Voruta

Vorutas pils rakstiskajos avotos ir minēta tikai vienreiz un par tās atrašanās vietu ir pamatīgi lauzti vēsturnieku šķēpi. Savukārt pati Voruta raisījusi lietuviešu iztēli.  Tā ir minēta Volīnijas jeb vorutaHipatijas hronikā kā  Lietuvas karaļa Mindauga rezidence, kur 1251.gadā viņš atvairījis Tautvila uzbrukumu.

Tautvils (liet. tautas cerība, viltis  – cerība) bija Mindauga brāļadēls un sāncensis cīņā par varu, arī Polockas kunigaitis. Ap 1250. gadu Tautvils ieradās Rīgā, lai noslēgtu savienību pret Mindaugu. Kā priekšnoteikums bija Tautvila pāriešana katoļu ticībā, viņu kristīja Rīgas bīskaps Nikolajs no Nauenas. Tajā pašā gadā Livonijas ordenis rīkoja karagājienu uz Nalseni, Lietuvu un Žemaitiju un karagājienu uz Zemgali. 1251. gadā Mindaugs noslēdza miera līgumu ar Livonijas ordeņa mestru Andreasu no Štīrijas, bet Tautvils turpināja cīņu patstāvīgi. 1252. gadā Tautvils kopā ar Žemaitijas kunigaiti Vikintu un ar Galīcijas kunigaiša Daniela atbalstu  vadīja uzbrukumu Mindauga rezidencei Vorutas pilskalnā. Iespējams, ka Lietuvas pierobežā notikusi Mindauga un mestra Andreasa tikšanās, kurā ordenis nodrošināja Mindaugu ar stopu šavēju vienību, kas arī palīdzēja atvairīt aplenkumu. Pēc zaudējuma Tautvila vadīts karaspēks atkāpās uz Vikinta rezidenci Rietavā, kur Vikints gāja bojā, bet Tautvils aizbēga uz Galīciju.

Voruta1_1
http://www.baranauskas.lt/lt/left/apie-mus/seimyniskeliu-piliakalnio-kompleksas/

1909.gadā lielu popularitāti Lietuvā ieguva Āgenskalnā, Rīgā dzimis baltvācu izcelsmes baltu etnogrāfs Eduards Volters ar hipotēzi, ka Mindauga galvaspilsēta Voruta ar Livonijas hronikās minēto nosaukumu Lettowia (Latava) meklējama Anīkšķu apkārtnē. Pilskalna esamība apstiprinājās 30.gados, veicot arheoloģiskos izrakumus. Netālu no Anīkšču pilsētas pie Vorēles upītes, kuras agrākie nosaukumi bijuši Varutis/Varute, Varelis, Variukas atrodas Šeiminiškēļu pilskalns, kas pēc saviem izmēriem ir lielākais Austrumlietuvā. Vēl 16. gadsimta tekstos Aknīkšču apvidus tika saukts par “Leišu novadu (Leičiai) vai Leituvas (Lētuvas) novadu – у Лейтахъ (1532); у войтовъстве Левътевскомъ (1569), до Лейтовского рубежа (1545). Aknīkšču rajonā plūst nelielā Latavas upe, no kuras vārda atvasināts senākais Lietuvas novada nosaukums un pilskalns ar vārdu Lettowia.Mindaugas_Lithuania_(Voruta)

Interesi raisa ne vien Vorutas lokalizācija mūsdienu Sēlijas tuvumā, šīs apmetnes vieta kā iespējami pirmā Lietuvas galvaspilsēta, bet arī Mindauga pārvaldē seno pilskalnu un koka piļu izvietojums, kas iesniedzas gan šodienas Latgales, gan Baltkrievijas zemēs.  Tāpat vēsturiskie avoti glabā liecības arī par leišu namdaru veikumu Austrumeriopā tālu aiz mūsdienu Lietuvas robežām. Arī lietuviešu namdara apzīmējums dailidė ir saistāms ar baltkrievu dojlida. Savukārt mūra piļu celtniecība Lietuvā t.sk. ar vācu mūrnieku palīdzību sākās tikai 14.gadsimtā kunigaiša Gedimina laikā (1316-1341).

KategorijasLietuvaBirkas:, ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s