Ladoga

Senā Ladogas pilsēta atrodas Volhovas upes kreisajā krastā netālu no tās ietekas Ladogas ezerā. Pēc vēsturnieces T.Džeksones domām, vikingu sāgās minētais vietvārds Aldeigja vai Aldeigjuborg cēlies no Baltijas somu dotā apzīmējuma (somu Alode-jogi (joki) “Lejas upe” vai arī aaldokas “viļņojošs” no aalto “vilnis”)  mazai upītei, kas ietek Volhovas upē pie senā pilskalna, kas metatēzes rezultātāmpakāpeniski pārtapa par krievu  Ladogu.

Pēc arheoloģiskajiem un dendrohronoloģiskajiem datiem skandināvi, iespējams, no Gotlandes, šeit apmetās 8.gadsimta vidū, bet ap 760.gadu apmetnei uzbruka Ilmeņas slovēņi. Šai apkaimē dzīvojušas somugru ciltus, ar kurām ienācēji tirgojušies. Pēc arābu tehnoloģijām tika darinātas stikla krelles (glazki), pret kurām tika iemainītas apkārtnes mežos iegūtās kažokādas, kas tika pārdotas arābiem. Par tirdzniecības sakariem ar arābu pakļautajām zemēm liecina bagātīgie sudraba dirhemu depozīti, senākās monētas attiecināmas uz 786. gadu, kas ir senākie arābu monētu atradumi Eiropā.

Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka Lādogas apkārtnē varētu būt nonākuši arī senie latgaļi, par ko liecina vairākkārt pārbūvētais koka apmetnes slānis un kapulauks no 8. un 9. gadsimta.  Tādēļ Lādogas vārds varētu būt saistīts ar vārdu lādēt tā nozīmē ‘daudzināt, apdziedāt, skandēt (kokles, trijdeksni, kāda senča vārdu’. Latviešu etimoloģiskā vārdnīca sniedz vārda izcelsmi no ‘lāt’, ‘riet’.  Latgaļu pārcēlāji senos laikis esot palīdzējuši pārvilkt vikingu laivas pāri Volhovas upes Vilku krācēm, arī Volhovas upes nosaukumu varētu saistīt ar austrumu latgaļu (?) vilka vārdu. Seno upju ceļu nozīme bija svarīga visām tautām. Interesanti, ka lietuviešu valodā ir saglabājies senais laivas nosaukums eldis, eldija, aldija ‘vienkocis’, kas ir radniecīgs krievu ладья́, ло́дка, bulgāru ла́дя, poļu ɫódź, dāņu olde ‘no viena bluķa izdobta sile, abra’, kas nāk no indoeiropiešu saknes *aldh– ‘abra, sile’. Vietvārdu izcelsme bieži vien ir neskaidra un pētniecības vērta, taču, liekas, iemesls, kādēļ tie paliek citā valodā varētu būt saistīti tieši ar to, ka tie atgādina kaut ko ausij atpazīstamu tavā valodā.́

Pirmais cietoksnis Ladogā uzcelts 870. gados. Pagājušo laiku  grāmatā minēts, ka 862.gadā rūsu ķēninš Ruriks ar savu rūsu karadraudzi atnāca pie slovēņuem un  “nocirta” Ladogas pilsētu.

Coat_of_Arms_of_Staraya_Ladoga_(Leningrad_oblast)-887421966
Staraja Ladogas ģerbonis ar Ruriku simbolu pikējošo vanagu

Pēc dažiem gadiem, kad viņa brāļi Sineuss Beloozerā un Truvors Izborskā nomiruši, Ruriks sāka valdīt viens, devās pie Ilmezera un dibināja Novgorodu (Holmgord). Ladogu uzskata par pirmo Ziemeļu Krievzemes (skandināvu avotos Gardarīke   ‘pilskalnu zeme’, vēlāk ‘pilsētu  valsts’) galvaspilsētu.  Pēc Novgorodas hronikas ziņām zem Lādogas kurgāniem ticis apglabāts Rurika pēctecis ķēniņš Helgi jeb Pareģis Oļegs (Вещий Олег).

 

tmp_-631431148
Pagājušo gadu vēsture (Повѣсть времяньныхъ лѣтъ), Radzivila hronika

No Ērika sāgas zināms, ka aptuveni 997. gadā Lādogas pilskalnam uzbrucis norvēģu vikings Ēriks Hākansons, vēlāk Norvēģijas valdnieks,  kas sagrāvis senāko varjagu cietoksni. 1019. gadā zviedru vikingu princese Ingegerda pēc precībām ar rūsu Novgorodas ķēniņu Jarisleifu (Jaroslavu Gudro) pūrā ieguva Aldeigjuborgas zemi, par vietvaldi ieceļot savu radinieku zviedru jarlu Regnvaldi Ulfsonu. Kopš tiem laikiem to zemimsauca pa Ingermanlandi. Regnvalda dēls Eilivs bija Lādogas vietvaldis pēc viņa nāves. Mūra cietoksni pēc Novgorodas hronikas ziņām 1116. gadā dibinājis Lādogas vietvaldis Pāvils (заложи Ладогу городъ камянъ). Vikingu laikmetā tā bija piemērota ostas vieta kuģiem, kas nevarēja braukt pa Volhovas upi līdz Dņeprai, t.i. “no varjagiem uz grieķiem”, taču līdz ar cietokšņa uzcelšanu tirdzniecība no Baltijas jūras Krievzemes iekšzemē pa upēm tika noslēgta. Citur Krievzemē līdzīgas mūra nocietinājumu celtnes parādījas tikai pēc gadu simtiem.7159292147177

Vēlāk jau 1142. gadā Lādogas cietoksnim uzbruka zviedru karaspēks ķēniņa un bīskapa vadībā. Zviedri ilgstoši cīnījās ar krieviem par virskundzību Lādogā, līdz 1595. gadā un 1617. gadā zviedri bija spiesti atteikties no Ingermanlandes par labu Krievijai. 16.gadsimtā Ladogas cietoksnus tika pārbūvēts atbilstoši pulvera šaujamieroču laikmetam, no šī laika ir saglabājušies cietokšņa Klimentova un Vārtu tornis. Lielā Ziemeļu kara laikā Pēteris I 1703. gadā lika uzcelt jaunu cietoksni pie Volhovas upes ietekas Lādogas ezerā, ko nosauca par Jauno Lādogu. Acīmredzot nepatika Pēterim I Krievzemes valstiskuma sākotnes skandināvu mantojums, senā pilsēta kļuva par ciemu. Taču mūsdienās senais Ladogas mūra cietoksnis ir daļēji atjaunots.

KategorijasKrievzemeBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s