Algonkini

Algonkinu valodu saimes indiāņu valodas izkaisītas pa plašo Ziemeļamerikas teritoriju no Klinšu kalniem līdz Kanādas Atlantijas piekrastei. Daudzas algonkinu valodas mūsdienās ir nopietni apdraudētas, jo tikai daži pamatiedzīvotāji spēj tajās sarunāties. Daļa valodu jau ir izmirušas. Algonkinu valodās runā aptuveni 190 000 indiāņu.

Algiku valodu virssaimes algonkinu valodu saimi (Algonquian) sauc cilts vārdā (Algonquin), kuru deviņi atzari  mūsdienās dzīvo Kanādas provincē Kvebekā un viens Ontārio. Tā bija viena no pirmajām ciltīm, ko sastapa eiropieši Ziemeļamerikas ziemeļaustrumu ekspedīcijās. Algonkinu nosaukums nāk no malesītu cilts vārda elakómkwik – “viņi ir mūsu radi, sabiedrotie”, taču ir ari citi skaidrojumi, piemēram, malesītu allegonka “dejotāji”. Cilts autonīms savukārt ir Omàmiwinini (daudzskaitlī –  omàmiwininiwak), taču sevis saukšanai viņi biežāk izmanto  plašāku  apzīmējumu anišinabi (Anishinaabe, Anicinape).

10_4-2
Zemesmātes sirdspuksti, Rojs Tomass

Anišinabi ir algonkinu, otavu un odžibvu cilšu pašnosaukums, kas nozīmē  pirmiedzīvotājilabie cilvēki, kas ir uz pareizā ceļa, ko viņiem devis Lielais Gars Giči Manido, vēl pēc cita uzskata – tie, kas radīti no dievišķās elpas. Pēc senajiem nostāstiem viņu senči ir nākuši no Ziemeļamerikas austrumu krasta, tie savukārt atceļojuši no Bruņurupuču salas. Tas saistāms ar mītu, ka visa pasaule un Amerikas kontinents  atradās uz bruņurupuča muguras. Rītausmas zemē Vābanakīngā (Waabanakiing) milzu mīgiji (miigis, starojošas cilvēkveidīgas būtnes, arī kauri gliemežvāku nosaukums)  parādījušies cilvēkiem, lai mācītu midewiwin (īstais ceļš) dzīves veidu. Garīgi spēcīgākais mīgijs atgriezās okeāna dzelmē, jo ar savu enerģiju viņš varēja nogalināt cilvēkus, bet pārējie seši sniedza cilvēkiem zināšanas un izveidoja atsevišķus klānus, kuru totēmi bija vērša galva, dzērve, garkakla pīle, lācis, mazais alnis un cauna. Reiz milzu mīgijs atgriezās pie cilvēkiem un mudināja viņus doties uz rietumiem, lai saglabātu savu dzīves veidu, jo drīzumā varētu ierasties citu asiņu ciltis. Saņemot iedrošinājumu no “sabiedrotajiem brāļiem” jeb mikmakiem un “tēviem” abnakiem, viņi šķērsoja citu cilšu teritorijas un devās iekšzemē, lai  pēc kauri gliemežvākiem atrastu jaunas  “bruņurupuču salas”. Pa Sentlorensa līci viņi nonāca līdz Otavas upei, cauri Nipisinga ezeram līdz Lielajiem ezeriem. Pie apmetnes Mooniyang (tagadējā Monreāla) viņi sadalījās divās grupās, viena no tām apmetās pie Otavas upes, bet otrā pie Niagāras ūdenskritumiem. Viņu trešā pieturvieta bija pie tagadējās Detroitas un uz to brīdi izveidojās jau sešas anišinabi ciltis – algonkini, nipisingi, misisauga, odžibva, odava un potavatomi, kas vēlāk iekļāva arī daudzas citas ciltis.

617px-Anishinaabe-Anishinini_Distribution_Map.svg
Algonkinu ciltis 19.gs. sākumā

No cilšu sākotnes saglabājušas liecības, ka ap 796.gadu pie Mičilimakinakas starp Mičiganas un Huronas ezeru anišinabi izveidoja Triju Uguņu padomi  (Niswi-mishkodewin), kurā odžibvu cilts tika saukti par vecākajiem brāļiem, odavu cilts par vidējiem brāļiem un potavatomi par jaunākajiem brāļiem. Pirmie bija ticības sargātāji, otrie – tirgotāji (ottawa, odaava,  Outaouais) un trešie – uguns sargātāji (boodawaadam). 18.gs. šajā cilšu sanākšanas vietā Mičilimakinakā franči uzcēla fortu.

Algonkinu cilts apmetās pie Kitsisipi jeb Otavas upes, kas bija nozīmīgs tirdzniecības, kultūras apmaiņas un transporta ceļš. Ar eiropiešiem algonkini pirmo reizi sastapās 1603.gada vasarā, kad franču jūras braucējs Samuels de Šamplēns ieradās kitsisipirini virsaiša Tesuata pavadībā uz svētkiem Tadusakā (Totouskak, kas montanju valodā nozīmē krūtis, pēc citām versijām omāru vai ledus lūšanas vietu). Tajos algonkini ar sabiedrotajiem montanju un malesītu indiāņiem svinēja uzvaru pār irokēzu ciltīm, kas dzīvoja Ņūjorkas apkaimē. Iespējams, tad Šamplēns arī iepazinās ar algonkiniem-dejotājiem.  Vēlāk algonkinu sadarbību ar frančiem un holandiešiem veicināja kažokādu tirdzniecība un arī eiropiešu jaunāko ieroču izmantošana cīņā pret naidīgajām irokēzu ciltim,

1613.gadā Šamplēns veica savu pirmo ekspedīciju pa Otavas upi un sasniedza Kitsisipirini ciemu Morisona salā. Atšķirībā no citām algonkinu ciltīm, kitsisipirinivaki nemainīja dzīves vietu atkarībā no gada laika. Viņi izvēlējās stratēģisku punktu tirdzniecības ceļā starp Lielajiem ezeriem un Sentlorensa upi, kur pārtika no bebrādu tirgus un muitas ievākšanas no garām braucošiem vietējiem tirgoņiem. Sākumā vārdu algonkini attiecināja uz citu cilti vavakesirinivakiem, taču vēlāk uz visām radniecīgām ciltīm Otavas upes krastos.

otd.98.10.11.b.lg
Kauja starp algonkiniem un irokēziem pie Šamplēna ezera (Šamplēna zīmējums ap 1609.gadu, kaujā pirmo reizi tika izmantoti eiropiešu šaujamieroči)

1608.gadā Samuels de Šamplēns dibināja Kvebekas pilsētu pie Dimanta raga Sentlorensas upes šaurumā  (no kebek – vieta, kur upe sašaurinās), kas bija otrā franču apmetne Jaunfrancijā un ir viena no vecākajām pilsētām Ziemeļamrikā. Franču  kolonizācija negāja gludi, auksto ziemu un slimību dēl daudzi kolonisti ātri nomiruši. Tādēļ īpaši svarīgi Šamplēnam bija nodibināt draudzīgus kontaktus ar vietējām algonkinu un montanju ciltīm. Tāda izdevība radusies, iesaistoties viņu kaujās ar irokēziem. 1609.gadā pa Sentlorensu viņš aizceļoja līdz Šamplēna ezeram, kur kopā ar algonkiniem, montanju un huroniem piedalījās kaujās ar irokēziem. Ar savu arkebūzu viņš nogalināja divus irokēzu virsaišus, kas veicināja viņa prestižu indiāņu vidū un nodrošināja netraucētu kažokādu tirdzniecību Jaunfrancijā.  Francijas rekoleti un jezuīti kristījuši algonkinas indiāņus, arī mūsdienās viņu reliģiju varētu saukt par sinkrētismu starp midewiwin un kristīgajām vērtībām. Lai labāk izprastu vietējās kultūras, franču jauniešus savulaik audzināja kopā ar algonkiniem.

Vēsturiski algonkini bija mednieki, slazdu licēji, vācēji un zvejnieki, taču audzējuši arī kukurūzu, pupiņas un skvošu (ķirbjveidīgais auglis), saulespuķes un tabaku. Kā jau mednieki, viņi pārvietojās no vienas vietas otrā atkarībā no sezonas un resursu daudzuma, veikli ietirgojot vajadzīgās preces no citām ciltīm. Pa upēm un ezeriem indiāņi pārvietojās ar vieglajiem kanoe, ko taisīja no bērza tāss, sašujot tās ar egles saknēm un smērējot ar sveķiem un lāča taukiem, padarot kanoe ūdens necaurlaidīgu. Ziemā transportēšanai izmantoja toboganus un sniega kurpes (kam par godu varētu būt radies eskimosu nosaukums). Vasarās tika slieti viegli pārvietojami vigvami. Ja vasarā algokini pulcējās lielākās grupas, ziemas periodos tie veidoja pavisam nelielas apmetnes paplašinātas ģimenes ietvaros.

Ziemeļamerikas indiāņu dzive fascinēja ne tikai franču piedzīvojumu meklētājus, daļa no algokinu indiāņu sadzīves kļuva par visas pasaules lingvistisko mantojumu. Daži aizguvumi no algonkinu valodām latviešu valodā:

eskimoss (montanju aiachkimeou “sniega kurpju tīklojums”), mokasīns (pouhatanu makasin ādas apavi), tobogans (mikmaku topaqan “vilkšanas rīks”, kamanas), tomohauks (pouhatanu tamahaac “rīks griešanai”, temah “cirst ar ieroci”), totēms (nindoodem mītisks pirmssencis), vigvams (austrumabenaku wìkəwam un odžibvu wiigiwaam)

fig14

pauvau  (naragansetu powwaw “šamanis, garīgais līderis”, protoalgonkinu pawe·wa “sapņot, gūt vīziju”, indiāņu pulcēšanās svētki), sačems (naragansetu sāchim virsaitis), sagamore (sačema variants, virsaitis)

pemikans (krī pimîhkân “gatavot taukus”, gaļas ēdiens), sukotašs (naragansetu msíckquatash “gatavotas sēkliņas”, kukurūzas un pupiņu ēdiens), vampums (masačūsetsu wampuneag, balta gliemežvāku virtene, ko izmantoja naudas vietā), stock-photo-pecan-nuts-with-leaves-isolated-on-a-white-background-158238635pekanrieksti (ilinoisu pakani “rieksts, kuram vajadzīgs akmens, lai to pāršķeltu”), hikorija (pouhatanu pocohiquara “dzēriens ar hikorijas riekstiem”, riekstkoku dzimtas koki), skvošs (naragansetu askútasquash ķirbjveidīgais auglis)

wapiti-223karibu (mikmaku qalipu “grābt sniegu”, ziemeļbriedis), kinkažu (algonkinu kwingwaage Ziemeļamerikas faunas pārstāvis tinis vai āmrija, kas kļuva par Dienvidamerikas caunveidīgā nosaukumu), oposums (pouhatanu apasum “baltais suns, plēsējs”), skunkss (masačūsetsu squnck “čurājoša lapsa”) , vapiti (šauni waapiti “balta aste, ļipa”, Kanādas briedis), haskiji (angļu kuģu tirgotāji atvasināja kamanu vilcēja suņa vārdu no eskimosa)

Viens no algonkiniem raksturīgākajiem dzīvniekiem ir jenots jeb rakūns (angļu raccoon, no pouhatanu aroughcun “kas berzē rokas, skrāpē” ). Tā vārds daudzās valodās apzīme mazgājošo, skalojošo lāci (igauņu pesukaru, vācu Waschbär,  zviedru  tvättbjörn) vai žurku (franču raton-laveur), latīniskais nosaukums ir Procyon lotor, mazgājošais pirmssuns. Nez kādus ceļus jenots ir gājis līdz latviešu valodai, taču vārds jenots varētu būt saistīts ar cita viveru dzimtas plēsoņas, proti, genetas  vārdu, kurām arī ir svītrainas astes, taču tie mīt pārsvarā Āfrikā. Varbūt jenota vārdam varētu būt kāda saistība ar hugenotiem jeb franču protestantiem 16.-17.gadsimtā Jaunfrancijas kolonizācijas laikā?

Raccoon+2Indiāņi uzskata rakūnu par blēdi un stāsta, ka melnos apļus ap acīm un svītras uz astes tas dabūjus pēc tam, kad sarīdījis divus aklos vīrus. Vienreiz vinš pārnesa virvi, pie kuras turoties, aklie  varēja nonākt pie ūdens, līdz smiltīm, tādēļ viens no vīriem domāja, ka ūdens ir izsīcis. Kad saniknotais vīrs  gāja pārbaudīt, virve bija vecajā vietā, tad viņš apvainojis pirmo slinkumā. Citreiz viens no aklajiem gatavojis četrus gaļas gabalus un apēdis divus, tikmēr rakūns pamanījies nozagt pārējos divus, šādi atkal sarīdot abus vīrus. Kad vainīgo noskaidroja mistiskais Gluskaps, viņš ar ogli iesmērēja rakūna acis melnas, lai pa gabalu redz, ka viņš ir zaglis, un ievilka četrus riņķus uz astes, tieši tik daudz, cik reizes viņš abus vīrus bija sastrīdējis.

KategorijasIndiāņiBirkas:, , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s