Otepää

490px-Coat_of_arms_of_Otepää_Parish_svgOtepē bija viens no svarīgākajiem pilskalniem senajā Ugandi zemē, kas atradās starp ceļiem uz Igaunijas ziemeļiem un rietumiem, Pleskavas un Novgorodas zemēm, kā arī līvu un latgaļu zemēm. Tas bija nozīmīgs Ugaunijas politiskais centrs pirms Tērbatas bīskapijas izveides.  Blakus Otepē atrodas Svētzers (Pühajärv), kas varētu liecināt par seno kulta vietu.

Rakstiskajos avotos pirmoreiz ir minēta Novgorodas laika grāmatā 1116.gadā, kad kņazs Mstislavs ar novgordiešiem gājis pret čudiem un ieņēmis Lāča galvu (Мѣдвѣжю голову) uz 40 svētajiem. Lāčgalva ir Otepē burtiskais tulkojums (ott – lācis, pää – galva) un saistāms ar kalna formu, kas atgādina lāča galvu. Vācu varianta Odenpäh nosaukuma daļa Oden- saglabā senā igauņu ģenitīva formu.

OdepeIndriķa hronikā minēts, ka pirmajā karagājienā uz Igauniju 1208.gadā “ar visvarenā  Dieva un  Svētās Dievmātes Marijas palīdzību” devās rīdzinieki  ar ordeņa brāļiem un bīskapa brāli Teodorihu, sasaucot karaspēku no Līvzemes un Latgales. Iedami dienu un nakti tie sasniedza Ugauniju. Viņi sapulcējās pie Otepē (castrum Odenpe id est Caput ursi) un pielika tai uguni. Pēc trīs dienu atpūtas viņi devās atpakaļ un gatavojās igauņu uzbrukumam.

1217.gada ziemā ugauņi veiksmīgi aizstāvējuši Otepē pilskalnu, kam uzbruka pleskaviešu un novgorodiešu pulki kopā ar sāmsaliešiem, harjuiešiem un sakaliešiem (kopskaitā ap 20 000), taču 17 dienu aplenkuma laikā pili tā arī nav izdevies ieņemt. No Rīgas sūtītie 3000 krustneši ar letiem un līviem steidzās palīgā pils aizstāvjiem un iesaistījās cīņās ar aplencējiem, smagā kaujā krita arī Zobenbrāļu ordeņa Cēsu Bertolds. Trešajā dienā puses slēdza mieru, kā rezultātā krustneši pameta Otepē un atgriezās Līvzemē. Ilgā aplenkuma laikā cietuši ne tikai cilvēki, bet arī zirgi, kas no bada cits citam ēduši nost astes.

Pēc krustnešu uzvaras Tērbatas kaujā 1224. gadā, kurā krita kaujā arī Kokneses Vetseke, Otepē uzbūvēja ķieģeļu  pili, kas bija pirmais šāds cietoksnis Igaunijā – tā drupas saglabājušās līdz mūsdienām. Akmens fortu cēlis pirmais Tērbatas bīskaps Hermanis uz Otepē Linnamägi (linn – pils, mägi – kalns) pilskalna. Tam bija stratēģiska nozīme tirdzniecības attiecībās ar krieviem, arī ordeņa karagājienu laikā uz Izborsku un Pleksavu 1240.gados. Pēc Livonijas ordeņa zaudējumiem 1242.gada Ledus kaujā un Tērbatas bīskapijas izaugsmes, pils nozīme mazinājās.

Otepää%20LinnamägiTeika stāsta, ka pēc sirojumiem pils panīkusi un te saaugušas lazdas. Tur dzīvojis kāds Reins Nuustaku, kas ik gadu, kad lazdas nogatavojušās, sasauca apkārtējos cilvēkus riekstu vākšanai, par godu šai īpašai riekstu vākšanas dienai nosauca šo vietu par Nustaku (vācu Nusstage). Vēsturisko nosaukumu Otepē atguva tikai 1922.gadā.

Mūsdienās Otepē ir slavena ziemas sportu paradīze slēpotājiem un sniega motociklu braucējiem, to sauc arī par Igaunijas ziemas galvaspilsētu (vasaras galvaspilsēta ir Pērnava). Tā ir visaugstākā Igaunijas pilsēta 152 m augstumā. Otepē 1884.gadā pirmoreiz tika pacelts Igaunijas karogs.

KategorijasIgaunijaBirkas:, ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s