Danevirke

Lai vikingu laikos  austrumu preces pārvestu uz rietumiem, ātrākais veids bija šķērsot Dāniju pa upēm. Tirgotāju kuģi ar burām gāja  pa Šleinas upi (Slien, Schlei) Jitlandes pussalas  iekšienē līdz Heidebejas (Hedeby, Haithabu) tirdzniecības pilsētai, vedot zeltu no Bizantijas, kažokādas no Novgorodas un Budas statujas no Indijas. Heidebejā  preces tika pārkrautas un ar ratiem pārvestas līdz Trēnes upei, lai turpinātu kuģu ceļu līdz Ziemeļjūrai.

Vikings Denmark gate

2010.gadā arheoloģi veikuši sensacionālu atklājumu , detalizētāk izpētot  9.gadsimtā būvēto mūra daļu 10 pēdu biezumā netālu no Heidebijas. Pētnieki ir atklājuši vienīgos vārtus, kas gājuši cauri Danevirkei un 16 pēdas platu portālu, ko sauca par Wiglesdor. Jātnieku un ratu plūsma gāja tiem cauri, netālu atradās arī muitas postenis, naktsmītnes un arī bordelis.

Rakstiskajos avotos saglabājušas liecības, ka savu valdījumu aizsradzībai no sakšu ciltīm Dānijas karalis Godfreids (Gøtrik) 808.gadā lika uzcelt milzīgu aizsargvalni, ko nosauca par Danevirke jeb “dāņu darbu”.  Vikingi ir savākuši miljoniem dažāda lieluma akmeņu no apkārtējiem novadiem , lai šo darbu paveiktu.

Danevirke 2Danevirke ir lielākais aizsargvalnis Ziemeļeiropā, kas stiepjas pāri visai  Šlēsvigai-Holšteinai 19 jūdžu garumā (30 km).  Pēc mēroga būvi varētu salīdzināt ar romiešu celtajiem robežvaļņiem vai Lielo Ķīnas mūri aizsarzdībai pret sirojošām ciltīm. Taču vikingu gadījumā, kas paši bijuši slaveni ar laupīšanas darbiem visā Eiropā, īsti nav izprotams foritifikāciju mērķis. Turklāt tajā laikā dāņiem nebija nedz bruģētu ceļu, nedz mūra ēku. Pēc arheologu domām, šāds aizsargvalnis nodrošināja netraucētu tirdzniecības ceļu pa Dānijas upēm.

Vecākās aizsargvaļņa daļas datējamas ap 6.gadsimtu. Sākotnējos mūra nocietinājums varētu būt cēluši frīzi, kas apdzīvoja Jitlandes pussalas rietumus. Vecākie valņi ir ieguvuši nosaukumu Hovedvolden, Nordvolden un Østervolden (Galvenais, Ziemeļu un Austrumu valnis). Kovirke jeb Kograben t.i. “govju darbs” un “govju grāvis” ir mūra segments, ko pieminējuši franku hronisti un kas saistāms ar karaļa Godfreida laiku. Šajā mūra daļā arī atklājuši vienīgos mūra vārtus. 12. gadsimtā Dānijas karalis Valdemārs Lielais pastiprināja Danevirki ar ķieģeļu sienām, kas ļāva turpināt lietot Danevirkes nocietinājumu sistēmu kā stratēģiski svarīgu fortifikāciju arī  viduslaikos. Dāņu valodā nocietinātās vaļņa daļas tiek sauktas par Valdemarsmuren jeb Valdemāra mūriem. Pēdējo reizi militāriem mērķiem Danevirke tika izmantota 1864. gadā.

KategorijasDānija, VikingiBirkas:, ,

2 Comments

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s