Limes Germanicus

Romas impērijas robežas jeb Limes, ko veidoja gan dabiskās robežas, gan mākslīgās fortifikāciju būves, sargāja romiešus no barbaru ciltīm. Latīņu vārdam limes (daudzsk. limites) bija dažādas nozīmes – ceļš vai stiga, kas atzīmē robežu starp diviem laukiem, robežzīme, ceļu tīkls pie robežapgabaliem, jebkurš ceļš vai kanāls, atšķirība starp divām lietām. Romiešu autoru rakstos limitiem bija sakrāla nozīme, kuriem pāri cilvēki nav gājuši. Limitu šķērsošana bija mežonības pazīme, tā bija saprāta un civilizācijas robeža. Ģermānu ciltis, zinot, ka imperatora pavēle impērijas sargiem ir palikt Romas limitu ietvaros,  izmantoja to saviem sirojumiem, taču reizēm atbildes ekspedīcijas pāri robežām bija efektīvākas par imperatoru dilpomātiskajiem centieniem. Romas impērijas robežas, kas savu varenumu sasniedza 2.gadsimtā, pletās 5000 km garumā no Atlantijas piekrastes Britānijā pāri Eiropai  līdz pat Melnajai jūrai (Pontus Euxinus), no Sarkanās jūras Arābijā līdz Ziemeļāfrikai un  Mauretānijai.

Limes_and_borders
Romas impērijas robežas

Dabiskās Romas impērijas  robežas ziemeļos bija Reinas un Donavas upes. Aiz tām dzīvojušas barbaru ģermāņu ciltis. Cilvēku straume uz rietumiem, šķiet, nekad nav izsīkusi un jau Cēzara laikā Reinas kreisajā krastā Gallijā  dzīvojušas ģermāņu beļģu ciltis (Belgæ) , kas saskārās ar Romas civilizāciju. 9 AD Romas imperators Augusts centās paplašināt Romas robežas līdz pat Elbas upei, izveidojot Germania Magna provinci. Taču ģermāņu cilšu apvienība karavadoņa Armīnija (Arminius)  vadībā sagādāja  vilšanos romiešu karavadonim Kvintilam Varum, kas cieta katastrofālu sakāvi  kaujā  Teiteburgas mežā, kurā tika iznīcināti trīs Romas leģioni. Imperators Augusts bija tik ļoti sašutis, ka savā pilī sita ar galvu pret sienu un vairākkārt atkārtoja “Quintili Vare, legiones redde!“ (‘Quintilius Varus, atdod atpakaļ leģionus!’). Pēc šīs kaujas Romas ekspansija  apstājās pie Reinas, kur tika nocietināta robeža Romas provinču Lejasģērmānijas (Germania Inferior), Augšģermānijas (Germania Superior) un Rētijas (Raetia) aizsardzībai. Sākotnējie limes tika veidotas kā stigas mežā, kuru uzraudzībai tika būvēts koka sargtorņu tīkls, kas  bija saistīti vienotā ātrās reaģēšanas sistēmā. Imperatora Adriāna laikā (117-138 AD) to pastiprināja ar palisādi,  limitus iztaisnoja un nocietināja ar akmens vaļņiem, mūriem un daudziem fortiem. Adriāna valnis ir arī viens no Romas limitiem Britānijā. Limes Germanicus pildīja aizsardzības funkciju aptuveni no 83. līdz 260.gadam, pilnībā zaudējot savu nozīmi 5.gadsimtā ģermāņu cilšu masveida migrāciju rezultātā.

Limes_Germanicus_2nd_c
Limes Germanicus starp Reinu un Donavu

Robežu fortifikācijas būves savienoja Reinu un Donavu nevis to izteku vietās Alpos, bet gan veidojot trīsstūri ar upju tecējumu līdz vietām, kur to šķērsošana ir apgrūtināta. Blīvs sargtorņu un garnizonu fortu tīkls vairākās kārtās tika izveidots starp Mogontiacum (Mainca) pie Reinas un Castra Reginam (Rēgensburga) pie Donavas. Šādi romieši iekļāva impērijā lauksaimniecībai derīgās zemes Frankfurtas apkārtnē. Reinas un Mainas ielejas ieskauj Taunusa kalnu, kuram apkārt Limes Germanicus tika celtas. Tā ziemeļos mūsdienu Zālburgā (Saalburg), Hesenē ir gandrīz pilnībā atjaunots romiešu laiku kohortas forts ar četriem vārtiem, ap kuru izveidojās neliela pilsētiņa (vicus). Taunusa kalna dienvidu nogāzē kopš seniem laikiem atradās Vīsbādenas avoti, kas romiešiem bija pazīstami ar Aquæ Mattiacæ vārdu. Lai atvieglotu nokļūšanu līdz avotiem imperators Trajāns bija uzcēlis tiltu pāri Reinai Mogontiacum pilsētā. Limes Germanicus turpinājās paralēli Reinas tecējumam gar Mozeles ieteku Reinā pie Confluentes (Koblenca) līdz pat Bonnas pilsētai. Svarīgi forti un romiešu kolonijas tika izveidoti taisnā līnijā no Rigomagus (Remagen), gāja cauri fortiem  Bonna (Bonn), Colonia Agrippina (Ķelna, Cologne), Durnomagus (Dormagen), Novæsium (Neuss), Gelduba (Gellep), Asciburgium (Asburg), Vetera Castra (Birten), Colonia Trajana, Burginatium (Schenkenschanz), Batavorum (Nijmegen), Traiectum (Utrecht) un citiem nocietinājumiem līdz pat Ziemeļjūrai (Mare Frisicum) . Kopumā  568 km garumā tika uzcelti 60 forti un 900 sargtorņi.

Limitiem nebija vien militāra nozīme, tām bija cilvēku un preču plūsmu kontrolējoša nozīme, muitas nodevu iekasēšana. Pāri robežām notikusi intensīva tirdzniecība ar ģermāņu ciltīm. No ģermāņiem impērijā ienāca ādas, lopi, zirgi un vergi, arī dzintars no Baltijas jūras krastiem Jitlandē un Prūsijā, bet ģermāņi no romiešiem dabūja stiklu, ieročus, audumus, vīnu, izsmalcinātus mākslas darbus. Romiešu robežu garnizoni bija nozīmīgas tirgus vietas ar pierobežas ciltīm – hatiem, frīziem un citiem. Šādi no romiešiem tika aizgūti tādi vārdi kā cauponor (pirkt, vācu kaufen), mercatus (tirgus, Markt), pondus (mārciņa, Pfund) un vinum (vīns,  Wein). Romieši iesauca ģermāņu karavīrus  (auxillia) Romas robežu aizsardzībai, šādi pakāpeniski civilizējot pierobežas ciltis.

Romas impērijas iekšējo problēmu dēļ 3.gadsimta sākumā no limitiem leģioni tika atvilkti, to drīzumā izmantoja ģermāņu ciltis. 4.gadsimtā romiešu vēsturnieks Vopisks piemin ģermāņu cilti frankus, kas 253.gadā  šķērsoja Reinu tās augštecē un turpmāk viņu iebrukumi intensificējās un kļuva neatvairāmi, tādēļ aizsardzībai pret citiem frankiem šaipus robežai tika izvietoti pašu franku spēki. Līdzīgi alemāņu kareivji tika algoti citu cilšu apkarošanai. Turpmākajos gadu desmitos cilvēku plūsma no dažādām Romas impērijas pusēm burtiski pārrāva nocietinājumus, kas vecināja impērijas sabrukumu. Franki iebruka Gallijā, alemāņi Rētijā un goti ienāca Dāķijā, kas pavēra ceļu arī citiem barbariem. Huņņu iebrukumu dēļ  arī citas ģermāņu ciltis meklēja glābiņu Romas impērijas robežās. 406.gada ziemā aizsalušo Reinu pie Koblencas šķērsoja vandāļi, alani, svēbi, kuriem sekoja franki un burgundieši, līdz 450.gadā Atilas vadībā ieradās arī huņņi. Tas veicināja romiešu, gotu un franku saliedēšanos kopīgai cīņai ar sirotāju pulkiem. Uz vecās impērijas drupām sāka veidoties jaunas valstis.

Commendatus

 

 

Lejasģermānijas, Augšģermānijas un Rētijas Limes forti (detalizēti)

Limes1 Limes2

 

 

KategorijasĢermāņiBirkas:, , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s