Byblos

Kufus20-289658980
Faraona Kufu (Heopsa) saules laiva no Biblas ciedra koksnes

Jau trešajā gadu tūkstotī AC Biblas pilsēta bija nozīmiga kanaāniešu osta, kļūstot par tirdzniecības starpnieku starp senajām Mezopotāmijas un Ēģiptes civilizācijām. Kāda ziņa no šī laikmeta vēsta, ka 40 kuģos uz Ēģipti veda ciedra koksni tempļu un piļu celtniecībai, atpakaļ vedot zeltu un ziloņkaulu. No Ēģiptes veda arī ģipša paveidu alabastru, papirusa tīstokļus, virves no papirusa un linus. Ēģiptieši pirkuši Biblas kuģus, kas pieminēti daudzos uzrakstos, arī faraona Heopsa bēru laiva (2550 AC) bija taisīta no ciedra koksnes, tāpat bēru ceremonijās izmantoja dažādas eļļas un sveķus mumificēšanai. Ēģiptieši pat uzskatīja, ka paradīzes vārti ir taisīti no Biblas ciedra. Pēc grieķu vēsturnieka Plūtarha atstāsta (kas gan varētu nebūt zināms Ēģiptē) ēgiptiešu dieviete Izīda pēc Seta slepkavības atrada sava vīra Ozīrisa ķermeni Seta dāvātajā sarkofāgā Biblas pilsētā, ieaugušu koka stumbrā, ko izmantoja tempļa kolonnas būvniecībā.

Bibla atrodas 37 km uz ziemeļiem no mūsdienu Libānas galvaspilsētas Beirūtas. Tā esot viena no vecākajām nepārtraukti apdzīvotajām vietām pasaulē (par šo godu sacenšoties ar Erbilu, Jerihonu un Damasku). Savā mūžā tā pieredzējusi daudzus iekarotājus, savus vārtus vērot tiem, kas nāca ar mieru, atvairot to uzbrukumus, kas nāca ar zobenu, un piekopjot diplomātijas prasmes, galu galā pārdzīvojot visus iebrucējus. Turklāt ienaidnieki nereti ir bijuši arī labākie pircēji. Biblas vecpilsētas arhitektūrā dominē viduslaiku arābu un krustnešu mantojums, kas krusta karu laikā  sauktajā Žibeletā (Gibelet) uzcēluši savu pili 12.gadsimtā.

Feniķieši uzskatīja, ka seno pilsētu ar augstiem mūriem, ko viņu sauca par Gublu jeb Gebalu, ir dibinājis varenais dievs El. Semītu valodās šis vārds joprojām tiek izmantots vispārīgā dieva nosaukumā, savukārt daudzās valodās viņš ir sameklējams tādos vārdos kā Gabriels, Rafaēls, Mihaels jeb Miķelis, Daniels, Samuels, Ariels, Emanuels, Izraēls, Ismaēls u.c. El vārdu ebreju valodā raksta ar alefa un lameda  burtiem אל‎ , taču tam ir saistība arī ar arābu dieva Allāha vārdu إل‎ vai إله. Biblas vārds arābiem ir Džubaila Jubayl جبيل‎ (heb – robežpilsēta, jabal – kalns) nāk no semītu GBL Dieva radīta (gb – labs, izcelsme). Savukārt grieķi nosauca Levantes piekrasti par Feniķiju un pilsētu, no kurienes grieķiem tika piegādāti papiruss ( πάπυρος, iesp. skaidrojums pa-p-yeor jeb augs no Nīlas-ebreju Yeor upe) un kokmateriāli, nosauca par Biblu – Βύβλος (deminutīvā βιβλίον – papirusa iekšējā miza, tīstoklis, grāmata, daudzskaitlī βιβλία rakstu krājums, grāmatas, biblia sacra svētie raksti).

Episode-13-Spread-of-the-Alphabet636706006
Alfabēta izplatīšanās

Slavenākā Biblas eksporta prece uz Grieķiju neapšaubām ir bijusi alfabēta rakstība. No feniķiešu rakstiem nav palicis daudz liecību, tie pārsvarā ir bijuši rēķini, līgumi un parādu dokumenti uz papirusa loksnēm, kas nav saglabājušies. Šāds materiāls toties bija ļoti piemērots straujajiem un lietišķajiem feniķiešiem, kuri izveidoja tirdzniecības kolonijas visapkārt Vidusjūrai, līdzi aizvedot arī alfabētu.  22 burtu raksts tika izveidots ap 1200 AC Biblas pilsētā,  nonākot Grieķijā ap 800 AC.

Feniķiešu alfabēts

phoenician639380070
Feniķiešu alfabēts (no labās uz kreiso)

phoenician01
Feniķiešu alfabēta burti tika radīti no atsevišķiem ēģiptiešu hieroglifiem, taču senākais zināmais proto-sīnājiešu raksts tika nedaudz modificēts. Pēc Teodora Neldeka 1904.gada teorijas tika mainīti dažu burtu nosaukumi: gaml metamais koks uz gimel kamielis, digg zivs uz  dalet durvis, hll gaviles uz he logs, ziqq važas uz zayin ierocis, nahš čūska uz nun zivs, pit stūris uz  pe mute. Feniķiešu alfabēts ir izmantots semītu lingua franca aramajiešu alfabēta izveidē, no kura cēlušies ebreju un arābu līdzskaņu alfabēti, kā arī grieķu alfabēta izveidē. Teorētiski feniķiešu un arī grieķu alfabēta tapšanā varētu piedalīties  arī ēģiptiešu skribenti, jo ēģiptiešu demotiskais raksts tika izmantots vēl Cēzara un Kleopatras laikā.

Senākais feniķiešu alfabēta paraugs ir epitāfija uz Biblas karaļa Ahirama sarkofāga, kurā izmantoti 19 no 22 feniķiešu burtiem. Sarkofāgu, kas glabājas Beirutas nacionālajā muzejā, datē ar 1000 AC, kas atbilst feniķiešu bronzas laikmetam. Biblas karaļa Ahirama vārds nav minēts nevienā citā vēstures avotā, izņemot uzrakstu uz šī sarkofāga, ko  Biblas tempļa izrakumos 1923.gadā atrada franču eģiptologs Pjērs Montē.

ahiram_sarcophag_from_biblos_xiii-xbc

 

ahiram7
Uzraksts uz Ahirama sarkofāga (proel.org) ‘rn zp’ltb’l bn ‘hrm mlk gbl l’hrm ‘abh k sth b’ lm”… izkrāsots ‘hrm mlk gbl – Ahirams, Biblas karalis

Uzrakstā ir 38 vārdi, kuru aptuvenais tulkojums, par ko gan joprojām tiek lauzti pētnieku šķēpi, varētu būt šāds:

Zārks, ko Itobāls, Biblas karaļa Ahirama dēls, uztaisīja Ahiramam, savam tēvam, aizvadot mūžībā.  Ja kāds karalis starp karaļiem, valdnieks starp valdniekiem vai ģenerālis uzbruktu Biblai un atvērtu šo zārku, lai viņam tiek nolauzts   valdīšanas zizlis, lai viņa karaļvalsts tronis tiek apgāzts un lai miers pamet Biblu. Un, lai tā vārds, kurš iznīcinās šo uzrakstu, tiek dzēsts.

Turpinājumā par semītu burtu nosaukumiem un grieķu alfabēta vēsturi.

 

 

 

KategorijasTuvie AustrumiBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s