Vorusnė

Mūsdienās Vorusne ir neliels ciemats Rusnes salā netālu no Vorusnes upītes grīvas Kuršu jomā, taču arheoloģiskie izrakumi liecina, ka šeit esot bijusi viena no senākajām apmetnēm reģionā. Rakstiskajos avotos pirmo reizi tā parādās 1366.gadā Vācu ordeņa vēstulē ar nosaukumu Variszkin, vēlāk Warruss, Warruß (Vorusnė) un  Alt Russ (Vecā Rusnė). Ap 12.gadsimtu Kuršu jomas pusē dzīvojuši kurši, bet Nemunas tuvumā jeb Panemunē prūšu skalvju ciltis. Nemunas pietekas Minijas baseinā atradusies senā Lamatas zeme (terra Lamata, Lamachia, Lamotė), kuras galvenais pilskalns varētu būt atradies Rusnes salā, reizēm arheoloģi uzskata to par kuršu vai skalvju zemēm.

Vorusne atrodas Rusnes salā tieši Nemunas deltā, kur pirms ietekas Kuršu jomā Nemuna plaši sazarojas. Senāk upju tīkls varētu izskatīties citādāk, mūsdienās lielākās no upītēm ir Atmata, Skirvīte un Gilija, kuru atzarojumi.t.sk. Vorusne un Pakalne caurvij vienīgo Lietuvas salu. 16.gadsimta kartēs Nemunas upju tīkls ir iezīmēts ļoti detalizēti, turklāt atsevišķi norādītas arī Alt Ruße un arī sala  Russe siue Holm. Baltisti salas nosaukumu atvasina no prūšu vārda ruset “lēni plūst, tecēt”, lietuviešu rusnoti,  kam radniecīgs vārds rasa.

RusnesUpes
Fragments no Prūsijas kartes, Ortēliuss, 1584

Taču, iespējams,  nosaukuma veidošanos senajos laikos varētu būt ietekmējuši arī zviedru vikingi rusi (rods, rus, rootsi, sk. ierakstu par Rucavu), kas varētu būt ierīkojuši apmetnes vietu Nemunas-Dņepras tirdzniecības ceļa aizsardzībai. Lietuviešu arheologs Vlads Žulkus ir veicis paleotoponīmiskos un arheoloģikos pētījumus Nemunas deltā un nonācis pie secinājuma, ka daudzi hidronīmi un toponīmi Rusnes salas apkārtnē varētu būt saistīti ar senajiem rusiem.

Arheoloģiskie pētījumi rāda, ka Klaipēdas šaurums varētu būt radies ap 12.gadsimtu, bet pirms tam tirgotāji ar laivām braukuši pa Nemunas upi, pie Rambinas kalna pagriežoties un pa Instručas un Prēgeles upēm nonākot Vislas līcī. Šis varētu būt dzinatara ceļa posms vēl no romiešu laikiem.

Tāpat V.Žulkus  uzskata, ka norvēģu Alstades rūnakmenī pieminētie   Vitaholm un Ustaholm (iepriekš tika lasīts kā Vitaholm)  varētu būt attiecināmi uz Nemunas deltu (no skandināvu holm “sala”).  Alstades rūnakmens atrodas Oslo vēturiskajā muzejā un uz tā ir divi uzraksti, kas datējami ap 1000. un 1050.gadu. Vitaholm un Ustaholm  ir pieminēti Alstades rūnakmens uzrakstā nr.62:

450px-Alstad_stone_I
Alstades rūnakmens

× ikli × reisti stein þana eftir × þoral… sun sin is uarþ tauþr × i uitahol(m)(i) miþli u(i)taulms auk karþa ×

runestonen62
Alstades rūnakmens uzraksts (nr.62)

Engli reisti stein þenna eptir Þórald, son sinn, er varð dauðr í Vitaholmi, miðli Vitaholms ok Garða.

Engli cēla šo akmeni Þóraldr piemiņai, viņas dēlam, kas miris Vitaholmr starp Ustaholm un Garðar

Garðr sākotnēji bija Konstantinopoles nosaukums (Miklagarðr), kas vēlāk tika attiecināts uz daudzāmnocietinājuma vietām pa ceļam “uz grieķiem”. Senskandināvu avotos garðr apzīmēja nocietinātu vietu, nožogotu vietu, pilskalnu, vēlāk arī pilsētu, ar šo vārdu varētu būt saistīta slāvu vārda  град, город nozīmes attīstība. Arī mūsidenu baltkrievu pilsētu Grodņas (liet. Gardinas) un Navahrudakas (liet. Naugardas) pilsētu nosaukumi varētu būt radušies vikingu laikmetā, kas sākotnēji bija nocietinājuma vietas uz Nemunas – Dņepras tirdzniecības ceļa. Rusnes salas vārds mudinājis atsevišķus lietuviešu vēsturniekus izvirzīt hipotēzi, ka Krievzemes vārds Rus’ esot nācis no Rusnes salas apkārtnes, kur esot atradusies vikingu rusu valsts un saista Holmgardas (parastā interpretācijā Novgoroda) nosaukumu ar Rusnes salu.  Arī Novgorodas apkārtnē, piemēram, atrodama Staraya Rusa. Vai abi vietvārdi būti attiecināmi uz tiem pašiem vai dāžādiem rusiem, kas saukuši dažādas vietas līdzīgos vārdus, varbūt gluži vienkārši ir radusies nosaukumu sakritība?

Dāņu karaļu vēsture Knytlingsaga ir minēts kāds prūšu tirgotājs Vidgauts, kas aicināja Šlēzvigas pirmo hercogu dāņu karaļa  Voldemāra I tēvu, Knutu Lavardu atbraukt uz Rusijas Holmgardu, kurā tolaik esot valdījis  konungs Haralds. Tas varētu būt noticis pirms 1131.gadā.

Fragments no Knitlinga sāgas:

”Vīru sauca par Vidgautu (Viðgaut); viņa dzimta bija no Sembas (Sámland); tajā laikā  viņš bija pagāns; viņš bija ļoti liels un bagāts tirgotājs ar labām  zināšanām daudzās lietās. Viņš bija paradis pastāvīgi burāt  tirdznieciskos darījumos austrumu ceļos. Tas bija vienā vasarā,  kad viņš burājis austrumos, un, atgriežoties mājās, ievēroja, ka  ir novēlojies; un , kad viņš nonāca pie Kursas (at Kúrlandi), karakuģos tam  uzglūnēja kurši (Kúrir), gan gribēdami to nogalināt, gan aplaupīt. Viņam  bija tikai viens vienīgs kuģis, bet kuršiem daudzi; viņš neredzēja  nekādu iespēju tiem pretoties un izvairoties burāja mājās uz Sembu.  Kurši burāja tam pakaļ un, gribēdami to nonāvēt un aplaupīt, ceļu  uz Sembu nosprostoja. Viņš redzēja tikai divas iespējas – vai nu  nogaidīt, kā viņu sastapšanās izbeigsies, vai doties atklātā jūrā  un steigties uz kristīgo zemi. Kaut gan neviena iespēja neizlikās  laba, viņš nolēma doties atklātā jūrā uz Dāniju.”

Dānijā Vidgauts ieradies pie karaļa Knuta Levarda, kur arī palicis pēc kristīšanās. Kā austrumos bijis un pieredzējis cilvēks, kurš pārvaldīja valodas un veikls runā, Vidgauts tika pagodināts vadīt Knuta sūtniecību pie Holmgardas rusu konunga Haralda (konungr austr í Hólmgarði Haraldr) ar tā meitas Ingeborgas rokas lūgumu. Viņu dēls kļuva par Dānijas karali Valdemāru I.

Holmgardas Haralds skandināvu avotos ir Krievzemes vēsturē pazīstams ar vārdu Mstislavs Vladimirovičs , kas bija pēdējā anglosakšu karaļa Harolda II Godvinsona mazdēls, senkrievu kņaza Vladimira Monomaha un angļu princeses Veseksas Gitas Haralda II meitas dēls. Viņš valdīja Novgorodā (sākotnēji) un Kijevā (no 1125. līdz 1132.gadam). Līdz ar Mstislava nāvi faktiski izbeidzās vienotās Krievzemes laikmets un viņa pēcteči valdīja katrs savā zemē, kas veicināja jaunu politisko veidojumu rašanos un dažādu tautu veidošanos. Polijas un Lietuvas dižkunigaitijas laikā pastāvējuši krāsainie Krievijas (Ruthenia) nosaukumi dažādu teritoriju apzīmēšanai –   Baltā Krievija bija Polockas un Vitebskas pusē, Melnā Krievija Grodņas pusē un Sarkanā Krievija Galicijas un Voliņas kņazistu teritorijā. Tas parāda Krievijas, Rusijas, Rutēnijas jēdziena attīstību viduslaikos, un vikingu laikmetā šim vārdam varētu būt pavisam cita nozīme. Neliels Vorusnes ciemats Nemunas deltā kā neliela pagājušo laiku liecība?

 

Commendatus

Knytlinga saga

Apie Rusų Prūsišką kilmę.  Letas Palmaitis

Неманский янтарный путь в эпоху викингов. Кулаков В.И.

Underwater archaelogy in the Baltic region

 

KategorijasBalti, Lietuva, Upes, VikingiBirkas:, , , , , , , , , , , , , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s