsiešu, korniešu, meniešu) ir atšķirīgas no baltu valodām, ir svarīgi neiekrist līdzīgi skanošu vārdu slazdos, analizējot vārdu sakarības, jo īpaši tādēļ, ka abas ir indoeiropiešu valodu grupas. Ķeltu Senon nāk no protoindoeirop. *Senos, kas radniecīgs grieķu henos, latīņu senex/ģen. senis un latviešu sens, sanskrita sana un gotu sineigs. Semigallia gan rosina pārdomas, cik tālu varētu būt nonākuši Romas leģioni, varbūt no Cēzara bēgošie ķelti, varbūt te bija nonākusi arī kāda ķeltu grupa Latēnas kultūras izplešanās laikā, kā, piemēram, galati Mazāzijā, kuru nosaukums palika ģeogrāfiski, iegūstot jaunu nozīmi baltu cilšu zemgaļu un latgaļu gadījumā, tikpat labi tie varētu būt vikingu laikmeta veidojumi, kad “gall” parādās vikingu saskarsmes vietās ar svešām tautām. Es sliecos atbalstīt domu par dažādiem indoeiropiešu viļņiem ar dažiem atplūdiem – ķeltiem sekoja ģermāņi, balti, slāvi. Noteikti pievērsīšos ķeltiem atkal.

      • Eriks

        Nebiju domajis ielaisties diskusija, tikai pateikties par man noderigu niansi kopeja skata, kurs ieklaujas mana uzskatu sistema, kuru nodot citiem dazas frazes ir diezgan neiespejami, tapat ka uz pastmarkas uzrakstit pasaules vesturi, ar kuru ir obligati ne vien jaiepazistas, bet totali un daudzveidigi jaizanalize, lai varetu pie sa nonakt.
        Bet tomer.., keltiem, un parejiem balti nevareja sekot pavisam vnk iemesla del, jo tadu baltu ka tadu vispar nebija…, tas ir velak dots nozaukums, lai dotu kopigu apzimejumu pie Baltijas juras dzivojosam ciltim, kuras tikai velak kopigi veidoja latviesu tautu.. Tatad runa var but vienigi par tam ciltim, un to izcelsmi, kuras satur musu tautu.
        Bet ir pilnigi pareizi un ta nav pretruna, ka vardam SENS, ka ari joprojam sauc pilsetu Burgundija, no kuras celusies visplasaka un pec nosaukuma, ari senaka gallu cilts, ir tiesi tada nozime. Un tada ta turpinas Piealpu Gallija ZA Italija, uz kurieni tie parcelas, nosaukdami pilsetu par Sena Gallica, jeb Senigallija.
        Kelti = galli, germani, ta sauktie slavi, kas faktiski bija to pasu gallu atzars, ir ta sajaukusies, ka nereti gruti pat identificet kurs ir kurs.
        Seviski tas redzams musm radniecigas gallu cilts BOII gadijuma, kuri mita blakus Piealpu Gallija un kopa karoja pret Romu. To vairak aprakstijis Polibijs sava “Vispareja vesture”. Jo, kad tie bija spiesti tas vietas pamest, boii apmetas tagadejas Cehijas un Slovakijas teritorijas, dodami vardu Bohemijai, gan ari Bavarijai, ka bayeri, boieri…
        Kas attiecas uz valodu atskiribu, tad var dot piem.no citam lidzibam, bet galvenais un noteicosais ir jau zinamais, ka musu valoda ir citu pamats, un ne otradi.
        Varbut ne korekts piemers, bet ka spirts, no kura veidojas visi alk. dzerieni, lai ka tos sauktu…

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s