Ringerike

Vikingu laikmeta mākslai raksturīgi dzīvnieku un augu ornamentālie elementi, kas  radās 4.gadismtā romiešu mākslas ietekmē un attīstījās dažādos stilos līdz pat vikingu laikmeta norietam 11.gadu simtā. Ar ornamentiem tika izgreznoti ikdienas priekšmeti, rotaslietas, ieroči. Tie izplatījās gan vikingu dzimtenē, gan visapkārt Eiropā, kur vikingi devās sirojumos un ierīkoja tirdzniecības apmetnes.

346px-Vangsteinen46822558
Vangas rūnakmens
70c5642f2e0d1c04850c1ec7d7f4757c579306347
Vējrādis no Sēderalas Helsinglandē
Dragon8
Manuskripta fragments Ringerikes stilā

Jellingas rūnakmens teiksmainā zvēra un augu ornamenta elementus attiecina uz vikingu mākslas Mammenas stilu, kam raksturīgi asimterisks motīvu izkārtojums, ar noslēgtām cilpām, zoomorfiskām lentām un sazarojušiem augu elementiem. Ap 1000.gadu šī stila ietekmē izveidojies Ringerikes stils, kas savu vārdu ieguva no Ringerikas novada uz ziemeļrietumiem no Oslo Norvēģijā. Vangas rūnakmens no Oplandes (Norvēģijā) ir spilgtākais šī stila paraugs, kur stīgas un lentes ir sakārtotas rūpīgak nekā Mammenas stila paraugos, zvēra dubultkontūras un spirālveida kāju elementi gan abus stilus vieno. Metālkalumos Ringerikes stils parādās vējrāžos no Gotlandes un Helsinglandes, kur simteriskas cilpas čūsku veidolā apvijušās lauvas veidolam, kuram izšķiramas mandeļveidīgas acis, vējrāžu stūros ir attēloti akanta lapu ornamenta motīvi. Augu motīvu paralēles ir atrodamas manuskriptos Anglijā,  kur šajā laikā izveidojās īpašs Vinčesteras stils. Šīs zemes tolaik nonāca Dānijas karaļa Knuta Lielā (985-1035, Anglijā valda 1016-1035) pakļautībā, tādējādi mākslā saplūda skandināvu un anglosakšu stili, savijoties ar kristietības motīviem. Par citiem Ringerikes stila iedvesmas avotiem uzskata Otonu laikmeta vācu mākslu un tuvo austrumu teiksmaino mākslu. Klasiskais Ringerikes stila piemērs ir rūnakmens no Sv. Pāvila katedrāles pagalma Londonā (šī raksta titulbilde). Populārs šis stils ir kļuvis arī Īrijā matāla kalumos un rokrakstos. Ringerikas stils valdīja Ziemeļjūras krastos no 990. līdz 1050.gadam, kas atspoguļo Dānijas Ziemeļjūras impērijas varenuma laiku.   Norvēģijas vēsturē Ringerikes novads ir minēts rakstu avotos jau no senseniem laikiem, tā bija viena no mazajām agrīno viduslaiku norvēģu ķēniņvalstiņām. Ringerikes novadā dzīvojusi Daglingu cilts, kuru priekštecis bija leģendārais  Dags Lielais. Pēc stāsta par to, kā Norvēģija tika apdzīvota (Hversu Noregr byggðist) viņš bija Oli tēvs, kas bija Daga tēvs, kas bija Oleifa tēvs, kas bija Hringa tēvs, kas bija Olafa tēvs, kas bija Helgi tēvs, kas bija Sigurda Hjorta tēvs, kas bija Ragnhildes tēvs, kas bija māte apvienotās Norvēģijas karalim Haraldam Skaistmatim (Haraldr hárfagri, 872-930). Ragnhilde apprecēja karali Halfdānu Melno. Heimskringlas sāga vēstī par to, ka karalis Olavs Trigvasons (995-1000) nāca uz Ringeriki, lai izplatītu kristietību, Ringerikes valdnieks Sigurds Sirs un viņa sieva ļāvuši sevi kristīt. Viņš bija Haralda III tēvs un Svētā Olava patēvs. Haraldam III Bargajam bija tikai 15 gadi, kad viņš piedalījās Stiklestas kaujā, kurā tika nogalināts sv. Olavs. Ringerikes apkārtne ir saistīta ar daudzu Norvēģijas karaļu dzīvi, četrus no tiem mūsdienu Holes novada ģerbonī simbolizē četri kroņi.

tmp_1096831080
Ringerikes reģiona novadu ģerboņi

Senajā norvēģu valodā Ringerikes nosaukums bija Hringaríki, kas varētu būt nācis no ģermāņu cilts hringir nosaukuma, kas apdzīvoja šo novadu, vai arī no sennorvēģu vārdiem hringr ”riņķis” un riki ”valsts”. Sarkanā laukā zelta riņķis parādās arī mūsdienu Ringerikes runājošā ģerbonī, kas apstiprināts 1967.gadā, simbolizējot vienotu reģionu kā patstāvīgu vienību kopš agrīnajiem viduslaikiem.   Commendatus images-21961670926The Viking World. David M. Wilson The Development of Viking Art. Ch.24     Hversu Noregr byggðist – Par Norvēģijas apdzīvošanu

KategorijasNorvēģija, VikingiBirkas:, , , , , , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s