Stiklestad

Stiklestas kaujā 1030.gadā kaujā ar zemnieku armiju kritis Norvēģijas karalis Olavs Haraldsons. Par to stāsta Heimskringla (Pasaules loks) sāgās Snorri Sturulsons pēc 200 gadiem (1225.gadā).

Fram! Fram! Kristmenn, krossmenn, kongsmenn! (Uz priekšu! Uz priekšu! Kristus vīri, krusta vīri un karaļa vīri! kliedza Olava karavīri pretī pretinieku saucieniem Fram! Fram! Bonder! (Uz priekšu! Uz priekšu! Zemnieki!).

800px-Stiklestad

Nežēlīgais un pārgalvīgais valdnieks bija gatavs spīdzināt un nogalināt ikvienu, kas negribēja pieņemt  kristietību. Gadu pēc savas nāves  toreizējā galvaspilsētā Nidarosā (Tronheimā) tika pasludināts par svēto. Paradoksālā kārtā, bet tieši Svētā Olava kults (rex perpetuus Norvegiae) palīdzējis vienot Norvēģijas tautu un pievērst to kristīgai ticībai.

Ap 1008.gadu pusaudža gados Olavs pārsteidza sāmsaliešus ar negaidītu izkāpšanu Sāmsalas krastā (Saaremaa, Eysyssla, Osilia, burtiski salas zeme), kurus uzveicis savā otrajā kaujā. Pēc varoņdarbiem Somijā, viņš devās uz Dāniju, Frīziju, Angliju, pat izpostīja Londonas tiltu. Pārziemojot pie Normandijas hercoga Ričarda II, hercoga galmā ziemas vakaros viņš klausījies stāstos par Charlemagne , kam par godu viņš nosauca savu garo vikingu kuģi  Karlshöfši. Pirms prombraukšanas viņš kristījās Ruānā. Kļūstot par Norvēģijas karali, bezkaislīgi cīnījies par norvēģu kristīšanu, taču saskāries ar vietējo dzimtļaužu un arī dāņu valdnieku pretestību, kā dēļ kādu laiku nācies doties trimdā uz Kijevas Krievzemi.

Visā Ziemerļeiropā tika celtas baznīcas Sv.Olavam par godu, Norvēģijā vien kādas 49. Dievnami Novgorodā un Staroja Ladogā arī tika veltīti sv. Olavam, kur viņš ciemojies pie savas līgavas Ingigerdas radiem, kas gan apprecēja Jaroslavu Gudro, taču pēc sāgu datiem uzturēja slepenus mīlas sakarus  ar Olavu Novgorodas apciemojuma laikā. Sv. Olafs varētu būt pēdējais svētais, ko atzīst arī austrumu kristieši, jo viņš tika kanonizēts  pirms 1054.gada Lielās shizmas.

olevisteSv. Olavam par godu tika uzcelta baznīca arī Tallinnā, kas, domājams,  tika uzcelta vēl līdz dāņu iekarojumiem 1219.gadā (Oleviste kirik) skandināvu tirgoņu vajadzībām. Olevistes baznīcas smaile 159 m augstumā bija visaugstākā baznīcas smaile visa Eiropā no 1519. līdz 1625.gadam. Ar to saistīta ne viena vien leģenda.

Stiklestas (Stiklestad) miesta nosaukuma izcelsme, kurā notika Olavam liktenīgā kauja, savukārt ir neskaidra. Staðir nozīmē zemnieku sētu, savukārt stikla atvasina no darbības vārda lekt un saista ar tuvumā esošo strautu. Taču varētu būt kāda sakarība ar gotu vārdu 𐍃𐍄𐌹𐌺𐌻𐍃 (stikls), kas apzīmēja smaili, dzērienu trauka spico galu, arī biķeri, kas latviešu valodā nokļuva ar materiāla stikls nozīmi. Vai šajā ciemā tika tukšoti medalus kausi un  vai goti te kādreiz ieklīduši, nevar zināt, par gotiem tūkstošgadi pirms Stiklestas kaujas gan.

KategorijasNorvēģija, VikingiBirkas:, , , ,

1 komentārs

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s