Oranžās krāsas vārds līdzās rozā, violetai un lillā nāk no augu nosaukumiem. Oranžais ir modernā laikmeta vārds, lai gan šāda krāsa eksistēja arī senajos laikos. Angliski, piemēram ,to sauca par dzeltensarkano (geoluread), kuru 16.gadsimtā nomaina oranžā (orange), lai gan augļa nozīmē šis vārds ir atrodams jau 13.gadsimta avotos. Eiropas mākslā spilgti oranžais ienāk ar impresionismu, kas ļaujas eksperimentiem ar jaunajiem hroma un kadmija oranžā pigmentiem. Oranžās krāsas tērpā klasiskajā laikmetā tika attēlota romiešu augļu dieviete Pomona. Senās Ēģiptes kapeņu sienu gleznojumos tika izmantots realgārs, kas iegūts Tuvo Austrumu atradnēs, savukārt viduslaiku pergamentos tika lietots dzeltenais orpiments. Oranžā ir īpaša krāsa budismā un hinduismā, kas simbolizē uguni, atdzimšanu un viedumu. 
Budistu mūki valkā safrāna krāsas tērpus. Rudā lapsa saka priekšā, ka latviski šim mērķim izmantoja rudo krāsu, no kuras atvasināts rudens vārds. Taču nav skaidrs, vai tā būtu vienlīdz attiecināma uz rudens lapām, lapsām, burkāniem, ķirbjiem, gailenēm, lācenēm…
Oranžās krāsas vārds daudzās Eiropas valodās izplatījies vienmērīgi, taču apelsīniem gan ir bijuši dažādi tirdzniecības ceļi. Holandiešu appelsien jeb sinaasappel norāda uz to izcelsmi kā Ķīnas ābolu, šis vārds ir izplatītākais apelsīna vārds Ziemeļeiropā. Tāds ir arī latviešu apelsīns. Portugāļu tirgotāji bija pirmie saldo apelsīnu audzētāji Eiropā, kas ieveduši šo citrusaugļu sugu pēc Vasko de Gamas ceļojumiem uz Indiju 1498.gadā. Tas esot bijis lielisks līdzeklis pret skorbutu, kas nereti vajājis jūrniekus, bagātīgs C vitamīna avots, tādēļ apelsīna koki tika stādīti katrā ostā, kurām garām brauca tirgotāju kuģi. Grieķu πορτοκάλι, albāņu portokall, turku portokal, Neapoles itāļu dialekta portogallo vai purtuallo, bulgāru портокал, pat arābu البرتقال(bourtouqal) un gruzīņu ფორთოხალი (p’ort’oxali) ir saistāmi ar šo tirgoņu ceļiem. Slovāku pomaranč, čehu pomeranč,poļu pomarańcza un ukraiņu помаранча savukārt ir senā franču pomme d’orenge varianti. Interesanti gan, ka hercoga Jēkaba laikmeta dokumenti liecina, ka toreiz vāciski šaipusē tie arī tikuši saukti par pomerančiem.
Pomme mūsdienās frančiem ir ābola vārds, taču senāk tas esot apzīmējis jebkuru augli (e.g. pomme de terre – zemes ābols, kartupelis). Latīņu valodā bijuši divi augļu nosaukumi – pomum, kas kļuva par ābolu, un malum,kas atbilst grieķu μῆλον (melon). Orenge savukārt norāda uz šo augļu izcelsmes vietu. Ne gluži audzēšanas ,bet tirgošanas vietu. Par tādu vēsturiski kļuvusi Oranžas pilsēta (Orange) pie Ronas upes, pa kuru apelsīnu kravas ar laivām varēja ērti izplatīt uz citām pilsētām.
Valodnieki ir noskaidrojuši, ka oranžā jeb apelsīna vārds nākot no dravīdu valodām Indijas dienvidos, kas caur sanskrita नारङ्ग nāraṅgaḥ (apelsīnkoks), persu نارنگ nārang un arābu نارنج nāranj nonāca Eiropā. Krusta karu laikā Eiropas dienvidos sākuši audzēt skābāku apelsīna versiju (Citrus Aurantium), ko latviski mēdz saukt par pomeranci, taču plašu izplatību ieguva tieši saldo apelsīnu suga, ko portugāļi atveda no Ķīnas. Kastīliešu naranja , itāļu arancia un provansiešu aràngi ir tiešas liecības šim arābu aizguvumam. Sākumburts n dažās romāņu valodās gan ir pazudis, saplūstot ar artikulu: un narange – un orange.
Oranžas pilsētas vārds arī ir diezgan jauns veidojums. Seno ķeltu nocietinājuma vieta Arausio (par godu ķeltu ūdens dievam) gadsimtu gaitā pārtapa par provansiešu Ouranjo un Orange franču valodā, kas saplūda ar augļa nosaukumu. Oranžas firstiste tika izveidota 1163.gadā, kad Svētās Romas imperators Fridriķis I paaugstināja Burgundijas karalistes Oranžas grāfisti līdz suverēnai firstistei. Tās saknes sniedzas līdz pat Charlemagne laikiem, kas kļuva par viņa uzticīgā kareivja Viljama īpašumu, kas pazīstams ar vārdu Oranžas Gijoms vai Īsdegunis (Guillaume d’Orange, Marquis au court nez) un kļuva par chanson de geste varoni. Oranžas firstiste kļuva par Orange-Nassau dzimtas īpašumu, kad 1544.gadā Vilems I Klusais (Willem van Oranje) 11 gadu vecumā mantoja Oranžas firsta titulu no sava brālēna. Vēlāk viņš kļuva par neatkarīgo Nīderlandes provinču un mūsdienu karaliskās Oranje-Nassau dinastijas dibinātāju. Droši vien oranžās krāsas popularitāti Nīderlandē veicināja Sinterklaas dienā bērniem vestie apelsīni no Spānijas cauri Oranžai.
Tā kļuva par karaliskā galma krāsu Nīderlandē, taču ieguvusi arī spēcīgu politisku nokrāsu citur, jo īpaši reliģisko karu laikā. Īrijas karogā oranžā krāsa simbolizē protestantus, kurus aizstāvējis Anglijas karalis Viljams III no Oranžas galma, pretstatā zaļajai katoļu krāsai, kurus vieno baltā krāsa. Ar holandiešu starpniecību oranžā nokļuva arī Ņujorkas karogā. Mūsdienās oranžā krāsa ir kļuvusi par politisko brīvību simbolu, kas tika izmantota Gruzijā, Ukrainā, Izraēlā un Libānā. Šķiet, ka Tautas partijas oranžās krāsas lietojums Latvijā bija ar nedaudz citu nozīmi politiskās partijas tēla veidošanai.
Par krāsas īpašo pievilcību liecina arī Marka Rotko 1961.gadā radītā glezna Oranžais. Dzeltenais.Sarkanais, kas 2012.gadā tika pārdota Christie’s izsolē par rekordlielu summu $86,882,500 .
