Ogams ir senais ķeltu alfabētiskās rakstības paveids, ko plaši izmantoja Britu salās viduslaiku sākumā no 4. līdz 10.gadsimtam. Līdz mūsdienām ir saglabājušies  pieci simti ogama uzrakstu uz akmeņiem Īrijā, Velsā, Dienvidanglijā, Skotijā, kā arī Menas, Orknija un Šetlanda salās. Uzraksti satur personvārdus  vai zemes īpašuma zīmes. Saglabājušies uzraksti ir senīru, piktu, senvelsu valodām, reizēm ar tulkojumu britu latīņu valodās. Agrīnie īru kristiešu raksti apraksta ogama zīmes un sniedz  atslēgu to lasīšanai. Visticamāk, ogamu izmantoja nelielu ziņojumu nodošanai (mūsdienu sms prototips), kuras izgreba uz koka vai metāla. Tie varētu būt arī saraksti, ģeneoloģiskās dzimtas norādes, darījumu un parādu pieraksti, kā arī slepenās ziņas. Kornvolas leģenda vēsta, ka Tristans nolauza lazdas zaru, kociņos ar slepenajām zīmēm  izgreba savu vārdu un palaida tos pa straumi, kur Izolde varēja tās izlasīt.

Sākotnēji ogamu veidoja 20 atšķirīgi burti (feda, angliski woods, koki), kas iedalīti 4 grupās (aicme ģimene), kuras sauca pēc to pirmajiem burtiem B, H, M un A grupas. Burti atšķīrās pēc svītriņu novietojuma un skaita, patskaņi tika izdalīti atsevišķā grupā. Vēlāk klāt nāca 5 papildu burti divskaņu apzīmēšanai (forfeda). Burtu skaits liecina par to piemērotību zīmju došanai ar roku un pirkstiem, turklāt  5 un 20 ir raksturīgi skaitļi senajās skaitīšanas sistēmās.

Ogama nosaukumu saista ar īru daiļrunības, gudribas un poēzijas dieva Ogmas vārdu, lai gan tas ir diskutējams jautājums. Pēc senīru leģendas Ogma radījis rakstu sistēmu izglītotajiem, izslēdzot muļķus un lauciniekus. Pirmais ogama ziņojums esot bijuši 7 B burti uz bērza stumbra, ko viņš nosūtīja savam brālim Lugam kā brīdinājumu par to, ka “viņa sieva tiks septiņreiz aizvesta viņsaulē, ja bērzs viņu nesargās”. Tādēļ B burts tika nosaukts bērza vārdā, tāpat arī citiem burtiem tika piemeklēti atbilstoši koki. Īru valodā og-úaim nozīmē asa priekšmeta iegriezumu, kas esot arī latviešu burta sākotnēja nozīme (lietuviski burtas loze, burvība). Pēc citiem uzskatiem tas varētu būt saistīts ar ķeltu un grieķu sakariem. Ķelti grieķu varoni Hēraklu, kas varoņdarbu dēļ saplūda ar Ogma tēlu,  sauca par Ogmiju (Ογμιος). To atvasina no vārda ογμος (ogmos)  līnija, rinda, gramba.

Īru kristietības laikmeta rakstītajos avotos (11.un 14.gadsimta teksti Lebor Gabala Erenn un Auraicept na n-Éces jeb “mācekļa ābece”, kas nāk no 7.gadsimta tekstiem) minēts, ka ogams radies uzreiz pēc Bābeles (Nimrodas) torņa sabrukšanas. Kāds skitu valdnieks Fēniuss Farsaids (Fénius Farsaid) esot apkopojis daudzās valodas un izveidojis četrus alfabētus, proti, ebreju, grieķu, latīņu un ogamu, kas ir labākais no tiem, jo ir izveidots pēdējais. Tiek minēts, ka ogama burtus sauca Fēniusa mācekļu vārdos, taču katram burtam dots arī kāda koka vārds.

Ogams ir tikai rakstības apzīmējums, taču šīs rakstības pamatā ir katram burtam piedēvēti koku nosaukumi (Bríatharogam jeb “ogama vārdu” tradīcija), tādēļ to sauc arī par ķeltu koku alfabētu. Senie ķelti turēja kokus par svētiem. Ticējums vēsta, ka vietā, kur vienlaicīgi aug ozols, osis un ērkšķis, mīt fejas un notiek burvestības. Arī ķeltu druīdu nosaukumu atvasina no ķeltu ozola nosaukuma duir. Druīdu alfabētu sauc par Beith-luis-nin pēc pirmo piecu burtu nosaukumiem BLFSN.

Ogama koku alfabēts

Līdzīgi  rūnu futhark alfabētam, kas glabāja skandināvu noslēpumus, grieķu un latīņu alfabētiem ogama burti atbilst kādai skaņai un, visticamāk, veidojušies to ietekmē, jo tajā parādās patskaņi, kas nebija feniķiešu alfabētā. Senie grieķi esot pazinuši ķeltus kā vienu no barbaru ciltīm, ķelti ilgstoši bija romiešu kaimiņi. Lai gan viņi attīstījās nostāk no grieķu-romiešu kultūras,  ar tiem pastāvīgi tika uzturēti tirdzniecības kontakti. Pastāv teorija, ka ogams ir veidojies Transalpu gallu druīdu vidū ap 600 AC, kas ķeltu ciltīm līdzi pārceļojis uz Britu salām  līdzi. Citi pētnieki uzskata, ka ogams ir veidojies Īrijā, kur tas tika izmantots par slepeno saziņas kodu, kas nebūtu saprotams romiešiem, kas iekaroja Britāniju.

Botāniskie pētījumi apliecina, ka koku alfabēts (ja vien senatnē burti tik tiešām būtu saukti koku vārdos) nevarētu būt radies indoeiropiešu apdzīvotajos stepju apgabalos. Senie ķelti būs iepazinuši mežus, nonākot Eiropā. No alfabētā izmantotajiem koku nosaukumiem Īrijā nav sastopami egle, vīnogulāji un āmuļi. Angļu valodā tikai trīs kokiem ir kognāti ar ķeltu nosaukumiem ( beith/ birch bērzs , sail /sallow/arh. willow vītols un iodhadh/ yew īve). Taču visi 20 koki vienlaicīgi ir atrodami vēlīnā dzelzs laikmeta ķeltu Latēnas arheoloģiskās kultūras apvidū Reinas ielejā Francijas, Vācijas, Šveices un Itālijas robežnovados. Tas varētu liecināt par druīdu zināšanu pārceļošanas iespējamību.

Ogama uzraksti lasāmi no apakšas uz augšu vai otrādi atbilstoši pamatlīnijas atrašanās vietai, kas varētu stiepties arī gar visu akmens malu. Pa labi var redzēt kādu 5.gadsimta uzrakstu, kas saglabājies Nevernas ciematā Rietumvelsā. Latīniskais uzraksts ļauj pilnība atkodēt ogama tekstu, kurā netiek izmantoti nekādas punktuācijas zīmes.

Latīniski: MAGLOCVNIFILICLVTOR-
Ogams: MAGLICUNAS MAQI CLUTAR
Tulkojums:  Maélchú, Klutara dēla [akmens]

Šajā piemērā izmantots citos uzrakstos bieži sastopamais MAQI (kāda dēls). Šis pats vārds transformējies uzvārdu veidošanās laikā, piemēram ogama īru Maqi Dumnovali, kas senīru valodā pārtapa par mac domnaill, modernajā valodā ir visiem zināmais Mac Donald. Līdzīgi ogama Avi Qenavido (avi, aui – mazdēls), senīru ua cinaida kļuva par moderno O Kennedy.

Commendatus

Izvlikums no Auraicept na n-Éces

Ķeltu ogama izcelsme. Botāniskais aspekts

Ogama akmens uzraksti

Ogamas akmeņi Velsā

Ogams: izcelsme, nozīme un izmantošana

 Post Scriptum

Vai koku vārdiem bija īpaša nozīme arī senajiem latviešiem? Dainu skapī ir dainas par kokiem: ābeli, alksni, apsi, bērzu un bērzu birzi, ievu (ar ābeli un lazdu), lazdu, liepu, ozolu, ozolu ar liepu, osi, priedi un egli, vītolu un dažādiem kokiem kopā. Ne visiem burtiem – skaņām veidojas atbilstoši koki, protams, bet, papildinot ar citiem vārdiem, varētu veidoties alfabēts. Kāds tas varētu būt izskatījies? Pat ja tam nebija rakstu forma, iespējams,tā varētu bijusi kāda koku mācība bērniem gan par kokiem, gan par skaņām, varbūt arī par burtiem.  Ne jau visiem mūsdienu burtiem būtu nepieciešami vēsturiskās koku atbilstības. Īriem, piemēram, nebija ogama H un Z skaņu, tapat ogama alfabētā nebija P skaņas. Kur lai atrod kādu krīvu?

KategorijasĶeltiBirkas:alfabēts, druīdi, featured, koki, ogams, Ogham, ķelti