Paide

Paide ir viena no mazākajām Igaunijas pilsētām, kas atrodas pašā Igaunijas viducī. Vēstures avotos tā pirmoreiz minēta 1265.gadā, kad Livonijas ordeņa mestrs Konrāds fon Manderns uzkalnā sāka būvēt cietoksni ar pamatīgu astoņstūru torni, ko nosauca par Garo Hermani. Toreiz Paide atradās uz robežas starp diviem senās Igaunijas novadiem Alempoisi un Jervema (“ezeru zeme”, “in Jerwen”).   Tas bija viens no svarīgākajiem Livonijas ordeņa nocietinājumiem Ziemeļigaunijā. Tas tādēļ, ka atbilstoši 1238.gada 7.jūnija Dānijas pilsētā Stensbijā noslēgtajam līgumam starp Livonijas ordeņa mestru Hermani Balki un Dānijas karali Valdemāru II bija aizliegta vācu nocietinājumu būvniecība Jervas zemē, lai gan saskaņā ar līgumu tā nonāca ordeņa īpašumā. Ja ordenis celtu nocietinājumus, dāņu īpašumā esošās Harju un Vīru zemes tiktu atdalītas. Tādēļ pils tika celta “pirms ezera”, uz labi nocietinātas saliņas purva vidū. Sešstāvu tornis bija 30 m augstumā un 3 m biezām sienām, vienīgā ieeja atradās 10 m augstumā, uz kuru veda koka kāpnes. Tā esot viena no pirmajām ēkām Igaunijā. Līdzīgā veidā ordenis uzsāka Mītavas pils celtniecību 1265.gadā uz robežas ar vēl neiekarotajām zemgaļu zemēm un arī Adzeles pili Gaujienā pirms Gaujas uz robežas ar igauņiem

keller-865426678
Skats uz Witten Stein hercoga Karola jeb nākamā Zviedrijas karaļa Kārļa IX aplenkuma laikā, 1610.g

Drīz vien torņa apkārtnē izveidojās tirgus vieta, 1285.-1290.gados Rīgā esot darbojies kāds tirgonis vārdā Hildegardus no Vitenšteinas (Wittensteyn). 1291.gadā pilsēta iegūst Rīgas pilsētas tiesības, ko tai piešķir bijušais Jervas zemes fogts (advocatus)  Livonijas ordeņa mestrs Halts fon Hehembahs. Paide kļuva par Jervas zemes galveno pilsētu un Jervas fogtejas centru. Pēdējais Jervas fogts kopš 1551.gada  bija Bernds fon Smertens, kas pirms tam Livonijas ordenī kļuva par  Vīlandes (Viljandi) komturu 1540.gadā un 1542.gadā par Rēzeknes fogtu. Pēc krievu, zviedru, poļu karavīru  postījumirm 1636.gadā Paide pamatīgi cietusi un vairs netika uzskatīta par cietoksni. Taču pilsētiņa attīstījās, jo šeit vēsturiski krustojušies lielceļi no Pērnavas un Tallinas, kā arī no Cēsīm, kas bija svarīgākā Livonijas ordeņa pils.

Paide_vapp_1441-609027853
Paides ģerbonis 1441.gadā

Tiek uzskatīts, ka nosaukums Paide ir atvasināts no vārda “kaļķakmens”. Dažādos laika posmos pilsētas nosaukums ir bijis Wittenstein (lejassakšu “baltais akmens”, arī Wittesten), Weissenstein, 1564.gadā pirmoreiz fiksēta vārda forma Paida, vēlāk ar variācijām Paid, Paide, Paede. Burgundijas diplomāta un franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā  1413.gada ceļojuma aprakstā uz Lietuvu, Līvzemi un Novgorogu parādās vārds Wislen (senflāmu wis “balts”).

Paide_vapp_EE-1855751726
Paides ģerbonis 1933.gadā

Poliski izmantots nosaukums  Biały Kamień, krieviski vāciskais nosaukums vai Белый город, latīniski Albus lapis. Paides vārds, visticamāk, nāk no kaļķakmens vārda (paas/pae, paekivi), no kā tika celts pilsētas tornis un kas šādi runā pilsētas ģerbonī. Pils celtniecībai tika izmantotas kaļķakmens atradnes, kas atradās puskilometru no nocietinājuma vietas (Kivimurru) un tagad iekļaujas Paides teritorijā. Lai gan igauņi centušies skaidrot nosaukumu arī citādāk , piemēram, no vārdiem paisuma “briest, izplesties” vai paju/pajude “kārkls”.

Igaunijas vēsturē Paide ir nozīmīga saistībā ar Jurģu nakts sacelšanos (Jüriöö ülestõus).  Tie bija lielākie igauņu nemueri, kas bija vērsti pret vācu un dāņu virskundzību 1343.-1345.gadā.
Sacēlušies igauņi lūdza palīdzību gan zviedriem, gan krieviem, taču sadarbība ar sabiedrotajiem nebija saskaņota. Rusova hronikā par Jurģa nakts sacelšanos rakstīts:

“..1343.gadā, Sv.Juŗa naktī, Harijas iedzīvotāji briesmīgā kārtā izkāva gandrīz visus vācus, dižciltīgos un vienkāršos ļaudis, jaunus un vecus, sievas un jaunavas. Sacēlušos zemnieku dēļ, Harijā, Vīkā, Virijā, Sāmsalā un visā Igaunijā, vāci nonāca ļoti gŗūtā stāvoklī un briesmās. Šinī briesmu naktī daži dižciltīgie vīrieši, sievas un jaunavas, pilnīgi kaili, bez apģērba un basām kājām, pa krūmiem un purviem atbēga Vitenšteinas pilī un Rēvelē. Arī klosteŗi netika saudzēti. Pādisa klosterī tapa nonāvēti 28 mūki. Zemnieku pūlis bija pavairojies līdz 10.000 vīru. Bija izvēlēti viņu starpā ķēniņi un firsti. Šis pūlis aplenca Rēveles pilsētu un Rēveles pili, kuŗā atradās Dānijas pilnvarnieks. …”

Jervas fogts uzreiz nosūtīja vēstuli Livonijas ordeņa mestram Burhardam fon Dreilēbenam, kas sūtīja vienu brāli, “kas prata igauņu valodu un ko tie pazina” un aicināja igauņu pārstāvjus uz Vitenšteinas pili, lai paskaidrotu kristietības atmešanu un vācu nogalināšanu. Uz pārrunām bija ieradušies Livonijas ordeņa mestrs, Viljandi un Rīgas komturi, Jervas fogts, Rēvles bīskpas un daudzi citi. Nemiernieki ievēlēja četrus ķēniņus, kas 1343. gada 4. maijā Paides pilī sāka sarunas ar Livonijas ordeņa mestru Burhardu fon Dreilēbenu par tiešām vasaļattiecībām bez muižnieku starpniecības. Ordeņa mestrs lika visiem četriem nocirst galvas.

haaletajas1716629017
Kaļķakmens stopētāja skulptūra Paidē

Pēc sacelšanās apspiešanas 1346.gadā Dānijas karalis Valdemārs IV un Brandenburgas markgrāfs Ludvigs pārdeva Harijas un Virijas provinces Livonijas ordenim attiecīgi par 19 000 un 6000 sudraba markām.Lai atzīmētu Jurģa nakts sacelšanās 650.gadskārtu, 1993.gadā tika atjaunots astoņstūru tornis Garais Hermanis.

KategorijasIgaunija, LivonijaBirkas:, , , , ,

1 komentārs

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s