Erilaz

Jersbergas rūnakmens tika atrakts 1862.gadā Vermlandē, Venerna ezera krastā Zviedrijā. Šajā apvidū tika atrasti 4 rūnakmeņi – divi jaunajā Futhark no vikingu laikmeta un divi senajā Futhark rakstā no tautu staigāšanas laika. Jersbergas rūnakmens ir vecākais un datējams ap 6.gs. Te var redzēt pārējas posma rakstību uz jauno Futhark, piemēram, K rūnas formā.

wpid-screenshot_2014-10-24-23-05-12-1.png
Jersbergas rūnakmens

..[Li]ubaz hite ; h=arabana z h=aite ek erilaz (1)  runoz waritu (4)

Par [Le] ubaz (ubaz – pūce, leubaz – patīkams) mani sauc, Kovārni (hrafn) un erilu, rūnas rakstu

Zviedru rakstnieks Jans Andersons romānā Jag, Herulen: En värmlandsk historia, kurā stāsta par Jersbergas rūnakmens vēsturi, balstījās uz teoriju, ka erilaz ir ģermāņu cilts Heruli, kas atgriezās Skandināvijā.

Vārdu erilaz var sastapt vairākos uzrakstos. Tas varētu būt tituls vai amats. Valodnieki to saista ar zviedru dižciltīgās kārtas jarl (angļu earl grāfs) vārdu. Jesbergas vārdu Järsberg atvasina no senākā Jarlsberg.

Poētiskās Edas poēma  Rígsþula skaidro vikingu sabiedrības kārtas, kas cēlušās no trīs Riga jeb Heimdala (Rigr, īru ri, rig, latīņu rex, gotu reiks ) dēliem no viņa ceļojumiem cilvēku pasaulē. Tralls ( þræll )bija vergu ciltstēvs, Karls – brīvo zemes īpašnieku un amatnieku un Jarls – kareivju un dižciltīgo kārtas priekštecis. Jaunākais no Jarla dēliem bija vislabākais, viņš iemācījās rūnu rakstu, saprata putnu valodu un bija līdzvērtīgs 8 spēkavīriem. Viņa vārds bija Kons, no vārda Kon ungr jeb Kons jaunākais it kā esot radies ķēniņa vārds konungr (protoģermāņu kuningaz). Inglinga sāgā ir stāstīts par Digvi ( Dyggvi, “noderīgs”), kura māte bija Drote (Drott), kāda Danpa (Danpr) meita, kas bija Riga dēls. Danps esot bijis pirmais, kurš nosaukts konungr vārdā dāņu valodā. Viņa pēctečus sauca par Drottnar un viņu sievas par Drottningar (karaliene). Karaliene Drota bija karaļa Dana Mikilati māsa, no kura savu vārdu ieguva Dānija. Sakša Gramatiķa Gesta Danorum gan tiek minēti pat trīs dāņu leģendārie monarhi ar vārdu Dans. Viens no tiem bija Angula brālis, kas kļuva par angļu ciltstēvu. (Mazliet no sāgu pasaules).

Tātad jarls senākos laikos varētu būt rūnu pratējs un dižciltīgais kareivis, ko saista ar vārdu *er cīņa, kauja vai ar vārdu *aro ērglis (lietuviski erelis, latviešu ērglis no *ērdlis, angļu eagle, vācu Adler). Kāds sakars būtu ērglim ar rūnām?

Latīņu rakstos vārds erilaz sastopams kā Heruli, grieķiski Eruloi kopš 250 AD, rūnu rakstos līdz pat 400 AD. Harjilaz ģermāņu valodās apzīmē karavīrus (harjaz armija, skandināvu herr, vācu Heer, grieķu koiros, latviešu karš), sava veida vikingus pēc dažiem gadsimtiem.

Heruli bija iesaistīti daudzos karagājienos Itālijā, Grieķijā, Skotija un Ziemeļāfrikā. Viņi bija ģermāņu karavīri, taču dīvainā kārtā viņu pārvietošanos saista ar rūnu izplatību Eiropas ziemeļos. Iespējams, ka tieši šīs austrumģermāņu cilts vai īpašo karavīru kārtas pārstāvji ir radījuši rūnu alfabētu.

image
Herulu migrāciju rekonstrukcija

3.gadsimtā dāņu spiediena rezultātā heruli pārcēlās no dāņu salām un līdzīgi gotiem nonāca pie Melnās jūras (Jordāns). 267 AD kopā ar gotiem viņi ieņēma Bizantiju, Spartu un Atēnas, cietot sakāvi no romiešiem 269 AD Nišas tuvumā Serbijā. Viņi apmetās kaut kur Reinas tuvumā un piedalījās kaujās kopā ar sakšiem, frankiem un alemāņiem. 4.gadsimtā viņus pakļāva ostrogoti, tad huņņi. 454.gadā, atbrīvojoties no huņņu jūga, viņi izveidoja savu karalisti mūsdienu Slovākijā un pievienojās Odoakra romiešu foederati pulkiem, kas 476.gadā gāza Romas imperatoru Romulu Augustu. 508.gadā viņi cieta sakāvi no lombardiem. Prokopijs raksta, ka daļa no viņiem atgriezās Skandināvijā un apmetās līdzās Gautoi. Pirmie Īslandes iebraucēji varētu būt Heruli.

Erilaz, ērgļi, Heruli, harjilaz, karavīri, jarli, rūnu meistari

Katrā ziņā ir jaušams kāds protobaltu-protoģermāņu tuvums šais vārdos

Varbūt tieši herulu karagājienos cauri Eiropai uz ziemeļiem tika atnesta rūnu māksla

KategorijasSkandināvijaBirkas:, , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s