Itil Bulğar

Persu un arābu ģeogrāfi uzskatīja bulgāru zemi par islama valsti, kas atrodas vistālak uz ziemeļiem. Persu ģeogrāfs ibn-Rusta ( ابن رسته ) savā daudzsējumu krājumā “Vērtīgo pierakstu grāmata” ( كتاب الا علاق النفيسة), kura saglabājies 7.sējums bija veltīts ģeogrāfijai, 10.gadsimta sākumā raksta, ka bulgāri dzīvo upes krastos, kas ietek Hazāru jūra un ko sauc par Itilu, plūstot starp hazāru un slāvu zemēm. Viņu zeme robežojas ar burtasu zemi, kas atrodas trīs dienu attālumā. Bulgāru valdnieks Almušs ir islama sekotājs. Viņi iedalās trīs grupās – Barsula, Asgala, Bulgara. Dzīvo starp purviem un necaurejamiem mežiem. Ar bulgāriem tirgojas gan hazāri, gan rusi, kas atved pie viņiem savas preces – sabuļādas, sermuļu un vāveru ādas. Audzē kviešus, miežus, prosu. Lielākā bagātība viņiem esot caunādas, ko viņi maina pret sudraba dirhēmiem.

1395608450283
al-Idrīsi kartes fragments, kas detalizēti attēlo Itilas Bulgāru

Itilas Bulgāru haniste pastāvēja no 7. līdz 13.gadsimtam pie Volgas jeb Itilas, kas ir upes nosaukums tirku tautām. Tās galvaspilsēta Bulgāra atradās 30 km no Volgas un Kamas upju satekas un 130 km attāluma no mūsdienu Kazaņas. Tā bija lieliska vieta Volgas krastos, kur izveidojās tirgus aga-bazar, un no kuras varēja kontrolēt tirdzniecību ar Bagdādi, Konstantinopoli, slāviem un rusiem-vikingiem, Bjarmlandi, Jugru, ņenciem un arī ar Rietumeiropu un Ķīnu.

Bulgāri bija tirku cilšu apvienība, kas ienāca somugru apdzīvotajās zemēs ap 7.gadsimtu un jau 9.gadsimtā izveidoja ievērojamu valsti. Tirku ciltis (jeb tjurku ciltis, no cilšu nosaukuma nāk zilganzaļa dārgakmens tirkīza nosaukums) bija nomadu ciltis, kas klejoja Melnās jūras austrumu piekrastes stepēs. Bulgāru ciltis hana Kubrata vadībā pēc Avāru kaganāta novājēšanas cīņās ar Bizantiju Melnās jūras austrumos izveidoja Bulgāru hanisti jeb Lielbulgāriju, saukta arī Onogrija (Oghondor-blkar), no 630. līdz 670.gadam.

Bulgāru vārdu saista ar turku vārdu bulğa “maisīt, jaukt” vai, pēc citas teorijas – bel gur “piecas ciltis”. Pēc hana Kubrata nāves 665.gadā bulgāri pakļāvās citu tirku cilšu hazāru spiedienam, kas izveidoja militāri spēcīgāko valstisko veidojumu reģionā, proti, Hazāru kaganātu. Par hazāru vasali kļuva vecākais hana Kubrata dēls Batbajs, kas ar t.s. “melnajiem bulgāriem” palika pie Azovas jūras. Domājams, no šiem bulgāriem ir cēlušies balkāri Kabardas-Balkārijā. Otrais hana Kubrata dēls Kotrags aizgāja ar savu cilti Donas labajā krastā, tad pie Volgas. Trešais dēls Asparuhs aizceļojis līdz Donavas upei, kur tirku bulgāri (kopskaitā ap 10 tūkst.) sajaukušies ar slāvu ciltīm, kas ieceļoja Balkānu pussalā, un vietējiem trāķiešiem. Parakstot līgumu ar Bizantiju 681.gadā viņš ielika pamatus mūsdienu Bulgārijas valstij. Citi hana Kubrata dēli Kubers un Alceks aizgāja uz Panoniju pie avāriem (pēc kuriem Eiropā ienāca mūsdienu ungāru priekšteči), tad viņi nonāca attiecīgi Maķedonijā un Ziemeļitālijā, kur kādu laiku saglabāja savu valodu.

Bulgar_subsequent_migrations_in_Europe.-1
Bulgāru tirku cilšu migrācija no Lielbulgārijas 7.gs.

Hans Kotrags ap 660.gadu ar savu cilti no Donas devās tālak uz ziemeļiem, izveidojot Itila Bulgāras valsti. Viņa pēcteči 9.gadsimtā dibināja Bulgāras pilsētu, kas kļuva par ievērojamu tirgus vietu. 922.gadā Itila Bulgāra pieņēma islamu, par ko ir saglabājies pasaules vēsturē unikāls apraksts, ko veicis Bagdādes abasīdu kalifāta galminieks, fakihs jeb islama jurisprudences un ticības eksperts Ahmads ibn Fadlans ( أحمد بن فضلان ). Itilas Bulgāras valdnieks Almušs, ko ibn Fadlans sauc par saqalibah valdnieku ( صقالبة , šādi arabi sauc slāvus, arī Austrumeiropas vergus) rakstiski vērsās pie Bagdādes kalifa, lūdzot atsūtīt pie viņa musulmaņu teologus, kā arī lai uzceltu mošeju un nocietinājums, lai aizstāvētos pret hazāriem. Ibn Fadlans ļoti detalizēti apraksta savu misiju uz Volgas Bulgāru ceļojumu aprakstā Risāla (vēstule, vēstījums ‏رسالة ابن فضلان), kurā sniedz unikālas ziņas par turku oguziem, bašķīriem, bulgāriem, rusiem un hazāriem.

scandinavia_01_0Bagdādes kalifa al-Muktadira sūtniecība, kuras sastāvā bija ibn Faldans, devās ceļā otrpus Hazāru jeb Kaspijas jūrai 921.gadā (309 AH). Viņi ceļojuši pa ierasto karavānu ceļu līdz Buharai (mūsdienu Uzbekistānā), tad pagriežoties uz ziemeļiem, nonāca līdz Džurdžānijai (mūsdienu Turkmenistānā), kur viņi pārlaida ziemu. Viņi bija laimīgi tikt laukā sveikā no turku oguzu zemes (Kazahstānas rietumos), jo islama pieņemšanas vietā oguzi gribējuši viņus sagriezt uz pusēm. Tad viņi šķērsojuši naidīgo bašķīru zemi, pečenegu zemi pie Urālas upes un nonāca pie Itilas bulgāriem. Bulgāru zemē ibn Fadlans nolasījis Bagdādas kalifa vēstuIi Bulgāras valdniekam un pasniedza dāsnas dāvanas. Lai gan bulgāri bija priecīgi par islama sludinātāju ticības skaidrojumiem, tomēr viņi bija vīlušies, jo kalifa vēstulē solītā nauda mošejas un cietokšņa būvniecībai nebija nākusi.

Ibn Fadlana Risala pasaules vēsturē ir slavena ne tikai ar bulgāru pievēršanu islamam, bet arī ar vienu no agrākajiem skandināvu vikingu jeb rusu aprakstiem ( Rūs روس , Rūsiyyah), kuru vārdu pārņemuši mūsdienu krievi.Viņš apraksta rusu izskatu, barbarisko dzīvesveidu, paražas un rusu valdnieka bēres un viņa kuģa sadedzināšanu, kā arī vienas verdzenes upurēšanu.

“Es redzēju rusus, kad viņi nāca tirgoties un apmetās pie Itilas. Es nekad neesmu redzējis tik ideālus ķermeņus, tik garus kā datelpalmas, gaišmatainus un brūnganus; viņi nevalkā nedz tunikas, neds kaftānus, bet vīri valkā apģērbu, kas sedz vienu ķermeņa pusi, atstājot roku brīvu. Katram vīram ir cirvis, zobens un duncis, ko viņi vienmēr nēsā līdzi. Viņu zobeni ir izliekti franku veidā. No pirkstgaliem līdz kaklam viņu ķermeņus klāj zaļi tetovējumu, kas attēlo kokus un dažādas figūras. Katrai sievai uz krūtīm ir dzelzs, sudraba, vara vai zelta šķirsts, kuru vērtība rāda vīra pārticību, katrai ir gredzens, kuram virs krūtīm piesiets duncis. Sievas valkā zelta vai sudraba kakla riņķus, visvērtīgākās rotas ir zaļa stikla lodes, ko viņas vērpj krellēs.”

1823.gadā tika publicēta daļa no Risalas, kas tika iekļauta Jakuta al-Hamavi ģeogrāfiskajā vārdnīcā, taču 1923 Irāna tika atrasts manuskripts no 13.gadsimta uz 420 lapām, kas satur daudz plašāku ceļojuma aprakstu daļu, kas ļauj mūsdienu cilvēkam izbaudīt ibn Fadlana ceļojumu.

Volgas bulgāri centušies pievērst islamam arī Kijevas lielkņazu Vladimiru, taču viņš neko nevarēja darīt ar krievu mīlu pret degvīnu, kas esot viņu “dzīves īstais prieks”. 12.gadsimta sākumā Vladimiras kņazi pietuvojušies Volgas bulgāru robežām un, sargājot savas austrumu robežas, veica karagājienus uz Bulgāru, tādēļ bulgāriem nācās pārcelt galvaspilsētu uz Bilāras pilsētu. 1223.gadā bulgāri atvairīja mongoļu Čingishana karapulku iebrukumu kaujā pie Samaras. Taču 1236.gadā mongoļi atgriezās un 5 gados pakļāva visu valsti, kas kļuva par Zelta ordas daļu. Ap 1430.gadu Kazaņas hanāts kļuva par nozīmīgu tās pavalsti. Mūsdienu Tatarstānu un Čuvašiju uzskata par Volgas Bulgāras mantiniecēm. Bulgāru valodai līdzinās gan tikai čuvašu valoda, bet tatāru valoda nāk no kipčaku tirku valodām.

Commendatus

220px-13thwarriorposter ibn_buch

Ibn Fadlana Risalas tulkojums angliski
Ibn Fadlana Risalas tulkojums krieviski

The Remarkable Account of Ibn Fadlan by Judith Gabriel

 

KategorijasTürkBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s