Waghenaer

Vidusjūra bija Eiropas kuģniecības un tirdzniecības šūpulis. 15. un 16.gadsimtā radās jaunie tirdzniecības centri Eiropas kontinenta rietumos Spānijā un Portugālē, kuru varenības laikā attīstījās satiksme pāri Atlantijas okeānam. Vidusjūras navigācijas tradīcijas turpinājās veidoties flāmu ostās un Hanzas pilsētās. Tas veicināja jūras kartogrāfijas veidošanos. Itālijā 13.gadsimtā radušās portolano kartes (kas Portugālē un Spānijā Lielo atklājumu laikmetā tika uzskatītas par valsts noslēpumiem) tika pilnveidotas, detalizēti aprakstot burāšanas virzienus Ziemeļu un Baltijas jūrās. Jūras kartes iekļauj gan burāšanas virzienu aprakstus, gan ceļvežus (routier), gan loču vadoņus ar detalizētiem krasta skatiem, ko holandieši sauc par leeskaart jeb lasāmkartes. Itālijā un Spānijā bija izplatītas manuskripta kartes uz dārga pergamenta, ko parastie stūrmaņi atļauties nevarēja. Tādēļ uz papīra drukātas kartes, kas strauji izplatījās Holandē 16.gadsimta beigās, bija tieši tas, kas bija nepieciešams kuģotājiem – pircējiem un karšu izdevējiem – pārdevējiem.

wwww
Spieghel der zeevaerdt titullapa, 1584, veltījums Orānijas Vilemam

1584.gadā tika izdota Lūkasa Jansona Vagenāra (Lucas Janszoon Waghenaer) jūras karšu komplekts Spieghel der zeevaerdt (Kuģniecības spogulis), kas pirmo reizi kartogrāfijas vēsture apvienoja kartes un burāšanas virzienu aprakstus ar detalizētām norādēm iebraukšanai ostā un burāšanai gar krastu. Jaunības gados kā stūrmanis viņš ir daudz  kuģojis bīstamajos ūdeņos no Kadisas Spānijas dienvidos līdz Norvēģijas rietumu krastam, pats mērīja jūras dziļumus, ko vēlāk iekļāva kartēs. Karšu veidošanas tehnoloģijas viņš iepazina no portugāļu, spāņu un itāļu kuģotājiem, ar kuriem kontaktējās. Pēc kuģotāja karjeras beigām Enkhuzenas ostā viņš sāka apkopot dažādas jūras kartes. Vagenāra jūras karšu izdevējs bija Boekdrukkerij Plantijn drukātava, kas izdeva  Ortēlija Theatrum orbis terrarum atlantu un atvēra filiāli Leidenā. Izdevumam tika izmantots līdzīgs formāts, kas nodrošināja izdevuma augstu kvalitāti, bet par gravieri Vagenārs izvēlējās Joannu van Doetekumu ( Joannes van Doetecum ), kas radīja ārkārtīgi pievilcīgu locmaņu ceļvedi, kas savaldzina arī mūsdienu karšu lasītāju.

33709dc
Universe Europe Maritime Eiusque Navigationis Descriptio

Jūrnieku ceļveži parasti iekļāva dažādu maršrutu aprakstu, attālumus starp ostām un ragiem, kuģotāju pieredzē iegūtu un vietējo iedzīvotāju uzzināto informāciju. Tie aprakstīja flāmu piekrasti, Holandi, Frīziju, Vācu līci, Dānijas krastus, Ziemeļjūras karti un ietvēra sadaļu par jūras tiesībām jeb t.s. Visbijas likumiem. Vagenāra izdevums apkopoja īsu pamācību navigācijas mākslā, Eiropas krastu un ostu karti no Ziemeļu raga un Kanāriju salām un no Īslandes līdz pat Somu līcim, kā arī detalizētus maršrutu aprakstus un piekrastes kartes. Pirmoreiz kartogrāfijas vēsturē tika izmantotas leģendas atzīmes standarta apzīmējumiem bojām, jūras un sauszemes norādēm, enkurvietām, rifiem, klintīm un sēkļiem. Līdzīgi citām laikmeta jūras kartēm, tika atzīmēta gan krasta līnija, gan krasta skats, lai stūrmanis uzreiz saprot, vai viņam darīšana ar kāpu vai klinšainu krastu.

1584.gadā izdevumā bija apkopota 24 lielāka mēroga (1:400 000, upju grīvas un ostas smalkāk),  kartes sniedza detalizētu navigācijas aprakstu no Teksela salas Ziemeļholandē līdz Kadisai. 1585.gada papildinājumā tikai iekļautas arī Holandes zemes, Rietumfrīzija un 22 kartes ar Norvēģijas un Baltijas jūras piekrastes kartēm. Šajā daļā ir publicētas arī 5 Baltijas jūras piekrastes kartes no Somijas līča līdz Venstpilij, kas attēlo arī Igaunijas salas, un no Kuršu jomas līdz Hēlas pussalai.

12093
Rīgas līča karte

Vēlāk Vaghenērs saprot, ka ločiem parocīgākas būtu divreiz mazākas kartes un 1592.gadā izdeva nedaudz pārstrādātu jūras karšu atlantu Thresoor der zeevaert, turklāt 10 lapas tajā ir veltītas kuģošanai ārpus Eiropas ūdeņiem. 1602.gada izdevumā parādās Austrumu un Rietumu Indijas piekrastes, holandiešiem mēģinot ielauzties Portugāles pārraudzītajā  garšvielu tirdzniecības un Spānijas sāls tirdzniecības impērijā. Enchuyser zee-caert-boeck izdevums bija domāts 1598.gadā izdoto jūras karšu grāmatu Enchuyser zeecaertboeck varēja atļauties kuģotāji arī ar plānāku maciņu. 1588.gadā  Vaghenēra kartes tika iztulkotas angliski (The Mariner’s Mirror), tās kļuva ļoti populāras un drīz jebkāda veida navigācijas grāmatas ar kartēm sāka saukt par vagoneriem “waggoner”.

Beschrijvinghe vande Zeeusche Eijlanden, ...
Zēlandes provinces karte

Holandiešu kartogrāfi karšu pasaulē dominēja līdz pat 17.gadsimta beigām, atlanti tika papildināti ar jaunajām jūras kartēm, taču vecās tika izmantotas gandrīz bez izmaiņām.

Commendatus

Maritime Cartography in the Low Countries during the Renaissance

Vagenāra Baltijas jūras piekrastes kartes Mare Balticum

Spieghel der zeevaerdt Utrehtas Universitātes digitālajā bibliotēkā

KategorijasDažādiBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s