Orange

Oranžās krāsas vārds līdzās rozā, violetai un lillā nāk no augu nosaukumiem. Oranžais ir modernā laikmeta vārds, lai gan šāda krāsa eksistēja arī senajos laikos. Angliski, piemēram ,to sauca par dzeltensarkano (geoluread), kuru 16.gadsimtā nomaina oranžā (orange), lai gan augļa nozīmē šis vārds ir atrodams jau 13.gadsimta avotos. Eiropas mākslā spilgti oranžais ienāk ar impresionismu, kas ļaujas eksperimentiem ar jaunajiem hroma un kadmija oranžā pigmentiem. Oranžās krāsas tērpā klasiskajā laikmetā tika attēlota romiešu augļu dieviete Pomona. Senās Ēģiptes kapeņu sienu gleznojumos tika izmantots realgārs, kas iegūts Tuvo Austrumu atradnēs, savukārt viduslaiku pergamentos tika lietots dzeltenais orpiments. Oranžā ir īpaša krāsa budismā un hinduismā, kas simbolizē uguni, atdzimšanu un viedumu. buddistmonkBudistu mūki valkā safrāna krāsas tērpus. Rudā lapsa saka priekšā, ka latviski šim mērķim izmantoja rudo krāsu, no kuras atvasināts rudens vārds. Taču nav skaidrs, vai tā būtu vienlīdz attiecināma uz rudens lapām, lapsām, burkāniem, ķirbjiem, gailenēm, lācenēm…

Oranžās krāsas vārds  daudzās Eiropas valodās izplatījies vienmērīgi, taču apelsīniem gan ir bijuši  dažādi tirdzniecības ceļi. Holandiešu appelsien jeb sinaasappel norāda uz to izcelsmi kā Ķīnas ābolu, šis vārds ir izplatītākais apelsīna vārds Ziemeļeiropā. Tāds ir arī latviešu apelsīns. Portugāļu tirgotāji bija pirmie saldo apelsīnu audzētāji Eiropā, kas  ieveduši šo citrusaugļu sugu pēc Vasko de Gamas ceļojumiem uz Indiju 1498.gadā. Tas esot bijis lielisks līdzeklis pret skorbutu, kas nereti vajājis jūrniekus, bagātīgs C vitamīna  avots, tādēļ apelsīna koki tika stādīti katrā ostā, kurām garām brauca tirgotāju kuģi. Grieķu πορτοκάλι, albāņu  portokall, turku portokal, Neapoles itāļu dialekta portogallo vai purtuallo, bulgāru портокал, pat arābu البرتقال(bourtouqal) un gruzīņu ფორთოხალი (p’ort’oxali) ir saistāmi ar šo tirgoņu ceļiem. Slovāku pomaranč, čehu pomeranč,poļu pomarańcza un ukraiņu помаранча savukārt ir senā  franču pomme d’orenge varianti. Interesanti gan, ka hercoga Jēkaba laikmeta dokumenti liecina, ka toreiz vāciski šaipusē tie arī tikuši saukti par pomerančiem.

orange
Apelsīns Eiropas valodās

Pomme mūsdienās frančiem ir ābola vārds, taču senāk tas esot apzīmējis jebkuru augli (e.g. pomme de terre – zemes ābols, kartupelis). Latīņu valodā bijuši divi augļu nosaukumi – pomum, kas kļuva par ābolu, un malum,kas atbilst grieķu μῆλον (melon). Orenge  savukārt norāda uz šo augļu izcelsmes vietu. Ne gluži audzēšanas ,bet tirgošanas vietu. Par tādu vēsturiski kļuvusi Oranžas pilsēta (Orange) pie Ronas upes, pa kuru apelsīnu kravas ar laivām varēja ērti izplatīt uz citām pilsētām.

Valodnieki ir noskaidrojuši, ka oranžā jeb apelsīna vārds nākot no dravīdu valodām Indijas dienvidos, kas caur sanskrita नारङ्ग nāraṅgaḥ (apelsīnkoks), persu نارنگ nārang un arābu نارنج nāranj nonāca Eiropā. Krusta karu laikā  Eiropas dienvidos sākuši audzēt skābāku apelsīna versiju (Citrus Aurantium), ko latviski mēdz saukt par pomeranci, taču plašu izplatību ieguva  tieši saldo apelsīnu suga, ko portugāļi atveda no Ķīnas.  Kastīliešu naranja , itāļu arancia un provansiešu aràngi ir tiešas liecības šim arābu aizguvumam. Sākumburts  n dažās romāņu valodās gan ir pazudis, saplūstot ar artikulu: un narange – un orange. 

1307-orange
Romiešu triumfa arka Oranžas pilsētā (Francijā)

Oranžas pilsētas vārds arī ir diezgan jauns veidojums. Seno ķeltu nocietinājuma vieta Arausio (par godu ķeltu ūdens dievam) gadsimtu gaitā pārtapa par  provansiešu  Ouranjo un Orange franču valodā, kas saplūda ar augļa nosaukumu.  Oranžas firstiste tika izveidota 1163.gadā, kad Svētās Romas imperators Fridriķis I paaugstināja Burgundijas karalistes Oranžas grāfisti līdz suverēnai firstistei. Tās saknes  sniedzas līdz pat Charlemagne laikiem, kas kļuva par  viņa uzticīgā kareivja Viljama īpašumu, kas pazīstams ar vārdu Oranžas Gijoms vai Īsdegunis (Guillaume d’Orange, Marquis au court nez) un kļuva par chanson de geste varoni. Oranžas firstiste  kļuva par Orange-Nassau dzimtas īpašumu, kad 1544.gadā Vilems I Klusais (Willem van Oranje) 11 gadu vecumā mantoja Oranžas firsta titulu no sava  brālēna. Vēlāk viņš kļuva par neatkarīgo Nīderlandes provinču un mūsdienu karaliskās Oranje-Nassau dinastijas dibinātāju. Droši vien oranžās krāsas popularitāti Nīderlandē veicināja Sinterklaas dienā bērniem vestie apelsīni no Spānijas cauri Oranžai.

original

Tā kļuva par karaliskā galma krāsu Nīderlandē, taču  ieguvusi arī spēcīgu politisku nokrāsu citur, jo īpaši reliģisko karu laikā. Īrijas karogā oranžā krāsa simbolizē protestantus, kurus aizstāvējis Anglijas karalis Viljams III no Oranžas galma, pretstatā zaļajai katoļu krāsai, kurus vieno baltā krāsa. Ar holandiešu starpniecību oranžā nokļuva  arī Ņujorkas karogā. Mūsdienās oranžā krāsa ir kļuvusi par politisko brīvību simbolu, kas tika izmantota Gruzijā, Ukrainā, Izraēlā un Libānā. Šķiet, ka Tautas partijas oranžās krāsas lietojums Latvijā bija ar nedaudz citu nozīmi politiskās partijas tēla veidošanai.

Par krāsas īpašo pievilcību liecina arī Marka Rotko 1961.gadā radītā glezna Oranžais. Dzeltenais.Sarkanais, kas 2012.gadā tika pārdota Christie’s  izsolē par rekordlielu summu $86,882,500 .

marc_rothkos_orange_red_yellow_ycs4a

KategorijasDažādi, Francija, NederlandBirkas:, , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s