Ostarrichi

996.gadā Svētās Romas imperators Oto III Fraizingas abatam dāvināja Noihofenas apgabalu pie Ibsas upes, donācijas aktā minot “novadu, ko tautā sauc par Ostarrichi” (reostarricgioni vulgari vocabulo Ostarrichi). Šis dokuments kļuva par vēsturiski nozīmigu, jo tajā pirmo reizi parādās mūsdienu Austrijas (Österreich) vārds vecvācu valodā – Ostarrichi.

ostarrichi-urkunde1
996.gada dokuments, kurā minēts Ostarrichi vārds

Latīniski šo zemi sauca par Austrumu marku jeb  marcha Orientalis. Charlemagne franku valsts dienvisaustrumos gar Donavas upi izveidoja pierobežas nocietinājumu teritorijas, proti, Avāru un Karantānijas markas, lai aizsargātos no avāru ciltīm. Avāri pazuda no vēstures avotiem ap 820.gadu un to vietā Austrumfranku valsts robežas sākušas apdraudēt rietumslāvu ciltis, kas 9.gadsimtā izveidoja Morāvijas valsti. Aizsardzībai pret tiem 828.gadā tika izveidota Panonijas marka Austrumfranku Bavārijas valsts ietvaros. Maģāru, t.i. mūsdienu ungāru priekšteču, ieceļošanas laikā Eiropā teritorijas aiz Ensas upes tika zaudētas. Pēc maģāru sakāves 976.gadā šai zemei tika piešķirts markgrāfistes statuss Bavārijas hercogistes ietvaros un par tās markgrāfu tika iecelts Babenbergu Leopolds I, kura dzimta pārvaldīja Austriju līdz pat 13.gadsimtam. 1156.gadā ar imperatora Frīdriha Barbarosas privilegium minus Austrija kļuva par patstāvīgu hercogisti (Austriae ducatum).

Franku impērijas teritoriju attīstība, Wikipedia
Franku impērijas teritoriju attīstība, Wikipedia

Austrijas vārds ir latinizētais Austrumu markas nosaukums, kas rada papildu sajukumu, jo ost vāciski ir austrumi, bet auster, australis latīniski apzīmē dienvidus. Līdzīgs sajukums bija radies arī Franku valstī pēc merovingu karaļa Hlodviga I nāves, kuras austrumu apgabalu ar centru Mecā līdz pat Charlemagne laikam sauca par Austrāziju (Austrasia, Austria), bet rietumos atradās Neistrija (Neustria, Neustrasia, “jaunā rietumu zeme”), kuras centrā bija Parīze. Arī Itālijas ziemelrietumus 7.gadsimtā sauca par Neistriju, bet ziemeļaustrumus par Austrāziju, kas bija Lombardu karalistes ziemelu Langobardia maior (Langbardland) daļas. 774.gadā pēc Lombardu karalistes sakāves Charlemagne iekļāva šīs zemes karolingu impērijas sastāvā, kas kļuva par franku robežzemi Friuli marku aizsardzībai pret avāriem un slāviem.

Vecvācu valodā ōstan nozīmēja “austrumi”, bet rihhi – “valsts”, kas gan nebūtu tulkojama valsts mūsdienu nozīmē, bet drīzāk kā valdniekam tieši piederošo zemes apgabalu. To sauca arī par Bavārijas austrumu marku (Ostmark, ko propagandas nolūkos izmantoja nacisti pēc Austrijas Anšlusa 1938.gadā) un Austrijas marku (marchiam Austriae). Viduslaikos tika lietoti arī Osterrîche un Osterlant nosaukumi. Austrijas vēsturnieks Frīdrihs Hērs uzsver, ka nosaukums varētu būt ar vēl senāku vēsturi un saistīts ar ķeltu karalistes un vēlāk arī Romas impērijas Norikas provinci (Noricum) mūsdienu Austrijas un Slovēnijas teritorijā, kuras nosaukums nāk no ķeltu vārdiem no(r) “austrumi” un –rig “valsts”.

karte3
Bavārijas hercogiste un Austrijas marka

Rietumos no Ensas upes Bavārijas apdzīvotos apgabalus bija ierasts apzīmēt ar vārdu Gau (Iengau, Künziggau, Attergau, Mattiggau), kas bija seno ģermāņu apdzīvotas teritorijas nosaukums. Charlemagne laikā Gau bija franku valsts administratīvā vienība, ko iedalīja simtos (huntari), senvācu valodā – gouwe, gouwi ar nozīmi “novads”, gotu gavi (ģen. gaujis). To atvasina no ģermāņu *ga-agwia, kas apzīmē pie ūdens esošo zemes apgabalu, paplašinot nozīmi uz pārvaldes

Austrijas pirmā markgrāfa Leopolda I cīņa ar maģāriem

teritoriju. Gau latīņu ekvivalents būtu pagus, bet feodālajā Francijā tam atbilst pays, Anglija izmantoja vārdu scire. Babenbergu dzimtas Bavārijas novada Donaugavas grāfs Leopolds (Luitpold I) kļuva par pirmo Austrijas markgrāfu.Ir dīvaini, ka Bavārijā ir atrodamas apdzīvotas vietas ar nosaukiem Nordgau, Westgau, Sundergau, taču Ostergau nav, toties pasaules vēsturē parādījās Ostarrichi.

Daudzu pasaules tautu valodās tiek izmantots Austrijas latīņu nosaukums, ģermāņu valodās ir atbilstošs Österreich pārcēlums – afrikandu Oostenryk, dāņu Østrig, holandiešu Oostenrijk, frizu Eastenryk, īslandiešu Austurríki, arī franči izmanto ģermāņu vārdu –  Autriche.  Somu Itävalta ir burtisks pārcēlums ar nozīmē “austrumu valsts”. Arābi sauc Austriju par  an-Nimsā (النمسا), kas ir slāvu apzīmējums vaciešiem. Savdabīgi Austrijas nosaukumi ir austriešu kaimiņiem čehiem (Rakousko) un slovākiem (Rakúsko), kas saistāmi ar robežpilsētu Rābsu pie Taijas (Raabs an der Thaya, senāk Ratgoz, Ratgos, čehiski Rakous,  Rakús).

1996.gadā Austrija svinēja Ostarrichi pieminēšanas tūkstošgadi. Kopš tiem laikiem mainījusies gan Eiropa, gan Austrija, vārdi un koncepti ceļojuši no valsts uz valsti gan ģeogrāfiskajā, gan vēsturiskajā telpā.

KategorijasAustrijaBirkas:, , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s