Serabit el-Khadim

scarab+gold1267445318Ēģiptes Vidējās valsts uzplaukuma laikā notika rosīga tirdzniecība ar Nūbiju dienvidos un Levantes Vidusjūras piekrasti. Savukārt Sīnājas pussala piesaistīja ēģiptiešu faraonu uzmanību ar bagātīgām zelta un dārgakmeņu atradnēm pussalas tuksnešos. Ēģiptieši dēvēja Sīnājas pussalu par Mafkat jeb tirkīza zemi, kur atradās lielākās tirkīza atradnes. Tirkīzs bija ārkārtīgi nozīmigs dārgakmens ēģiptiešu dzīvē, kas saistījās ar mīlas dievieti Hatoru. To nēsāja faraoni un tas tika izmantots rotājumos.

image
Ēģiptiešu ceļi uz Sīnājas pussalas vara un tirkīza atradnēm

12.dinastijas faraonu Amenemhata III (1842-1794 AC) un Amenemhata IV (1798-1785 AC) laikā tika veiktas vairākas ekspedīcijas Serabitas el-Kadimas tirkīza atradņu apgūšanai, kas bija lielākās tirkīza atradnes Sīnājā. Lielus tirkīza daudzumus laivās veda pāri Suecas līcim atpakaļ uz Ēģipti.  Serabitas raktuvju aizsardzībai 12.dinastijas 2.faraona Sesostrisa I laikā (1953-1908 AC) tika uzcelts ēģiptiešu dievietei Hatorai veltīts templis, kas pastāvēja teju 800 gadu, sargājot tirkīza ieguvējus.

1905.gada Serabitas Hatoras tempļa vietā sēra Flindersa Petrija (Flinders Petrie) arheoloģisko izrakumu laikā viņa sieva Hilda pamanīja kādus uzrakstus uz akmens plāksnēm. Pats Petrijs un arī mūsdienu zinātnieki to uzskata par pirmo alfabētisko rakstu. Slavenais eģiptologs sērs Alans Gardiners dažus gadus vēlāk (1916.gadā) ķērās klāt šo uzrakstu atšifrēšanai. Līdzīgi Rozetas akmenim skaidrību ieviesa bilingvāli uzraksti uz neliela izmēra sfinksas.

image
Uzraksti divās valodās uz Serabitas el-Kadimas sfinksas

Uzrakstu hieroglifu rakstā bija Ht-Hr mry Hmt n mfkAt “Mīļotā Hatora, tirkīza pavēlniece”, bet kanaāniešu uzraksts, kas ir diezgan tuvs ēģiptiešu tulkojums – m’h (b) b’l(t) “mīļotajai dievietei”.  Šī zīmju kombinācija, proti, kvadrāts jeb mājas attēls, acs, vērša dzinulis un krustiņš, veidoja kanaāniešu vārdu  Baalat, un tas bieži atkārtojās arī citos uzrakstos, kas liecina par to apzinātu izmantošanu.

image
Vadi el Holas uzraksts

Šķiet, Džona Darnela 1993.gadā atrastie uzraksti Vadi el Holā Tēbu apkārtnē, kas ir līdzīgi Serabitā tapušajiem,  apstiprina to nozīmīgumu un liecina par tiešo kontaktu esamību starp abām šīm vietām. Kopumā Serabitā tika atrasti ap 30 uzrakstu.

Par Kanaānu  senajos laikos sauca Vidusjūras piekrastes reģionu no Libānas līdz Ēģiptei. Kanāaniešiem  tika atļauts apmesties  Nīlas labajā krastā Avarisā, kur izveidojās mūsdienu Teleldabas pilsēta.  Daudzi kanaānieši devās darba gaitās uz dārgakmeņu atradnēm Sīnajā, t.sk. uz Serabitas tirkīza raktuvēm. Hatoras templī viņi būs redzējuši neskaitāmus hieroglifus, kurus, visticamāk, neviens no viņiem nesaprata. Taču kāds attapīgākais no kanaāniešiem būs pamanījis noteiktu zīmju atkārtošanos un izdomāja tās izmantot savā valodā.

image
E burta attīstība. No ēģiptiešu hieroglifa, feniķiešu He burta līdz ebreju He burtam un grieķu epsilonam

Kādā veidā tieši tas noticis, mēs varam tikai minēt, taču rezultātā ir tapusi jauna rakstu sistēma, kur katram burtam atbilst noteikta skaņa un visu skaņu apzīmēšanai kanaāniešiem pietika  ar nieka 19 zīmēm. Salīdzinājumā ar neskaitāmiem ēģiptiešu hieroglifiem un mezopatamiešu zilbisko rakstu tas bija milzīgs solis rakstības un lasītprasmes izplatībai ne tikai priesteru, bet arī vienkāršas tautas vidū. Kanaāniešu alfabēta zīmes bija akrofoniskas t.i. tās  bilde atbilda attēlotā vārdā sākumburtam. Zinātnieku šo rakstu nosauca par proto-Sīnājas rakstību, ar kuru saista jūrasbraucēju feniķiešu alfabēta izcelsmi, kas savukārt ietekmēja senebreju, arābu un grieķu alfabēta izveidi. Tikai burtu bildes laika gaitā zaudējušas savu sākotnējo mnemonisko vērtību un abstrakcijas rezultātā kļuvušas par ērti izmantojamo burtu.

image
Proto-sīnājiešu alfabēts

Daži no pirmā albēta burtiem bija tieša ēģiptiešu hieroglifu kopija, tikai skaņu vērtība tiem bija pavisam cita. Tas liek domā, ka ēgiptiešu nozīmi atbilstošiem hieroglifiem kanaānieši nepazina. Viņi piešķīra ēgiptiešu hieroglifiem skaņas atbilstoši kanaāniešu attēlu nosaukumiem, papildinot tos ar jauniem burtiem. Piemēram, vērša galva (ēģiptiešu Ka skaņa) kļuva par alef jeb A burtu, mājas attēls (pr skaņa) par beth jeb B burtu, acs (ēģiptiešu ir) kļuva par ‘ayin jeb vājo līdzskani un mūsdienu O prototipu, gavilējoša cilvēka attēls par He jeb E burtu, bet galvas skats profilā (tp skaņa) par reš jeb R burtu. Ūdens līklocis, kas ēģiptiešiem bija nt skaņas apzīmējums kļuvis par mem jeb M burtu, bet čūskas attēls par nun jeb N burtu.

image
Alfabēta attīstība

Alfabēta izplatīšanās notika lēnām. Hiksu valdīšanas laikā Ēģiptē (17.-19.dinastija no Teleldabas), kad plaši sāka izmantot bronzas darbarīkus un kaujas ratus, rakstos joprojām tika izmantoti dievišķās izcelsmes hieroglifi. Taču afabētiskajam rakstam bija lemts izplatīties Tuvajos austrumos, kur no sākotnējiem attēliem gan palika tikai nosaukumi (aleph-bet). Ap 9.gadsimtu AC alfabētu pilnveido feniķieši un tas tiek izplatīts visapkārt Vidusjūrai. Grieķiem papildinot alfabētu ar patskaņiem, tika iešūpota Rietumu pasaules rakstu tradīcija.

Commendatus

How the Alphabet was born from Hieroglyphs, Orly Goldwasser
Proto-Sinaitic inscriptions

KategorijasTuvie AustrumiBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s