Piltene

Viena no teikām  par Piltenes pilsētas nosaukumu stāsta, ka Piltenei vārdu esot devis dāņu karalis Valdemārs, kas devies sirojumā uz Kursu. Viņam iepatikušās auglīgās zemes gar Ventu, un viņš teicis saviem ļaudīm, ka izkāps krastā un uzcels stipru pili vietā, kurā sastaps pirmo cilvēku. Pili uzcēla vietā, kur Valdemārs ieraudzījis zēnu, kurš ķēris zivis. Tādēļ pili nosauca par Pilteni, jo vecdāņu valodā pilten – nozīmē puika. Tātad Pilten’ un meiten’…

L_Ventsp1100-1-70-15
Ventspils apkaime. Zīmējis hercoga mērnieks T. Krauze. 1640. g. 9. maijā. LVVA

Piltene atrodas pie Ventas vecās gultnes, kas senos laikos vēl pirms Venstpils uzcelšanas bija no jūras vējiem un sirotājiem pasargāta tirdzniecības osta.  Līdzīgā veidā veidojās senās upju ostas Daugmalē, Jelgavā, Grobiņā un Turaidā. Mūsdienās Ventas gultne iet nedaudz nostāk pilsētai.

19.gs. Krišjānis Dinsberģis rakstīja: „Zviedri un dāņi jau laikam pirms vāciešu atnākšanas Līvos, bija Kurzemi apošņājuši. Pa Ventas upi pāra jūdzes uz augšu aizbraukuši, tie jau bija uzcēluši pili, ko kūri saukuši par Dāņpili un no kā pēcāk tas vārds Piltene ( Pilene?) izcēlies. Bet, kad kūri dāņu un zviedru nagus šķita asākus par vācu nagiem, tad kūru ķēniņš Lamekins labāki padevās vāciešiem. Tas notika 1230.gadā. ”

Pilten, Piltene jeb Dāņu pils nosaukuma rāda zināmu sasaisti ar Tallinu, kas vienā no variantiem tiek skaidrota kā Taani-linn, t.i. dāņu pils (pils=linn). Livonijas IndriķisTallinas apzīmēšanai lietoja vārdu Lindanise (dāniski Lyndanisse), aprakstot 1219. gada dāņu karaļa Valdemāra II karagājienu uz Rēveles zemi. Pēc leģendas kaujā par pilsētu (pastāv vēsturnieku versijas, ka tā varētu būt arī Viljandi vai Valmiera) dāņu karalim no debesīm nokrita karogs ar krusta zīmi, pateicoties tam dāņi uzvarēja kaujā. Šādi radās pašreizējais Dānijas karogs (Dannebrog).

Pil-ten, Lin-danysse varētu būt ļoti interesanti vietvārdi, kas rāda ķeltu vietvārdiem raksturīgo vispārīgo elementu apvērsto kārtību. Piemēram, Skotijā ir pilsēta Aberdīna (Aberdeen, no priedēķļa aber- upju sateka, t.i. upju satekas vieta pie Dee upes)  vai  britonu pilsēta Lindona Anglijā ( ķeltu – dīķis, salīdz.ar Dublin – dubh linn – skand. tumšais dīķis), kas romiešu ietekmē kļuva par Linkolnu (Lincoln , Lindum Colonia). Kādēļ gan dāņiem būtu jāsauc pilsēta Latvijā šādā veidā? Varbūt tas ir saistīts ar Ventas (Vinda) nosaukumu.

PilTen
Piltenes, Kopenhāgenas un mazais Tallinas ģerbonis

Drošas liecības ir palikušas par Livonijas konfederācijas sastāvā esošo Kurzemes bīskapiju, kuras galvaspilsēta kļuva Piltene. 1230.g. 28.decembra pāvesta vicelegāta Alnas Balduīna līgums ar kuršu karali Lamekinu (Lammechinus rex) paredzēja kuršu kristīšanu, baznīckungu uzņemšanu kuršu zemē un brīvības nodrošināšanu  no Zviedrijas un Dānijas karaļiem. 1295. gadā Piltenē sāka celt mūra pili. Pie tās  izveidojās celtnieku pilsētiņa. Piltenes Kurzemes bīskapa Burharda (1300-1311) pils pirmo reizi rakstos minēta 1309. gadā, kurā atradās  bīskapa kanceleja un soģa (Stiftsvogt) sēdeklis, tad pilij iebrukuši lietuvieši un nopostījuši pilsētu, bet pili nav varējuši ieņemt.

1557.gadā Piltenei piešķīra Rīgas pilsētas tiesības un tiesas varu pēc Aizputes, Kuldīgas un Ventspils namnieku parauga. 1559. gadā Dānijas karalis Frīdrihs II no Kurzemes un Sāmsalas bīskapa Jāņa IV Minhauzena (Johannes von Münchhausen) nopirka viņa tiesības uz Sāmsalu, bet pēc tam 1560. gada maijā no koadjutora Ulriha Bēra, kuram saskaņā ar kanoniskajām tiesībām pēc bīskapa nāves vai atteikšanās būtu jākļūst par jauno Kurzemes bīskapu, atpirka arī Kurzemes bīskapa tiesības par labu savam jaunākajam brālim Magnusam (Magnus Herzog von Holstein). 1578. gadā pēc zaudētās cīņas par Livonijas karalistes izveidi Krievijas cara Ivana IV vasaļatkarībā, Magnuss apmetās Piltenē kā pēdējais luterticīgais Kurzemes bīskaps. 1579. gadā Magnuss padevās Polijas virskundzībai. 1583. gadā bīskaps Magnuss, neatstādams mantiniekus, nomira Piltenē. Līdz ar to Kurzemes bīskapijas pastāvēšanu uzskata par izbeigušos. 1617. gadā Kurzemes bīskapija tika pārvērsta par autonomu Piltenes apgabalu (Districtus Piltensis) Polijas-Lietuvas pakļautībā. 1656. gadā Zviedrijas karalis to ieķīlāja hercogam Jēkabam par 50 000 guldeņu (Jēkaba tiesības uz šo teritoriju apstiprināja Olivas miera līgums), un apgabals tika pievienots Kurzemes un Zemgales hercogistei.

Absalons_ligsten
Lundas arhibīskapa Absalona kapakmens

Piltenes stāstu varētu sarežģīt vēl vairāk, ja apskata liecības par Kurzemes bīskapijas sākumposmu līdz 1290.gadam, kad tika izveidots Kurzemes domkapituls. Ir saglabājies 16. gadsimta beigās rakstītais teksts, kurā apgalvots, ka 1169. gadā bīskapiju Kurzemē nodibinājis Dānijas karalis Abels, karaļa Valdemāra Lielā dēls (? tāds Dānijā valdījis  gan 1250.-1252.gadā un bijis Valdemāra II dēls), un pirmais Kurzemes  bīskaps esot bijis Lundas kanoniķis un skolārs Ernemordus. Pēc Ernemorda valdīja bīskaps Hermanis, kurš 1183.gadā izsauca uz Kurzemi krustnešus – „svētā karaspēka brāļus”. Ja pirmās vēsturiskās liecības par kuršiem saglabājušās no Ziemeļvalstu apustuļa Hamburgas-Brēmenes arhibīskapa Svētā Ansgara (801-865, arī Oskars) laikā notikušajiem  dāņu un zviedru iebrukumiem Kursā 850.gados, tad turpmāko dāņu valdnieku laikā Baltijas jūras austrumu piekrastes kristianizācijas tieksmes gāja plašumā. Brēmenes Ādama Hamburgas hronikā minētas ziņas par pirmo baznīcu mūsu zemē, kas Dānijas karaļa Svena Estridsona (1047–1076) laikā tika uzcelta Kurzemē (? precīza atrašanās vieta nav zināma, iespējams Palangā, Megavas zemē vai Sāmsalā) ar kāda tirgotāja pūlēm un par to Brēmenes Ādamam ir ziņojis pats karalis. Viņš bija pēdējais vikingu laikmeta un pirmais kristīgās Dānijas karalis, kas aktīvi atbalstījis koka baznīcu celšanu visā Dānijā, t.sk. Skānijā (Skåne).  Patstāvīgā Dānijas Lundas bīskapija tika izveidota 1104.gadā, ko vadījis arhibīskaps Assers (Ascer). Lundas arhibīskapa Absalona laikā (1178-1201), kas bija ievērojams politiķis un karaļu Knuta V un Valdemāra I padomnieks, izvērtās Dānijas ekpansīvā krisitianizācijas kampaņa Baltijas jūrā. Viņš organizējis krusta karu pret slāvu ciltīm vendiem Pomerānijas piekrastē, kas pirātu sirojumos apdraudējuši dāņu salas. 1167.gadā Absalonam tika piešķirta zeme ap Hafnas (havn – osta) pilsētu, kurā viņš uzcēlis pili aizsardzībai pret vendiem, kas izauga par ievērojamu tirdzniecības centru un kļuva par Dānijas galvaspilsētu Kopenhāgenu. Absalona pils ir redzama arī mūsdienu Kopenhāgenes ģerbonī. Dāņu tautas vēsturi ar bīskapa Absalona svētību  savā hronikā  Gesta Danorum aprakstījis Saksis Gramatiķis, kuras notikumi beidzas ap 1185.gadu, 1216.gadā sarakstītajā priekšvārdā atsaucoties uz  karaļa Valdemāra II laiku. Tieši šajā laikā sākas Livonijas Indriķa hronika, cildinot bīskapa Alberta darbus Livonijā, šādi aizplīvurojot dāņu kristianizācijas centienus kuršu, igauņu un sembu zemēs. Dāņu laikā kristietība Senlatvijā nebija nostiprinājusies. Raksturojot to Indriķa vārdiem  – “vēl nebija pienācis laiks, kad Dievs gribēja apžēloties par šo tautu”.

KategorijasKurzeme, LivonijaBirkas:, , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s