Trelleborg

Trelleborgas riņķveida cietoksnis Slāgelses tuvumā Zēlandes salas rietumos tika atklāts arheoloģiskajos izrakumos 1934.-1942.gados, pēc tam tika atklāti arī citi līdzīga tipa nocietinājumi Agersborgā un Firkatā Jitlandes pussalas ziemeļos, arī sliktāk saglabājies Nonebakenes cietoksnis Finas salā. Trelleborgas aizsargvalnis un apkārtnes lauki tika izmantota lauksaimniecībā līdz pat 1933.gadam, kad vietējais motociklistu klubs sagribējis būvēt šajā vietā mototrasi. Tad tika veikti Dānijas nacionālā muzeja nocietinājumu arheoloģiskie izrakumi Poula Norlunda vadībā, kas pārsteidza pētniekus ar vikingu laikmeta militāro būvju tehniskajām un organizatoriskajām spējām.

Viking_ring_fortress_svg
Vikingu laikmeta riņķveida cietokšņi

Visiem Trelleborgas tipa cietokšņiem ir raksturīgi riņķveida vaļņi ar aizsarggrāvi un četriem vārtiem. Tie ir ģeometriski precīzi iedalīti četrās daļās ar diviem taisniem ceļiem, kas noteiktā leņķī krustojas centrā. Katrā segmentā tika izvietotas četras garās vikingu mājas. Cietokšņi netika izmantoti pārāk ilgi un tiem varētu būt bijusi militārā  funkcionalitāte līdzīgi romiešu laikmeta militārajiem fortiem. Firkatā un Trellberogā aiz cietokšņu vaļņiem tika atrasti arī kapu lauki, kas varētu liecināt par ilgstošāku apdzīvotību.

Sākotnēji pētnieki uzskatīja, ka šie cietokšņi tika izmantoti militāro spēju attīstībai pirms Dānijas karaļa Sveina Dakšasbārdas iebrukuma Anglijā 1013.gadā, taču dendrohronoloģiskie mērījumi Trelleborgā un citās vietās parādīja, ka koki to celšanai tika nocirsti 980.gada ziemā. Tātad cietokšņu būvniecība sakrīt ar Haralda Zilzobja valdīšanas laiku, kas veica Dānijas kristianizāciju un valsts apvienošanu. Šajā laikā vienlaicīgi tika īstenoti arī citi grandiozi celtniecības projekti Jellingā, Ravningā, tāpat tika nostiprinātas Dānijas pilsētas un Danevirkes mūris.

Agersborgas riņķa cietoksnis bija lielākais no visiem (240 m diametrā). Trelleborgas cietoksnis diametrā bija 134 m, kas līdzvērtīgs 12 futbola laukumiem. Visi izmēri tika mērītiromiešu pēdās (pes, 296 mm), no romiešu tehnoloģijām ir aizgūta arī aizsarggrāvja būvniecība ar ieliektu grāvja gultni. Firkatas cietoksnis (120 m diametrā) tiek uzskatīts dažus gadus vecāks,  noskaidrots, ka pēc notikušā ugunsgrēka tas vairs netika atjaunots un ap 1000.gadu tas  nebija apdzīvots. To hipotētiski saista ar  vēsturiskiem notikumiem pēc Haralda Zilzobja gāšanas un viņa projektu pārtraukšanas. Lielākais Agersborgas cietoksnis atrodas Limfordenas fjorda tuvumā, kas ir svarīgs ūdens ceļš starp Baltijas un Ziemeļu jūru, tādējādi tas varētu tikt izmantots muitas nodevu iekasēšanai un tirdzniecības plūsmas kontrolei ar Norvēģiju, ko Haralds Zilzobis iekarojis. Savukārt Frikatas un Trelleborgas cietokšņi tika uzcelti uz svarīgiem iekšējiem ceļiem, lai gan līdz tiem varētu ērti nokļūt pa ūdens ceļiem,  bet varētu būt piemēroti apkārtējo teritoriju kontrolēšanai.

2002.gadā ar satelītuzņēmumiem tika atklāts riņķveida cietoksnis Norvēģijas dienvidos Riges apkārtnē Estfoldas novadā. Oslo fjorda apkārtnē tas tika meklēts jau sen, jo 10.gadismtā šie apgabali bija Dānijas pakļautībā, bet senais Oslo apkārtnes nosaukums  ir bijis Trælaberg, ko saista ar Haralda Zilzobja  darbību un kristietības ieviešanu šajā apvidū tāpat kā citās dāņu zemēs.

BAhbCVsHOgZmSSJBdXBsb2Fkcy9wbGFjZV9pbWFnZXMvODUzMTI2ZWQxYTQyZWRiNDYxX1RyZWxsZWJvcmcgbW9kZWwuanBnBjoGRVRbCDoGcDoKdGh1bWJJIgp4NDAwPgY7BlRbBzsHOgpzdHJpcFsJOwc6DGNvbnZlcnRJIhAtcXVhbGl0eSA5MQY7BlQw579306347
Trelleborgas cietokšņa modelis

Arheoloģiskie atradumi Dānijas Trelleborgas cietokšņos apliecina  kontaktus ar Norvēģiju un zemēm pāri Baltijas jūrai. Līdzīgi, bet citādāka tipa riņķa cietokšņi bija sastopami arī vendu piekrastē un Skonē. Skones Trelleborgas cietoksnis ar tādu pašu nosaukumu kā Zēlandes salā liecina, ka tas varētu būt sākotnējais šo cietokšņu nosaukums. To parasti tulko kā “vergu pili” (mūsdienu dāņu vārds træl nozīmē “vergs”), kas varētu būt saistīts ar nievājošu apzīmējumu Haralda pakļauto novadu valdniekiem. Pēc cita uzskata, tas ir atvasināts no vārda trell, dsk. trelle, kas apzīmē koka mietus vai stabus visapkārt nocietinājumu valnim.

Trelleborgas cietokšņi nav minēti nevienā no viduslaiku rakstiskajiem avotiem, kas liekas dīvaini, ņemot vērā milzīgo cilvēku resursu patēriņu to izveidei, taču to vēriens liecina par valsts apvienošanas centieniem, ko Haralds pats uzsver sevis celtajā Jelingas rūnakmenī.

Riņkveida cietokšņi (gan atšķirīga veida) ir sastopami arī citās vikingu zemēs,  Zviedrijā, Ēlandes salā, arī Vācijā, Belģijas un Nīderlandes piekrastē. Igaunijas Varbolas nocietinājums  arī ir līdzīga veida būve (varbūt arī celta kā igauņu  sanākšanas vieta aizsardzības nolūkā? varbūt ar dāņu līdzdalību?). Jau 6.gadsimtā riņķveida nocietinājumus būvējuši ķeltu zemēs Īrijā, Velsā un Kornvolā.  Taču tie nāk no ķeltu Britānijas romiešu iekarojuma laika un pārvērtās drupās simtiem gadu pirms vikingu fortu celtniecības.

 

Commendatus

Viking age sites in Northern Europe

The vikings’ era Trelleborgs fortresses

KategorijasDānija, VikingiBirkas:, , , , , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s