Bjarmland

Tulkojot Paula Orozija 5.gadsimtā sarakstīto vēstures grāmatu Historiarum Adversum Paganos Libri VII (Vēsture pret pagāniem) angliski , anglosakšu karalis Alfrēds (Ælfrede, AD 871-99) papildināja to ar aprakstiem par Heidebijas Vulfstana ceļojumu uz Truso tirdzniecības pilsētu Vislas grīvā un Holugalandes Otāra ceļojumu uz ziemeļiem. Šādā veidā tika kliedēti miglainie viduslaiku priekšstati par Eiropas ziemeļiem.

Otārs no Holugalandes (Ohthere of Hålogaland, Ottar fra Hålogaland) esot dzīvojis pie jūras vistālāk uz ziemeļiem no visiem norvēģiem. Viņa īpašumā bija 600 ziemeļbriežu ganāmpulks, 20 ragalopi, 20 aitas un 20 cūkas, nelielos aramlaukus viņš ara ar zirgiem. Viņš pārtika no vaļu un valzirgu medībām un ievāca nodokļus no sāmu ciltīm (Finnas), kas parasti iekļāva 15 caunādas, 5 briežādas, 1 lāčādu, 10 izrotātus dzintarus, 1 lāča vai ūdra ādas kažoku, 2 tauvas no vaļa vai roņa ādas. Nav skaidrs, kādēļ Otārs apmeklēja karali Alfrēdu, ir zināms vien, ka viņš medījis vaļus un apmeklējis arī tirdzniecības vietas Skiringshal Sciringes heal Norvēģijas dienvidos un Heidebiju Dānijā.

Ottars_reise
Holugalandas Otāra ceļojums, Wikipedia

Otāra ceļojuma pārstāsts tiek uzskatīts par pirmo rakstisko avotu, kurā senangļu valodā tiek pieminēta Norvēģija (norðweg), kas esot ļoti gara un ļoti šaura, no 30 jūdzēm sašaurinoties līdz 3 jūdzēm ziemeļos. Tālāk no jūras purvu mežonībā austrumos dzīvo sāmi (Finnas), aiz kalniem dienvidos atrodas Sveju zeme (Sweoland), uz ziemeļiem no tiem dzīvo kveni (Cwenas), bet uz ziemeļiem no Norvēģijas bija tukšaine, izņemot dažas vietas, kur sāmi devās medīt ziemā un zvejot vasarā.

“Trīs dienas viņš burāja, līdz nonāca tik tālu, kur valzirgu mednieki nekad nav bijuši. No turienes viņš ceļoja uz ziemeļiem vēl trīs dienas. Beidzot krasts ieliecās uz austrumiem vai jūra tai vietā iegriezās zemē, lai vai kā, to viņš nemācēja pateikt. Tajā vietā viņš sagaidīja rietumu un ziemeļu vējus un turpināja burāšanu uz austrumiem gar krastu četras dienas, cik tālu vien varēja. Tad zeme sagriezās uz dienvidiem vai, iespējams, jūra ieauga zemē, kas nebija īsti skaidrs. Šajā vietā bija jāsagaida ziemeļu vēji. Kad vējš pūta burās, piecu dienu ceļojums varēja sākties. Atkal viņš burāja, cik tālu vien varēja sniegties, līdz ieraudzīja milzu upi, kas ieplūda jūrā. Baidoties no sadursmēm, viņi pārtrauca meklējumus un nedomāja burāt pāri upei uz priekšu, jo otrā upes krastā bija apdzīvota zeme. Kopš ceļojuma sākuma viņi nav satikuši nevienu apmetni. Atklātā jūra aizvien bija pa kreiso roku un vien tukša zeme – pa labo, tikai daži zvejnieki, putnu ķērāji un mednieki, kas visi bija lapi. Bjarmi (Beormas) dzīvojuši pārtikuši savā zemē, taču ceļotājiem nebija drosmes tajā iekļūt. Teres somu (Terfinna) zeme pletās tikpat tukša, izņemot dažas vietas, kur pulcējās mednieki, zvejnieki un putnu ķērāji.

Bjarmi stāstīja viņam stāstus par viņu pašu zemi un citām zemēm, viņš gan nevarēja zināt, vai maz ticēt tiem, jo pats tajās nav spēris kājas. Viņaprāt, lapi un bjarmieši runāja gandrīz vienādu valodu. Svarīgākais iemesls ceļot tik tālu bija apskatīt valzirgu vietas, jo to ilkņu kauli ir diženākie, dažus ilkņus viņi atveda karalim, bet viņu ādas ir tikpat lieliski noderīgas tauvām.”

 

486px-Bjarmaland,Carta_Marina
Bjarmija Kolas pussalā Olava Magnusa kartē Carta Marina (1539)

Vēsturnieki saista Beormas ar seno Permas kultūru, kas vēlo viduslaiku līgumos parādās ar vārdu Koloperem’, kas varētu apzīmēt zemi Kolas pussalā. Vēsturniece T.Džeksone uzskata, ka šī zeme jāmeklē mūsdienu Kandalakšas pilsētas apvidū Baltās jūras rietumos, citi vēsturnieki to identificē ar Ziemeļu Dvinas upi (somiski Vienanjoki, komi Vynva ) Baltās jūras austrumos mūsdienu Arhangeļskas apgabalā Krievijā. Iespējams, beorm vai bjarm ir nākuši no urāļu vārda perm, kas apzīmē “ceļojošus tirgotājus”. Bjarmieši esot tirgojuši ar dienvidaustrumos esošajiem Volgas bulgāriem, kur tikušies ar skandināviem no Baltijas jūras. Nestora hronikā permu cilts parādās līdzās citām somugru ciltīm – vepsiem, čeremisiem, mordviniem un čudiem. Tāpat Bjarmlande parādās vikingu sāgās, kad ekspedīcijāa uz Bjarmlandi devās norvēģu karaļi Eiriks Asinscirvis 920.gadā un Hākons Magnusons 1090.gadā, kā arī Tora Hunds (“Tora suns”) 1026.gadā, kas piedalījās Stiklestades kaujā, kurā kritis sv. Olavs. Tora Hunds ar līdzbraucēji sākuši tirgoties ar bjarmiešiem un iepirkuši lielu daudzumu kažokādu, tad devās projām. Vēlāk slepus viņi veica izbraucienu gar krastu, izlaupot kapa vietu, kur viņi bija uzcēluši sava dieva Jomali tēlu, kuram uz ceļiem bija sudrabs, bet ap kaklu dārglietu riņķis. No bjarmiešu atmaksas viņiem gan izdevies aizmukt ar bagātīgu laupījumu.

Commendatus

Otāra ceļojums uz Bjarmlandi senangļu valodā

Bjarmaland and interaction in the North of Europe from the Viking Age until the Early Middle Ages

 

 

 

KategorijasNorvēģija, Skandināvija, SomugriBirkas:, , , , , , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s