Dzisna

Dzisna ( Дзісна ) ir vimazākākā pilsēta Baltkrievijā. Tā atrodas pie Dzisnas upes ietekas Daugavā (Baltkrievijā Заходняя Дзвіна). 11.gadsimtā tas bija Polockas zemes kriviču nocietinājums uz Daugavas tirdzniecības ceļa. Šeit garām ir braukušas vikingu laivas un vācu tirgoņu kuģi. 1301. un 1347.gadā vieta ir minēta saistībā ar Livonijas ordeņa uzbrukumiem, kad leiši sāka kontrolēt teritorijas Disnas apkārtnē un attiecīgi tirdzniecību šajā Daugavas posmā. Dzisnas nocietinājumi kalpojuši Polockas aizsardzībai.

Coat_of_Arms_of_Dzisna,_Belarus579306347
Dzisnas ģerbonis, piešķirts 1569.gadā

1374.gadā minēts zemes nocietinājums ar vārdu Kapeca (Капец-гарадок, no vārda “rakt”, te varētu būt kāds sakars ar ģermāņu kopen, kaufen “pirkt”, latīņu caupo “tirgonis”), savukārt Dzisnas vārds ir minēts kopš 1461.gada. 1563.gadā Krievijas cars Ivans Bargais iekaroja Polocku, kas tika atgūta tikai pēc 15 gadiem, un tādējādi veicināja Dzisnas reģionālās nozīmes pieaugumu. 1566.gadā Polijas karalis Sigismunds II Augusts uzsāka Dzisnas pils būvniecību ar augstu valni un 9 torņiem, no kuriem pāri palikušas vien  aizaugušas drupas. 1569.gadā ap pili izaugusī pilsētiņa iegūst Magdeburgas pilsētas tiesības un ģerboni ar buru laivu un kļūst par reģionālo tirdzniecības centru.

756px-Dzisna._Дзісна_(XVIII,_1934)1096831080
Dzisnas pilsētas plāns 18.gs, 1934

Tā bija Stefana Batorija kara nometne armijas pirms uzbrukuma Polockai, kur 1579.gadā tika apstiprinātas Kurzemes hercoga Gotharda Ketlera vasaļattiecības ar jauno Polijas karali. Stefana Batorija laikā pils fortifikācijas paplašināja itāļu arhitekts Genga no Urbino pilsētas. Daugavas krastā ap pils nocietinājumiem tika izrakts kanāls, šādi izveidojoties pils salai, ko nosauca par Batora salu. Pilsētbūvniecībā, neskatoties uz postījumuem, saglabājas 16.gadsimta pilsētbūvniecības pazīmes (vācu arhitekta Hēdemana plāns). Ziemeļu kara laikā pilsētiņai pāri gāja krievu, zviedru, poļu un kazaku kareivji, pēc postījumiem tā vairs netika atjaunota. Starp pasaules kariem pēc Rīgas miera līguma Dzisna atradās Polijas sastāvā, bet kopš 1939.gadā tā ir Baltkrievijas sastāvā.

Dzisnā bija upes osta ar preču noliktavu un muitas punktu. Ar strūgām un laivām (струги или лайбы) pa Daugavu uz Rīgu tika vesti vasks, medus, maize, sviests, zivis, medījumi un lini, no Rīgas vedot audumus un manufaktūras preces. Linu tirdzniecība bija īpaši nozīmīga pilsētiņas uzplaukumam

dzisna

 

Dzisnas upe, kas deva vārdu pilsētiņai, iztek no ezeru virknes Dūkštu apkārtnē Lietuvā, viens no tiem ir Dīsnu ezers (Dysnai), kas ir otrais lielākais ezers Lietuvā. Tās izteka ir netālu no Baltkrievijas robežas, upes garums ir 178 km. Dīsnu ezera apkārtnē ir bijušas cilvēku apmetnes kopš neolīta laikiem, šeit atrodas daudzi ezeri, te ir arī Nemunas un Daugavas baseinu robežjosla To izmantoja ieceļošanai senie Baltijas apdzīvotāji, arī tirgotāji, lai no Nemunas nokļūtu uz Daugavas tirdzniecības ceļa, apejot Rīgu. Tas varētu bijis īpaši svarīgs upes ceļš pēc tam, kad 1201.gadā tika uzcelta Rīga un tika izveidots Hanzas monopols tirdzniecībai pa Daugavu.

Etimoloģiski Dīsnu ezera nosaukumu skaidro ar lietuviešu vārdu dìsti, dỹsta, dìdo “palielināties, kļūt lielākam, pieaugt”. Lietuviešu didis, didelis “ liels” ir radniecīgs latviešu dižs, tātad – dižens ezers, dižena upe un dižena pilsēta.

Pilsētiņas nosaukumā var vērot baltkrievu valodas lingvistisko īpatnību, proti, alveolāra slēdzeņa palatilizāciju un pārvēršanos afrikātā (baltkrieviski дзеканне). Dz skaņa, kas latviešu valodā radusies pavisam citādāk no g skaņas pārvērtībām, baltrieviski noteiktās skaņu mijas pozīcijās arī tiek atzīmēta rakstu valodā (гарады — у горадзе “pilsēta, pilsētā”, люду — людзі “cilvēki”, два — дзве, дзвесце “divi, divsimt”, дзверы “durvis”, мядзведзь “lācis”, Дзісна, Дзвіна).

Commendatus

Bella Dvina Latvijas-Baltkrievijas sadarbības projekts
Tūrisma objekti Disnas pilsētiņā

 

KategorijasBaltkrievija, UpesBirkas:, , , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s