Goti

Wulfila_bibel
Codex Argenteus

Gotu vēsturi ap 551.gadu apkopojis Romas vēsturnieks Jordāns darbā Par gotu izcelsmi un darbiem (De origine actibusque Getarum) jeb Getica. Tajā ietverti arī teiksmaini notikumi, kas daļēji apstiprināti arheoloģiskajos izrakumos. Jordāns apraksta gotu pārcelšanos no dienvidu Skandijas uz Gotaskandiju (Gothiscandza) Vislas (Vistula) grīvā Pomerānijā. Līdz 4.gadsimtam goti iekarojuši Dākiju (mūsdienu Rumānijā) un nonākuši upju zemē Dienvidukrainā (Oium, Aujum), izplešoties teritorijās līdz Donavas lejtecei un ap Melno jūru Skitijas zemē. Gotu Karaļa Ermanarika laikā viņi dominēja teritorijās no Donavas līdz pat Volgai, kontaktējot ar baltu, slāvu, somugru, trāķiešu, dāķiešu un arī irāņu ciltīm skitiem, alaniem un sarmatiešiem. Latviešu historiogrāfijai īpaši interesants ir viņa apraksts, kā gotu karalis Ermanariks karā uzvarējis aistus, kuri dzīvojot Baltijas jūras piekrastē aiz Vislas (domājams,  senprūšus). Kopš 291.gada atrodamas ziņas, ka Dņestras rietumos dzīvojušie goti saukti par tervingiem („meža cilvēki”, Tervingi pars alia Gothorum), bet austrumos dzīvoja greitingi („stepes vai smilšu cilvēki”, Greuthungi), kas atbalsojas vēlāko šī reģiona slāvu cilšu apzīmējumos poljane un drevljane. Līdz 6.gadsimtam izveidojās divas atšķirīgas grupas – ostgoti (Austrogoti, Ostrogothi)  un vestgoti (vizigoti, Visi, Vesi, Visigothi). Huņņu iebrukums ostgotiem ap 370.gadu izraisījis Lielo tautas staigāšanu. Vestgoti šķērsojuši Donavu un iebruka Romas impērijā, šādi glābjoties no huņņiem, taču veicinot Romas impērijas sabrukumu. Ap šo laiku gotu misionārs Vulfila (Wulfila, vilcēns) bija izveidojis gotu alfabētu un iztulkojis Bībeli gotu valodā, kas veicinājis gotu pievēršanos kristietības paveidam ariānismam. 6.gadsimta Vulfila Bībeles noraksts Codex Argenteus ir vienīgais saglabājies rakstiskais piemineklis no austrumu ģermāņu valodām. Līdz pat 18.gadsimta beigām Krimā vēl bija saglabājies gotu valodas paveids. Pārējās austrumģermāņu ciltis (vandaļi, burgundi, rugi, gepidi, bastrani, skiri un citas ) savos sirojumos atstājušas lingvistiskās pēdas visā Eiropā. Ostrogoti savukārt, uzveikuši huņņus, iekaroja Itāliju. Rakstos ir fiksēta ostgotu karaļa Teodorika Lielā (Þiudareiks) pateicība aistiem par viņam ar īpašu sūtni atvesto dzintaru (liet. gintaras, lat. succinum) kā dāvanu (Cassiodorus, Variae).

Pre_Migration_Age_Germanic
Ģermāņu tautas pirms tautu staigāšanas, Wikipedia

 

Gotu vārdu (𐌲𐌿𐍄𐌰𐌽𐍃 , Got(h)ones) atvasina no saknes Gutan-, kas nāk no protoģermāņu darbības vārda *geutaną (𐌲𐌹𐌿𐍄𐌰𐌽, vācu gießen) liet, iespējams, ar metālliešanas nozīmi. No šīs saknes izveidojās vārdi *Gutô *Gutaniz, kas saglabājās gutu apzīmējumā mūsdienu Gotlandē (Gutar), un *Gautaz, kas līdz ar svejiem ir pazīstami kā viena no zviedru ciltīm geti jeb jeti (zv. Götar, Geats), kas deva vārdu Gēteborgai (Gothenburg, Göteborg), Jētlandei (Götaland) un Jētas upei (Göta älv), kas  iztek no lielākā ezera Zviedrijā Vēnerna un ietek Kategata jūras šaurumā. Senskandināvu sāgas izšķir getus (Gautar)un gotus/gutus (Gotar, Gutar), tādēļ uzskata, ka tieši no šīm gotu ciltīm nāk Pomerānijas ieceļotāji.

Ar gotiem hipotētiski saista arī Vislas grīvas pilsētu Gdaņskas un Gdiņas nosaukumus (Goduscania, *gutiskandja), arī lietuviešu baltkrievu apzīmējumu Gudai, kas līdzīgi krieviem sākotnēji apzīmējis prūšu cilti, vēlāk baltkrievu tirgoņus. Prūšu cilti pagudus (Pogesania) savukārt skaidro arī ar prūšu vārdu gudde krūmājs, pamežs.

Ceļojot no Vislas līdz Dņeprai un Donavai, goti būs satikuši ceļā arī daudzas citas tautas, saskārusies ar augsti civilizētu romiešu tautu, jaunākās sava laika tehnoloģijas nododot citām tautām. Aizguvumos no gotu valodas baltu valodās skaidri izšķiramas divas nozīmīgas vārdu grupas – militārā un tirdzniecības leksika, kas raksturo savstarpējos kontaktus. Baltu aizguvumu no gotiem nav īpašu daudz, daži pētnieki uzskata, ka daļa no tiem ir atceļojusi  caur senslāvu valodām, taču to formas reizēm ir tuvākas gotu vārdiem, iespējams, no kontaktiem Vislas krastos. Aizguvumi slāvu valodās savukārt liecina par ilgstošāku līdzāspastāvēšanu, varas centru izveidi, lauksaimniecības attīstību un tirdzniecības sakariem.  Tiešie kontakti gotiem ir bijuši arī ar somugru tautām, visticamāk, tirgojoties pa Dņepras-Volgas ūdens ceļiem. Daļa aizguvumu varētu kopīgā tā laika tautu leksika, kas attīstījās katrai tautai  paralēli, citi vārdi varētu būt aizgūti arī no citām ģermāņu valodām. Apkopoju vārdu sarakstus katrai valodu grupai, lai labāk varētu  redzēt tā laikmeta liecības, kas palikušas no ietekmīgo gotu laikiem pirms tautu staigāšanas. 

Baltu aizguvumiAestii prūšu sarwis (ieroči), hilms pr. ilmis liet. šalmas (bruņucepure), brunyos latv. bruņashlaifs latv. klaips lt. kliepas pr. asilis (ēzelis, <asinus, asellus) liet. muitas (muitas   modeva)

Katils pr. catils (<catinus/catillus), biuþs latv. bļoda
Pr. wumpnis – metālliešanas   krāsns, vēlāk izmantota maizes cepšanai

stikls (biķeris) pr.   sticlo latv. stikls (materiāls)

Slāvu aizguvumiVenethi, Sclaveni, Antes (gotu pamatfromas) Kaupōn (pirkt),   mōta (muitas nodeva), katils (katls), sakkus (maiss),  stikls (biķeris), kausjan (ēst, garšot), akeit (etiķis), wein (vīns),   asilus (ēzelis), skilligs (šiliņš), kintus (feniņš)

gastfaþs (kungs), gards (nams, pagalms), dōms (doma, spriedums), flōkan (sērot,   raudāt), biuþs (galds), Hansa (ļaužu bars)

hairda (ganāmpulks), aurtigards (dārzs), hlaif (maize), hlaifu (kūts)

brūnjo (bruņas), wargs (ienaidnieks), mēki (zobens), hilms (bruņucepure)  *šelmj (tiek uzskatīts par agrāko laiku aizguvumu)

Lēkeis (ārsts),  bōka, bōkōs (burts)

*Ausihriggs (auskars), Weinagards (vīna   dārzs) (tiek uzskatīti par aizguvumiem Balkānu tautām)

Somugru aizguvumi(somu formas) Kuningas (karalis),   ruhtina (kungs), valta (vara), tuomita (spriest, domāt)

Keihäs (šķēps),  miekka (zobens)

Lammas (aita),   kaura (auzas), ruis (rudzi), pelto (lauks), lattia (grīda),   paita (krekls), patja (spilvens), laipio/laupio (griesti)

Kulta (zelts),  rauta (dzelzs, tērauds)

Kauppa (tirdzniecība)

The Visigoths from the Migration Period to the Seventh Century: An Ethnographic Perspective (edited by Peter J. Heather)

No šī laikmeta varētu būt cēlušies alus (*ģerm. *alut), kviešu (ģerm. *hwaitja), rudzu (ģerm. *rughi) un sudraba (gotu silubr) vārdi, taču tas varētu būt visām šīm tautām kopīgais leksikas slānis. Interesanti, ka maizes un miežu nosaukumi gan ir sastopami tikai baltu valodās.

KategorijasĢermāņiBirkas:, , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s