Līdzskaņu sakausējumi

(turpinājums  par līdzskaņiem  no sadaļas Burti)

Līdzskaņu kombinācijas angļu valodā sauc par klāsteriem (consonant clusters) jeb sakausējumiem (consonant blends). Nereti vārda sākumā esošie sakausējumi veido līdzīgas nozīmes vārdus, piemēram, where the green grass grows (kur aug zaļa zāle) vai fly/flea/flee (muša vai lidot/blusa/aizlaisties). Internetā var atrast neskaitāmus vingrinājumus burtkopu treniņam angļu valodas apmācībai: Consonant Blends.

Atšķirot sakausējumu burtus pēc līdzskaņu veida, izveidoju divas shēmas latviešu un angļu valodai, lai varētu  redzēt, cik pārsteidzoši līdzīgi ir fonoloģiski procesi abās valodās un arī labāk izprastu atšķirības. Galveno lomu šeit parasti spēlē skaneņi un puspatskanis v, kas šķir slēdzeni un berzeni no patskaņa, izņemot gadījumus, kad s/š atrodas pirms nebalsīgā slēdzeņa (st/sk/sp/šķ), kas spēj veidot arī trīskāršus savienojumus ar skaneņa piejaukumu (skl/skr/str/spr/spļ). Mīkstais ŗ arī varētu iesaistīties tādās kombinācijās (kŗaut, gŗūt, gŗava, bedŗains), taču šoreiz to neesmu atzīmējis. Visticamāk, daudz citādāks nekā parastais r tas nevarētu būt. Lai shēmā attēlotu visas sākumkombinācijas, sibilantu un skaneņu kombināciju attēloju no labās puses, potenciāli trīņus veidojošas kombinācijas ir izdalītas ar treknāku līniju.

initConLV1
Līdzskaņu kombinācijas latviešu vārdu sākumā

Daži sakausējumi ir ļoti reti (ar uguni jāmeklē senajās vārdnīcās) un ir ar īpašu stilistisku nokrāsu (dvīnis, žņaugt, žmiegt, žļambāt, sklandrausis, šņāpt, šņākt, šņukurs), citi savukārt veido neskaitāmus vārdu variantus (smiet, smaidīt, smiekli, smīns, smalks, smilts, smarža, smirdēt, smeķēt, smails, smelt, smēde). Nudien nezinu, vai tā ir nejauša sakritība, bet smaids (smile) un kalējs (smith) angliski arī sākas ar tiem pašiem burtiem.

EngGr22
Sakausējumi angļu vārdu sākumā

Veicot nelielu pētījumu par angļu valodas sākumburtiem, izveidojusies šāda aina, kas lielos vilcienos atgādina latviešu valodas sakausējumus (ja neņem vērā mīkstināto līdzskaņu trūkumu un aspirēto līdzskaņu klātbūtni). Īpaši atzīmēju neordinārus burtu savienojumus, kas nāk no grieķu valodas. Uzreiz var pamanīt sibilantu pusē vienīgo S burtu, kuram līdzās ir SH (š), kas parasti parādās angļu aizguvumos no vācu vai jidiša valodas (sch, sh). Latviešu TR, TV, DR, DV atbilstu angļu TR, TW, DR un DW, piemēram, dvīnis-twin, kas parāda kopīgas indoeiropiešu saknes. Savukārt, tādas burtkopas kā PHL, SPH, CHR, SQU parādās jo īpaši grieķu un latīņu aizguvumu vārdos (sfēra, sfinksa, flegma, skvērs, Kristus), kas ir kļuvuši par neatņemamu valodas daļu kopš mūsdienu angļu rakstības standartizēšanas 16.gadsimtā. Grieķu vārdu sākumā ir plaši izplatīti savienojumi ar diviem berzeņiem (PT, PHT, PHTH, PHR, SPHR, PHL, CT, CHTH, BD), savienojums PS  un savienojumi ar nāseni  PN un MN, piemēram, pterodaktils, bdēlijs, pneimatisks, mnemonisks, htonisks. Zinātni par zīmogiem sauc par sfraģistiku jeb sigilogrāfiju, un tas varētu būt vārds ar garāko sākotnējo līdzskaņu sakausējumu angļu valodā (sphragistics, līdzās latiņu sigillography). Angļu valoda lieliski iekļauj arī jaunākos aizguvumus, nereti to oriģinālrakstībā (khaki, kwanzaa, schtick/shtik, schmuck, schwarmerei u.tml.), kuru nozīme tad nu jāskatās vārdnīcās. Etimoloģiska rakstība ļauj  nojaust, vai  vārds nāk no seno angļu vai normaņu laikmeta, Indijas, Vācijas vai renesanases laikmeta grieķu un latīņu zinātnes terminiem.

Var skaidri redzēt fonēmiskās rakstības priekšrocības latviešu valodā, kur viena skaņa parasti tiek atzīmēta ar vienu un to pašu burtu un vārda izruna nav ikreiz jāskatās vārdnīcās.Bet no rakstības vēstures skatu punkta tas varētu sniegt papildu dimensiju pārdomām par latviešu rakstību pirms 16.gadsimta. Interesanti, ka pirmā Bībele angļu valodā tika izdota vien 1535.gadā (ar Anglijas karaļa Indriķa VIII atļauju 1539.gadā). Latviski Glika Bībele tika iztulkota un izdota 1689.-1694.gadā. Pēc grāmatu drukāšanas izplatīšanas Anglijā tika izveidota mūsdienu rakstība, anglosakšu rūnu rakstā un seno rokrastu veidā saglabājot seno angļu valodu. Vai pirms vācu reformācijas izveidotās latviešu gotu raksta ir pastāvējis kāds cits valodas pieraksts latviešu valodā? Valodas senatnīgums liek domāt, ka tā tas varētu būt, taču pagaidām tas ir diezgan teorētiski.

Titulbildes avots: Pedvāles Brīvdabas mākslas muzejs

KategorijasDažādiBirkas:, ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s