Rakvere

Sensenos laikos Kalevipoegs atgriezās no kara Krievzemē ar lielu maisu zelta uz pleca. Vakarā pie tagadējās Rakveres, kur toreiz nebija nedz pilsētas, nedz cilvēku, paliekot zelta maisu zem galvas, viņš devās pie miega. Tagad šajā vietā atrodas baznīca, kur no viņa matiem tecējuši sviedri, tur izveidojies baznīcas avots. No Rakveres uz Tormas pusi atrodas viens liels Hidumegi kalns, kurā senos laikos dzīvojis vecais nelabais. Viņš allaž bija naidā ar Kalevipoegu, tādēļ uzzinot, ka viņš guļot netālu no viņa mājām , uzrīdījis viņam savu mazo suni Raki. Kalevipoegs pa miegam pacēla kāju un atvēzējoties trāpīja tieši sunim, ka Raki nokrita uz vietas miris. Vietā, kur satrūdējis Raki ķermenis, tagad atrodas tirgus placis. No Raki asins vietas arī radās Rakveres nosaukums (Raki vere paik). Tad nelabais sūtīja savu lielo suni Kalevipoegam virsū, taču arī tas no spēkavīra kājas spēriena bija beigts uz vietas, bet to vietu uz dienvidiem no Rakveres tagad sauc par Koeraveri (suņa asinis). Tādas asiņainas igauņiem teikas.

Pirmoreiz rakstiskajos avotos Rakvere parādās 1226.gadā Livonijas Indriķa hronikā ar vārdu Tarvanpea jeb Taura galva (Tarwanpe, Tharwanpe, Tarvanpää), kur uzturējies pāvesta legāts Modenas Vilhelms Viru zemes apceļojuma laikā, salīgstot mieru starp vāciem un dāņiem Ziemeļigaunijā. Dāņu akmens nocietinājumi un mūris Valimegi (vall – valnis, mūris) pilskalnā ir minēti 1252.gadā ar nosaukumu Wesenbergh (Vezenberga), kas esot burtisks Taurgalvas pārcēlums viduslejasvācu valodā un ir arī vēsturiskais pilsētas nosaukums (vārds Wisent ir etimoloģiski saistīts ar mūsdienu bizonu). Iespējams, ka Vezenbergas nosaukums nācis no dāņu fogta Olava no Vezenbergas, kas nācis no mūsdienu Vācijas pilsētas Vezenbergas (Wesenberg) Holšteinā. To apstiprina Valimegi pilskalnā izrakumos 1936.gadā atrastā kaļķakmens plāksne ar vērša galvu un uzrakstiem Viro un Anno, gan ar nodrupušu gadaskaitli. Viro varētu būt nācis no Viru vārda, kā dāņi sauca šo apkārtni, mūsdienu Virumā (Vīru zeme). Krievu laika grāmatās pilsēta ir pieminēta ar vārdu Rakovora (Раковор).

Pie Rakveres notika nozīmīga kauja starp dāņiem, vācu krustnešiem un Novgorodas kara pulkiem 1268.gada 18.februārī, kurā izdevās apturēt krievu karaspēka iebrukumu Dāņu Igaunijā. Pēc Atskaņu hronikas kaujā piedalījās arī Pleskavas kņazs Daumants. Viņš esot bija Nalsenes kunigaitis un apprecējis karaļa Mindauga sievas māsu. Pēc sazvērestības pret Mindaugu aizbēdzis uz Pleskavu un pēc Polockas pakļaušanas kļuva par Pleskavas kņazu (1266-1299), faktiski saglabājot neatkarību no Novgorodas. Miris, aizstāvot Pleskavu no kārtējā Livonijas ordeņa aplenkuma, pēc nāves kanonizēts un kļuva par Pleskavas pilsētas svēto patronu.
eesti-2002-700-a-lubecki-linnaoigust-rakveres-mnh1302.gada 12.jūnijā Dānijas karalis Ēriks VI piešķīra Vezenbergai Lībekas pilsētas tiesības. Šī notikuma 700 gadu atcerei Rakveres pilsētas centrā Valimegi pilskalnā tika uzsliets milzu taurs. Tarvas skulptūra, kas ir 7 metrus gara, 4 metrus plata un sver 7 tonnas, ir lielākā dzīvnieku skulptūra Baltijas valstīs. To veidojis igauņu tēlnieks Tauno Kangro.

Pēc Jurģu nakts sacelšanās (Jüriöö ülestõus) Harijas un Virijas Dānijas karaļa kā Igaunijas hercoga vasaļi nonāca Livonijas ordeņa aizsardzībā, jau 1343.gadā Rakveres pils nonāca ordeņa īpašumā, kas formāli nostiprinājās pēc tam, kad Dānijas karalis Valdemārs III pārdevis Ziemeļigaunijas hercogisti (Hertugdømmet Estland, Ducatus Estonie) Livonijas ordenim 1346.gadā. Rakverē tika uzcelta liela fogtejas pils ar torņiem, konventa ēku un norobežotiem iekšpagalmiem – tā bija nozīmīga Livonijas austrumu robežas aizsardzības pils. Vairāki Rakveres fogti pamanījās izveidot lielisku karjeru un vēlāk iegūt nozīmīgus posteņus ordenī. Pēc Livonijas kara pils bija nonākusi gan krievu, gan zviedru, gan poļu rokās, kas daļēji uzspridzināja Rakveres pili 1605.gadā, to pašu darīja zviedri, atstādami Rakveres pili drupās. 1635.gadā zviedri izslēdza Rakveri no sava cietokšņu saraksta.

Rakvere Castle, Estonia

Pēc kādas senās igauņu teikas, kādreiz pasaulē dzīvojis milzu taurs, kurš bija tikpat liels, cik pašreizējā Igaunija. Kad cilvēki bija viņu notvēruši, tad viņa galva nonāca Rakverē (Tarvanpea), bet ķermenis Tartu (Tarbatu). Igaunijas dienvidos pie Vircezera atrodas vēl viena vieta ar taura vārdu – Tarvastu. Taura vārds aizceļojis igauņu valodā (tarvas) pa taisno no baltu valodām. Ar taura vārdu Latvijā saistāmi tādi vietvārdi kā Taurupe, Taurkalne, Taurene, Lietuvā – Tauragė, Tauragnai, Taurai, Taurakiemis, Tauralaukis, Taurapilis.

Taurs jau sensenos laikos ir bijis viens no svarīgākajiem medību dzīvniekiem, ko attēlo arī senākie zīmējumi paleolīta laikmeta alās. Skandināvu rūnās Uruz rūna saistījās ar tauru, tāpat rietumsemītu vērša vārds devis nosaukumu aleph un alfa burtam, kas sākotnēji tika attēlots kā vērša galva. Plīnijs vecākais 1.gadsimtā apraksta kādu gallu reliģisko cermoniju, kurā baltā tērpti druīdi kāpuši svētajā ozolā, lai dabūtu āmuļus, tad  diviem ziedojuši divus baltus vēršus, šādi pateicoties dievam par bagātīgi sniegtajām veltēm.

Arheoloģiskie atradumi Rēzeknes pusē liecina, ka taurs Latvijas teritorijā ir dzīvojis jau pirms 10 000 gadu. 13. gadsimta sākumā tauri bija sastopami vairs tikai Polijā, Lietuvā, Moldovā, Transilvānijā un Prūsijas austrumos. 1529.gada Lietuvas statūtos vairs nav atrodams sods par tauru medībām, kas liecina par to, ka šajā laikā šo dzīvnieku te vairs nebija. Bet 15. gadsimtā tauri dzīvoja Polijā. Atļauja medīt lielos dzīvniekus bija tikai aristokrātijai un īsi pirms izmiršanas tikai karaļa ģimenes piederīgajiem. Pēdējos gados tauri tika ganīti kā liellopi noslēgtos aplokos, tomēr to populācija neatjaunojās. Ir zināms, ka 1564. gadā Polijas karaliskajā ganāmpulkā ganījās 38 tauri. Pēdējais zināmais taurs Eiropā nomira no vecuma 1627. gadā Polijā. Tā galvaskauss ir apskatāms karalisko dārgumu muzejā Livrustkammaren Stokholmā.

stock-photo-drinking-ox-22583350Izmirušā savvaļas taura pasuga ir vērsis, kas tiek audzēts visā pasaulē, lai iegūtu gaļu, pienu un ādu, izņemot hinduistus Indijā un Nepālā, kas uzskata šos dzīvniekus par svētiem. Iespējams, arī Igaunijā var vērot savvaļas taura pieradināšanas pēdas. Taura galvas nosaukumu pēc Piltenes vai Lindanisse – dāņu pils parauga, vismaz hipotētiski, varētu skaidrot ar latviešu vērša ragu jeb Rag-vērsis /Rakvere, vien jāizskaidro, kur tad pazuduši daži burti un vai kādi latviešu valodas pratēji dzīvojuši tai apvidū Vīruzemē. Šķiet, igauņiem tādas burtu spēles vietvārdos ir ļoti raksturīgas. Varbūt arī attiecībā uz otro lielāko Igaunijas ezeru – Vircezeru (Võrtsjärv) var radīt latviešu hipotēzi, kas nedaudz izklausās pēc Vēršu ezera. Gan taura, gan vērša vārdi Baltijas somu valodās esot atceļojuši no baltiem.

KategorijasIgaunijaBirkas:, , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s