Jelling

Jellinga atrodas Jitlandes (Jutland, Jylland) pussalas vidū Dienviddānijas reģionā. Te esot atradusies Dānijas valdošās dinastijas dibinātāja un pirmā vēsturnieku atzītā Dānijas karaļa Vecā Gorma (Gorm den Gamle, 936-958) rezidence. Par šo laiku atgādina milzu akmens laiva, kas atrodas zem karaliskajiem apbedījumiem divos lielajos kapukalnos, starp kuriem Jellingas baznīcas pagalmā novietoti divi Dānijas vēsturei nozīmīgi rūnakmeņi. Kā simboli pārejai no vikingu laikmeta uz kristietības laikmetu. Lielo ziemeļu kapukalnu ir uzbēris Dānijas karalis Haralds Zilzobis (Harald Blåtand Gormsen, 958-986) sava tēva Gorma apbedīšanai, vēlāk uz dienvidiem no tā viņš uzbēra vēl lielāku tukšo kapukalnu viņa mātes Tiras (Thyra, Thorvi) piemiņai. Te esot atradusies arī pirmā Dānijas koka katedrāle, iespējams, veltīta Jānim Kristītājam. Vienu no Jellingas rūnakmeņiem cēlis karalis Gorms savai sievai par godu, otro – Haralds Zilzobis savu vecāku piemiņai un dāņu kristīšanai par godu. Tā vienā malā attēlots Kristus tēls, bet citā – čūska, kas apvijusi lauvu. Jellingas akmeņi tiek uzskatīti par Dānijas nacionālās valsts pamatakmeņiem un uz abiem no tiem ir vieni no senākajiem Dānijas vārda pierakstiem akuzatīva (ᛏᛅᚾᛘᛅᚢᚱᚴ, tanmaurk) un ģenitīva formā (ᛏᛅᚾᛘᛅᚱᚴᛅᛦ, tanmarkaR).

 

Dāņu karaļa Gorma celtais rūnakmens

450px-Jelling_kl_Stein_2450px-Jelling_kl_Stein_1

ᚴᚢᚱᛘᛦ᛬ᚴᚢᚾᚢᚴᛦ᛬

᛬ᚴ(ᛅᚱ)ᚦᛁ᛬ᚴᚢᛒᛚ᛬ᚦᚢᛋᛁ᛬

᛬ᛅ(ᚠᛏ) ᛬ᚦᚢᚱᚢᛁ᛬ᚴᚢᚾᚢ

ᛋᛁᚾᛅ᛬ᛏᛅᚾᛘᛅᚱᚴᛅᛦ᛬ᛒᚢᛏ᛬

 

kurmR kunukR
k(ar)þi  kubl  þusi
a(ft)  þurui  kunu
sina tanmarkaR but

Karalis Gorms ir cēlis šo akmeni Tirves piemiņai,
savai sievai, Dānijas rotai.

 

 

 

Haralda Zilzobja celtais rūnakmens

ᚼᛅᚱᛅᛚᛏᚱ ᛬ ᚴᚢᚾᚢᚴᛦ ᛬ ᛒᛅᚦ ᛬ ᚴᛅᚢᚱᚢᛅ

ᚴᚢᛒᛚ ᛬ ᚦᛅᚢᛋᛁ ᛬ ᛅᚠᛏ ᛬ ᚴᚢᚱᛘ ᚠᛅᚦᚢᚱ ᛋᛁᚾ

ᛅᚢᚴ ᛅᚠᛏ ᛬ ᚦᚭᚢᚱᚢᛁ ᛬ ᛘᚢᚦᚢᚱ ᛬ ᛋᛁᚾᛅ ᛬ ᛋᛅ

ᚼᛅᚱᛅᛚᛏᚱ (᛬) ᛁᛅᛋ ᛬ ᛋᚭᛦ ᛫ ᚢᛅᚾ ᛫ ᛏᛅᚾᛘᛅᚢᚱᚴ

Jellingsten_1

 

ᛅᛚᛅ ᛫ ᛅᚢᚴ ᛫ ᚾᚢᚱᚢᛁᛅᚴb61b3998135cc79dcad50d3a2a3c08af

᛫ ᛅᚢᚴ ᛫ ᛏ(ᛅ)ᚾᛁ (᛫ ᚴᛅᚱᚦᛁ ᛫) ᚴᚱᛁᛋᛏᚾᚭ

haraltr  kunukR  baþ  kaurua
kubl  þausi  aft  kurm faþur sin
auk aft  þąurui  muþur  sina  sa
haraltr (:) ias  sąR * uan * tanmaurk
ala * auk * nuruiak
* auk * t(a)ni (* karþi *) kristnąjellingstenen2

Karalis Haralds lika celt šo akmeni Gorma piemiņai, savam tēvam, un Tirves piemiņai, savai mātei; Haralds, kurš iekaroja visu Dāniju un Norvēģiju un padarīja dāņus par kristiešiem.

 

Par Haralda Zilzobja Dānijas kristīšanu vēstures avotos parādās pretrunīgas ziņas. Pēc Ķelnes arhibīskapa Bruno (953-965) dzīves apraksta un Korvejas Vidukinda Sakšu vēstures (Res Gestae Saxonicae, 967/968) ziņām Haraldu Zilzobi pievērsa kristietībai ap 963.gadu Ķelnes arhibīskapa sūtnis vācu misionārs Poppo (nākamais Ķelnes arhibīsksps Folkmārs). Viņš apliecināja savu ticības spēku, plikām rokām noturot nokaitētu dzelzi, tas pārliecināja Haraldu pievērsties kristietībai. Ķelnes arhibīskaps Bruno bija vācu imperatora Otona I brālis un faktiskais Vāczemes “ārlietu ministrs”.  965.gadā, kamēr Otons I bija Itālijā, tika piešķirtas privilēģijas Šlesvigas, Ribes un Orhūsas bīskapiem. Brēmenes Ādams savukārt Hamburgas arhibīskapijas vēsturē (Gesta Hammaburgensis Ecclesiae Pontificum, 1076), rakstot savu hroniku 100 gadus pēc Haralda nāves, apraksta Haralda kristīšanu kā sekas militārai sakāvei karā ar Otonu I, bet Poppo esot kristījis Zviedrijas karali Ēriku ap 990.gadu, kas it kā esot iekarojis Dāniju, taču tam nav apliecinājumu citos avotos. Brēmenes Ādama uzdevums, acīm redzot, bija uzsvērt Hamburgas-Brēmenes arhibīskapijas nozīmi, kas vēlējās paturēt Dānijas bīskapijas savā paspārnē. Haralds Zilzobis kritis kaujā pie Jomsburgas, pēc dažiem avotiem, viņu gāza paša dēls Sveins Dakšbārda, kas atbalstīja pagānismu un vēlāk kļuva  par valdnieku arī Anglijā. Taču joprojām ir daudz neskaidrību, kādēļ kristietību pieņēmušam Haraldam bija tik svarīgi nostiprināt Danevirkas  aizsargmūri uz dāņu dienvidu robežām.

Vikingebroen579306347
Ravningas tilts Jellingas tuvumā

Vikingu laikmetā satiksmei parasti  lietoja ūdens ceļus, taču arī sauszemes ceļi tika izmantoti. Spilgtākais apluecinājums tam bija senais  „armijas ceļš“ (Hærvejen), kas gājis cauri visai Jitlandes pussalai. 1950.gadā 10 km attālumā no Jellingas Ravningā arheoloģi ir atklājuši divvirzienu koka tiltu pāri Vejles upei. Tas tika uzcelts ap 980.gadu un ir iespadīga vikingu laikmeta būve,  visticamāk, celts Haralda Zilzobja laikā. Tilts bija 750 m garš, 5,5 m plats un celts uz vairāk nekā 1000 ozolkokiem. Tilts atviegloja piekļuvi Jellingas rezidencei, kas gan pati neizauga par lielu pilsētu. 10.gadsimta beigās Skandināvijā tilti nereti tika celti, lai īpaši atvieglotu piekļuvi kristīgām būvēm, iespējams, Ravningas tilts cita starpā bija domāts kā ceļš uz Jellingas katedrāli, kas bija pirmā lielizmēra koka katedrāle Dānijā. Katrā ziņā tilta un Jelingas baznīcas celšanas laiki pēc dendrohronoloģiskajiem mērījumiem sakrīt. No Jellingas varēja nokļūt līdz citām attālākām Dānijas pilsētām, kas kļuvušas nozīmīgas 11.gadismtā: Ribe, Viborga, Orhūsa, Odense un Fīna. Ielejas uz austrumiem no Jellingas veda  uz Vjeles fjordu, no kura varēja nokļūt Kategata šaurumā. Karaļa Knuta Lielā, Haralda Zilzobja mazdēla, laikā Dānijas varas gravitātes centrs jau bija pavirzījies uz austrumiem un ietvēra Skāniju un Ziemeļjitlandi, par ko liecina monētu kalšana jaunajos varas centros Roskildē un Lundā (vēlāk arhibīskapa rezidence), Jellingas nozīme mazinājās.

Bluetooth-Logo2

Haralda vārdā ir nosaukts Bluetooth bezvadu datortīklu standarts un uz tā logo ir rūnas – Haralda iniciāļi H (ᚼ) un B (ᛒ).

 

 Commendatus
Kings’ Jelling. Klavs Randsborg

Rūnu raksti skandināvu pastmarkās

 

KategorijasDānijaBirkas:, , , , ,

2 Comments

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s