Feniķieši

Murex ķemmīšgliemene, no kuras iegūst purpura krāsvielu
Murex ķemmīšgliemene, no kuras iegūst purpura krāsvielu

Feniķieši bija slaveni tirgotāji un jūras braucēji, kas iemācījās pielāgot buras atbilstoši jūras vējiem un orientēties pēc polārzvaigznes (grieķi to sauca par feniķiešu zvaigzni). Tirdzniecības gallejas, kas būvētas no ciedra koka Libānas kalnu pakājē, sasniedza grieķu salas, pārkrautas ar dažnedažādiem austrumu zemju brīnumiem. Īpašā vērtē grieķiem bija purpura krāsviela, ko feniķieši ieguva no Murex ķemmīšgliemenēm. Tā tika  izmantota imperatoru un karalisko tērpu, augsta ranga amatpersonu un liturģisko apģērbu darināšanā. Lai pagatavotu 1 g šīs krāsvielas, tika izmantoti 10 000 gliemeņu gļotu, darbietilpīgs process noteica tās cenu. Zemi, no kurienes nākuši purpurkrāsas tirgotāju kuģi, grieķi sauca par Feniķiju (Φοινίκη, φοινός – purpursarkans, arī fēnikss – ugunsputns). Ēģiptiešu uzrakstos sastopamie fenehu ir kanaāniešu kuģu būvētāji.

Feniķiešu tirdzniecības kolonijas, www.uzdevumi.lv
Feniķiešu tirdzniecības kolonijas, http://www.uzdevumi.lv

Tīras, Biblas, Sidonas un citu feniķiešu pilsētvalstu ostas bija galapunkti karavānu ceļiem no Mazāzijas, Mezopotāmijas, Arābijas un Ēģiptes. Laikā gaitā Vidusjūrā feniķieši izveidoja plašu koloniju tīklu, Kiprā, Rodā, Maltā, Marseļā Korsikā, Ziemeļāfrikā un citur. Bijusī feniķiešu kolonija Kārtaga kļuva par nozīmīgu ekonomisko lielvaru un sacentās ar Romas impēriju Pūniešu karos (romiešu Poeni, pienicus, vēlāk pūnicus sākotnēji ir feniķiešu vārds). Feniķieši ir ceļojuši arī pāri Gibraltāras jūras šauruman, vedot alvu no Spānijas un Britu salu raktuvēm un, droši vien, zēģelejot arī gar Āfrikas rietumu krastiem. Savus tirdzniecības ceļus un preču ieguves vietas feniķieši turēja stingrā slepenībā.

Ekspedīcija feniķiešu pēdās apkārt Āfrikai
Ekspedīcija feniķiešu pēdās apkārt Āfrikai

Hērodota vēsturē Historiai ir pieminēta feniķiešu ekspedīcija apkārt Āfrikai ēģiptiešu faraona Neko II (610-595 AC) laikā. Lai gan šī faraona ārpolitika cietā neveiksmi un ēģiptieši zaudēja babiloniešiem Sīrijā, tāpat plānotais kanāls, kas savienotu Nīlu ar Arābu līci netika uzcelts, Neko II nosūtīja sabiedroto feniķiešu ekspedīciju nezināmas pasaules apgūšanai. Sākot ceļojumu no Sarkanās jūras, pēc trīs gadu brauciena piedzīvojumu meklētāji atgriezās Nīlas deltā, izbraucot cauri Hērakla stabiem. Hērodots apšaubīja nostāstu, ka pašā tālākajā punktā jūrnieku redzēja sauli ziemeļu pusē, kas faktiski pierāda ceļojuma iespējamību 2000 gadus pirms Bartolmeu Diaša un Vasko de Gamas.

 

 

Vislabākas liecības par feniķiešu tirgotājiem ir saglabājušās grieķu valodas semītu valodu aizguvumos, kuru pēdas atrodamas ebreju, aramajiešu un pūniešu valodās. Tie visi būs notikuši pirms 4.gs. AC, pirms Tuvos Austrumus iekaro Persu impērija , kuras lingua franca bija aramajiešu valoda.Aizguvumiem var izšķirt Mikēnu, episko un 4.gs. AC grieķu laikmeta vārdus. Šie aizguvumi nav zinātniski abstrakti termini, bet lielākoties ir luksusa preču nosaukumi, kas saistāmi ar kādā apvidū ražotām precēm (līdzīgi ķīniešu tējai vai arābu kafijai).

Zelts, ziloņkauls, smalkie audumi, niedres grozu pīšanai, papiruss virvju vīšanai, krāsvielas, garšvielas, smaržas un vīraki, kuģi, trauki, mūzikas instrumenti. Pārvadāti tika arī žāvēti augļi, vīni, vīraki, ciedra koksne. No feniķiešiem grieķi aizgūst dažus finanšu terminus un vairāku mērvienību vārdus. Grieķu alfabēta burtu nosaukumi, kas nāk no feniķiešu vārdiem, tika pārņemti 8.gs. AC. Burta delta nosaukums, piemēram,  varētu būt saistīts ne tikai ar semītu dālet durvis, ar vasku pārklāta rakstāmdēlīša nosaukums ir δελτος, tas savukārt tika izmantots rakstīšanai Vidusjūras krastos gadu tūkstošiem. Daži no grieķu aizguvumiem ir nonākuši arī latviešu valodā (e.g. kanons, galleja, balzams, mirre, kumīns, sezams, satīns, hitons, timpāns u.c.).

Grieķu aizguvumi no semītu valodām

χρυσός zelts (hrs)
ελεφας ελέφαντας ziloņkauls, zilonis (iespējams no ‘lp vērsis)
λεων. λις lauva (lb)
καμένος kamielis

γαυλος bļoda, spainis, apaļš (gl, no feniķiešu gallejām)
κανεον grozs
κανών vairoga turētājs, standarts, kanons
κάννα niedres
κάδος (kd) vīna trauks amforas formā
βικος liels pods ar osām

Balzams - grieķu aizguvums tirdzniecībā ar feniķiešiem
Balzams – grieķu aizguvums tirdzniecībā ar feniķiešiem

βυβλίνος βυβλος papirusa augs (gbl)
σουσον lilija (ššn)
χαλβανη izstrādājums no dabīgās gumijas
βάλσαμον balzams
λιβανος (lbn) vīraks
κάσσια, κινναμωμον kanēlis
μυρρα mirre, rūgts
κυπροσ henna
κυμινων kumīns (kmn)
σησαμος sezams (sšmn)
κροκος kurkuma, safrāns

χιτών hitons, tunika (ktn – lini, linu apğērbs)
οθόνη smalki audumi (etn)
σινδων satīns, smalki linu audumi, plīvuri
σες drēbju kode (ss)
σακκος kazas vilnas izstrādājums, maiss, soma (šqq)
κασας audums zirgu segšanai (kst)

μνα dārgmetālu svara un naudas mērvienība (mn – skaitīt)
σιγλος (šql svert), arī Izraēlas naudas vienība šekelis
αρραβων noguldījums, ķīla (vārds izmantots vēl asīriešu laikā ‘rbn)

δελτος rakstāmdēlis (dlt durvju plāksne)

Romiešu vaska rakstāmdēlis, deltos
Romiešu vaska rakstāmdēlis, grieķu deltos

σκμνμ telts
δακτυλος datele (arī pirksts)
κλωβος putnu slazds

ναβλας 12 stīgu arfa, nfr, nbl
σαμβυκη sīriešu arfa
τυμπανον timpāns

Commendatus

The Cambridge Ancient History Chapter 36a,
The Greeks in the Near East, Braun

Israel and Hellas. John Pairman Brown Chapter 1 Hebrew and Greek texts

The Circumnavigation of Africa

Influence of phoenicians

Phoenician ship expedition

KategorijasTuvie AustrumiBirkas:, , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

w

Connecting to %s