Þingvellir

Īslandes apdzīvošana sākās 874.gadā, kad norvēģis Ingolfurs Arnarsons kļuva par pirmo Īslandes pastāvīgo iedživotāju. Daudziem viņa sekotājiem Īslande kļuva par jauno iespēju zemi. Viņa pēcteči kļuvuši par spēcīgāko dzimtu visā zemē, tādēļ citi virsaiši sajuta nepieciešamību pēc vispārīgās asamblejas, lai ierobežotu viņu varu. Ap šo laiku Tingvellira (Bláskógar) vulkāniskas izcelsmes apkārtnes īpašnieks (Þórir Kroppinskeggur) tika apvainots slepkavībā un viņa zeme kļuva par publisko īpašumu, tādēļ nodeŗiga kopsapulces rīkošanai. Tā bija diezgan ērta vieta, jo tajā varēja nokļūt no visām Īslandes malām, vistālāk no visiem virsaišiem (goði) bija jāceļo 17 dienas no kalnu un ledāju upju apgabala.

Pirmā kopsapulce notikusi 930.gadā, kas tiek uzskatīts par Īslandes nācijas pamatu. Þingvellir tulkojumā no īslandiešu valodas nozīmē “Lietu lauki,  ielejas”, bet īslandiešu parlamenta nosaukums ir altings (Alþingi, “visas lietas, koplietas”, kopsapulce). Lögberg jeb Likumu kalns bija svarīgākā altinga vieta un dabiskā platforma runu teikšanai. Lai likums tiktu pierakstīts, trīs vasaras pēc kārtas to skandēja no galvas trīs vasaras un pieņēma ar pilnām parlamentārām procedūrām. Te tika apstiprināts kalendārs, spriesta tiesa, veikti visai nācijai svarīgi paziņojumi, ikviens altinga dalībnieks Likumu kalnā varēja sniegt savu viedokli par svarīgām lietām. Þing (vācu un holandiešu ding, skandināvu ting) bija ģermāņu brīvcilvēku pārvaldes veids, tam ir etimoloģiska radniecība ar angļu vārdu thing “lieta”. To atvasina no protoģermāņu *þingą ar nozīmi “noteikts laiks”, “kopsapulcei atvēlēts laiks”. Līdzīgi latīņu valodā attīstījās vārda causa nozīme “tiesas prāva” – franciski chose, spāņu/itāļu cosa un protugāļu coisa ar nozīmi “objekts, lieta”.

Nacionālo parlamentu un pašpārvaldes institūciju nosakumi

    • Īslandē Alþingi (kopīga lieta, res publica)
    • Dānijā Folketing (tautas lieta), līdz 1953.gadam 2 kameras Folketinget (tautas lieta)un Landstinget (zemes lieta)
    • Norvēģijā Storting (Lielā lieta), vēsturiski 2 kameras – Lagting (likuma lieta) un Odelsting (dižciltīgo lieta), reģionos Fylkesting (grāfistes lieta)
    • Ālandu salās Lagting (Likuma lieta)
    • Farēru salās Løgting (Likuma lieta)
    • Grēnlandē Landsting  (Zemes lieta)
    • Menas salā Tynwald (Lietu lauks)
    • Skotu-vikingu Þingvöllr, Dingwall (Parlamenta lauks)
    • Šetlandē Tingwall (Lietu lauks)
    • Zviedrijā subnacionālā līmenī  Landstinget (Zemes lietas), nacionālais parlaments Riksda
    • Somijā pirmās instances tiesa tingsrätt (somiski käräjäoikeus, tiesas lieta)
    • Sāmiem Sameting (sāmu lieta)

Viena no tādām svarīgām lietām 1000.gada vasarā bija jautājums par kristietības pieņemšanu Īslandē, par kuru izvērtās karstas debates un bija nepieciešama pretējo nometņu samierināšana. Tika izlemts, ka pagānu runas vīrs būtu īstā persona, kura varēs izlemt Īslandes likteni. Torgeirs Torkelsons, virsaitis no Ljosvetningas (Þorgeir Þorkelsson Ljósvetningagoði), devās prom un pavadīja  dienu un nakti  klusās pārdomās zem kažokādas. Tad, atgriežoties Legbergā, viņš teica, ka vienīgais veids, kā saglabāt mieru valstī ir visiem dzīvot pēc vieniem likumiem un vienas reliģijas. Tādēļ Īslandei būtu jākļūst kristīgai gan ar nosacījumu, ka privāti būtu pieļaujama pagānu dievu pielūgšana,  varētu ēst zirga gaļu (šo ģermāņu paražu aizliedza 732.gadā), kā arī būtu atļauta zīdaiņu nogalināšana (jo tika uzskatīts, ka cilvēku skaits, ko Īslandes sala varētu uzturēt, nav neizsmeļams). Kristīgai baznīcai nostiprinoties, šī prakse tomēr tika aizliegta.  Šāds lēmums ir uzskatāms par unikālu pasaules vēsturē, jo pat kaimiņu Norvēģijā, kuras karalis Olavs I visādi veicināja Īslandes kristīšanu un uzdāvināja zvanu un kokmateriālus pirmās baznīcas celšanai, kristīšanas process ar civilajiem nemieriem turpinājās vēl ilgus gadu desmitus. Iespējams, Polockā nākamais karalis, kurš kādu laiku dzīvojis Gardarīkē, labi iepazinās ar situāciju Īslandē no neveiksmīgās Torvalda Kodransona misijas. Arī Stefniram Torgilsonam, kuru Olavs I Trigvasons atsauca dzimtenē, negāja viegli, viņš tika izraidīts no Īslandes pēc svēto tempļu un elku dievu izpostīšanas.   Tikai pēc svarīgu virsaišu dēlu ņemšanaas par ķīlniekiem un  aizlieguma īslandiešu kuģiem iebraukt Norvēģijas ostās, attieksme pret kristietību mainījās.

Pēc atgriešanās savās mājās Ljosvatnā altinga pagānu runas vīrs  Torgeirs esot izmetis dievu elkus ūdenskritumā, ko īslandieši pazīst ar vārdu Goðafoss (Dievu ūdenskritums).

Disaster2011_MV_Godafoss12

KategorijasÍslandBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s