Rucava

Rucavas-novads-COARucavas novads atrodas Latvijas pašos dienvidrietumos un ir slavens ar savām vēsturiskām un kultūras tradīcijām. Vēstures dokumentos Rucavas vārds pirmo reizi minēts 1253. gada līgumā par Kursas Duvzares sadalīšanu starp Kurzemes bīskapiju un Vācu ordeni. Gan vāciski, gan latīniski tiek izmantota viena vārda forma Rutzowe. Par vārda senāko formu baltu valodnieki uzskata „Rukiava”, ir divas versijas par ta izcelsmi: vārda nozīme ir saistāma vai nu ar miglu (lietuviski – rūkas), vai, vēl ticamāk, ar jēdzienu „aizaugt” (rukt, sarukt). Taču, zinot aktīvos kontaktus starp kuršiem un skandināvu vikingiem šaja apvidū, nevajadzētu izslēgt ari skandināvu hipotēzi.

Rucava

Hamburgas – Brēmenes arhibīskapa Rimberta 867.gadā sarakstitajā Svētā Anskara dzives aprakstā (Vita sancti Ansgarii) ir vēstīts par zviedru vikingu ķēniņa Olafa (sveakungen Olof) uzbrukumu kuršu valsts Ezerpilij (Seeburg, Grobiņa) un otrai kuršu pilsētai Apūlei (Apulia, Apuole). Arheoloģiskie izrakumi liecina par kuršu un gotlandiešu apmetnēm šajā apvidū. Rucava atradās kuršu apgabala vidū pa ceļam no Grobiņas uz Apūli. Mūsdienu Rucavas ciema senais nosaukums ir bijis Paurupe, atvasināts no cauri tekošās Paurupes, tātad par Rucavu varētu uzskatīt plašāku novada apzimējumu. Ar izskaņu -ava nereti apzīmē gan upes, gan novadus, piem., Abava, Bandava, Tālava, Daugava.

Zviedriju somi dēvē par Ruotsi, igauņi – Rootsi, lībieši – Rūotšõ, sāmi – Ruotta, vēru – Roodsi, vepsu Ročin, no šī vārda, domājams, ir cēlies arī Krievzemes Rus‘ vārds. Pēc vispārpieņemtās teorijas šo vārdu atvasina no senskandināvu rodsmenn (rodr – airis) vai rodskarlar ar nozīmi airētāji vai jūras braucēji, kas nākuši no zviedru piekrastes reģiona Roslagen vai Roden. Tādējadi arī Rucavas vārds varētu apzīmēt zviedru vikingu apdzīvotu novadu, īpaši ņemot vērā vēsturiskos kontaktus un ģeogrāfisko atrašanās vietu. Rods– un Ruc– [ruts] fonētiska līdzība ir acīmredzama un varētu būt vēl senāka nekā skaņu pāreja ruotsi-ruossi-russi. Vai nevarētu būt tā, ka latviešu valodā šis zviedru vikingu apzīmējums ir saglabājues arī Ruš– formā vai arī sajaucies ar kādu citu vārdu? Mūsdienās zviedru un krievu nosaukumi latviešu valodā ir pavisam citi vārdi. Tāpat ir zināms, ka par vāciem sākotnēji dēvējuši Gotlandes jūrasbraucējus, nevis mūsdienu Vācijas iedzīvotājus. Vai te varētu būt kāds sakars ari ar senajām svea ciltīm (svear, Svealand, Suearike, Suedia, Suecia, (S)uecia)? Tie varētu būt dažadu laika periodu vai dažādu reģionu vikingi, vai arī kuršu, zemgaļu, latviešu vai latgaļu jūrasbraucējiem dots apzīmējums. Ja tā, tad aizjūras kaimiņu vēsturiskie  nosaukumi latviešu valodā varētu būt aizraujošs pētījuma objekts.

KategorijasBalti, VikingiBirkas:, , , , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s