Vuoksi

Ledus laikmets Somijas dienvidos atstājis  Salpauselkes morēnu  (somu salpa “aizturis, aizšaujamis” un selkä “mugura, kore,  kalnu grēda”), kas ieskauj Somijas vidienes Ezeru zemi (Järvi-Suomi), tikai dažās kalnu grēdu vietās izlaužoties ūdens plūsmām. Šādi pirms 7000 gadu no lielākā Somijas Saima ezera izlauzās Vuoksi upe, kas pāri Karēlijas šaurumam ieplūda Lādogas ezerā, paaugstinot tā ūdens līmeni par 1-2 m. Lādogas ezers transgresēja, pārplūdinot zemienes ezerus un Vuoksi upi, savienojoties ar Baltijas jūru pie Heinjoki uz austrumiem no mūsdienu Viborgas. Pirms aptuveni 5000 gadu no Lādogas ezera uz Somu līci iztecēja arī Nevas upe. Līdz pat 16. vai 17.gadsimtam, kad jūras šauruma rietumos notika zemes pacēlums,   Vuoksi upe tika aktīvi izmantota kuģošanai un bija galvenais reģiona vikingu laikmeta tirdzniecības ceļš.

Vuoksi
Vuoksi tecējums

Vietējos mežos ziemā tika iegūtas kažokādas, pēc kurām brauca pa ragavu ceļiem, vasarās tika lasītas ogas, vasks un citas meža veltes. Mednieki un zvejnieki darbojās cauru gadu. Vikingi tirdzniecības ceļojumos līdz arābu zemēm brauca līdz pat 11.gadsimtam, kad arābu sudraba dirhēmu tirdzniecība pamazām izsīka. Tad par jaunu tirdzniecības centru Baltijas jūrā kļuva Golande, kas uzturēja ciešus sakarus ar Novgorodu.  Vasks un kažokādas no Novgorodas Eiropā bija ļoti pieprasītas, gotlandieši Novgorodā pat bija ierīkojuši savu sētu Gotenhof. Lai gan, pēc Novgorodas laika grāmatām spriežot, Karēlija bija Novgorodas sabiedrotais, taču 1268.-1269.gadā starp vācu un gotlandiešu tirgoņiem slēgtais līgums parāda, ka Novgoroda nevēlējās garantēt tirgotāju drošību Karēlijā.

Sākot ar 13.gadsimtu, zviedri un novgorodieši iesaistījās savstarpējās cīņās tirdzniecības ceļa kontroles dēļ Karēlijā un Nevas grīvā. 1293.gadā zviedri dibināja Viborgas pilsētu uz saliņas pie senās Vuoksi ietekas Viborgas līcī. 13.gadsimta beigās pie Vuoksi ietekas Lādogas ezera (somu Laatokka) viņi iekaroja arī Käkusalmi jeb Kexholm (mūsdienu Priozerska, Korela), bet pie Nevas tika dibināts Landskrūnes cietoksnis. Novgorodieši savukārt dibināja Orehovecas cietoksni (somiski Pähkinäsaari, Nöteborg, mūsdienu Šliselburga). Zviedru un novgorodiešu strīdi turpinājās līdz pat 1323.gadam , kad Orehovecas miera līgums (Ореховский мир, Pähkinäsaaren rauha, Nöteborgstraktaten) pirmoreiz noteica robežu starp zviedru un novgorodiešu interesēm Karēlijā. Lai izvairītos no šiem konfliktiem, jau 14.gadsimtā vācu Hanzas savienības kuģi sākuši aktīvi izmantot sauszemes ceļus līdz Novgorodai. Šādi, piemēram,  izauga Rēveles (Tallinas) pilsēta.

Viens no ezeriem blakus tagadējai Priozerskai (somu Käkisalmi) ir pieminēts  Novgorodas laika grāmatās ar Uzerva vārdu (no karēļu Uuzijärvi, somiski Uusijärvi ‘jaunezers’). 20.gadsimta karēļu vietvārdu masveida pārsaukšanas laikā ezers ir kļuvis par Vuoksa ezeru (Вуо́кса). Somu Vouksi, karēļu Vuokša, Vöksa nāk no somu vārda vuoksi ar nozīmi ‘straume, plūsma’, kura atbilstošs igauņu vārds ir voog. Ar šo somugru cilmes vārdu saista seno Ogres upes nosaukumu, kas Indriķa hronikā minēta kā Wogene.

 

Kopš industriālās revolūcijas laika enerģija, kas tika saražota uz Vuoksi upes krācēm, padarīja Vouksi apkārtni par Somijas industriālo centru. Imatras HES tika uzcelta 1920.gadā. Vasarās tūristus ik dienu priecē  Imatras HES ūdenskritums (Imatrankoski), kur ūdens laišana notiek  Sibēliusa, Darude un Nightwish mūzikas pavadībā. Vuoksi upe bija somu aizsardzības līnija (t.s. Manerheima līnija) pret iespējamo padomju uzbrukumu. Pēc Ziemas kara kopš 40.gadiem savu ceļu Vuoksi upe turpina pāri Somijas robežai ar Krieviju, caurplūstot vairāku ezeru virknei. Šodien Vuoksi pa Somijas teritoriju plūst tikai 13 km, taču visvairākmkrāčaina un ar lielāku slīpumu tā it tieši iztekas vietā.

Senais Vuoksi ceļš ir nozīmīgs arī Karēlijas kristianizācijas kontekstā. Kopš 10.gadsimta vikingi, kas jau bija iepazinuši kristietību ir burājuši cauru Karēlijai, taču kristietības pēdas materiālajā kultūrā parādās vien 12.gadsimtā. Šajā laikā somu valodā parādās arī slāvu izcelsmes  reliģiskās leksikas aizguvumi, tādi kā risti ‘krusts’, pappi‘priesteris’, pakana ‘pagāns’, raamattu ‘Bībele’, kuoma/kummi ‘krusttēvs, kūma’, räähkä ‘grēks’. Pareiztciības izplatība reģionā turpinājās pēc Maskavijas Novgorodas iekarošanas 1478.gadā, kad tika celti klosteri uz Karēlijas dabai tik ļoti raksturīgajām salām, kas senos laikos varētu būt bijušas somugru svētvietas.

Crusades_to_Finland
Somijas krusta karu virzieni 12.-13.gs.

Commendatus

Andreas Koivisto Trade Routes and their Significance  in the Christianization of Karelia

The politico-religious landscape of medieval Karelia

Virtual Vuoksi

KategorijasSomugri, UpesBirkas:, , , , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s