Senā Līva

SOAOTO_-_Folio_044V
Guillebert de Lannoy

No Līvas Kurzemē devos uz Rīgu (Righe) Livonijā cauri daudzām pilsētām, pilīm un komandantūrām, kas arī pieder Livonijas kungiem. Pirmā bija Grobiņa (Gurbin), kas ir pils, tad nāca Kuldīga (Guldinghe), kas ir nocietināta pilsēta, tad Kandava (Cando) – pils un citas pilsētas un pilis Kurzemē un Žemaitijā, kas pieder Livonijas kungiem; ceļoju arī cauri daudziem zemgaļu, kuršu un lībju ciemiem (villaiges des Zamegaelz, des Corres et des Lives), tiem katram sava valoda par sevi; divas jūdzes atstatumā no Rīgas es cēlos pāri platai upei, ko sauc par Samegalzaru (Tzamegaelzara), un nonācu Rīgā, kas ir osta, pils un nocietināta pilsēta, šīs zemes galvaspilsēta, tur Livonijas mestrs tur savu rezidenci. No Līvas pilsētas Kurzemē līdz šejienei ir 50 jūdzes.

no Franču bruņinieka Žilbēra de Lanuā (Guillebert de Lannoy) ceļojuma apraksta

Pēdējā Prūsijas pils pret Žemaitijas robežām pie Mēmeles upes bijusi Klaipēda. Savukārt Līvas upe ir bijusi Kurzemes robežupe.  Ceļu no Klaipēdas gar jūras malu dēvēja par gaišo ceļu uz Līvu (Hellweg zur Liwa), bet Līvai cauri gājis lielais satiksmes ceļš no Karaļaučiem uz Rīgu. Rakstiskajos avotos Līvas upe un Līvas ciems ir minēti 1253. gada 4. aprīlī Kuldīgas pilī sastādītajā Piemares dalāmajā grāmatā starp Kursas bīskapu un Livonijas ordeni (dat dorp dat die lyva is genant; villa quae dicitur Lyva). Savukārt mūsdienās vēsturnieki aizvien meklē īsto Līvas atrašanās vietu. Smilšu sanesumu rezultātā tā ir  aizsērējusi un mainījusi savu grīvu vairākkārt, izcērtot apkātnes kokus. 1518. gadā upes ieteka bijusi tikai 2,5 līdz 3,3 olektis (olekts = 2 pēdas jeb apmēram 60 cm) dziļa atkarībā no vēja virziena.

1637. gadā hercoga Frīdriha (hercoga Gotharda dēla) mērnieks Tobiass Krauze uzzīmē  Liepājas apkārtnes plānu, kur no Līvas upes pāri palicis tikai ”Vecais dīķis” (”Fauler Teich”). saukts arī par Balasta (Smirdošo) dīķi tagadējās Dīķa ielas rajonā (Starp Ausekļa un Vītola ielām) ar vecupes daļu līdz jūrai.

Pēc vienas versijas upes nosaukums Līva radies no igauņu valodas vārda liiv, kas tulkojumā nozīmē smiltis. Ar jūras vēju putinātām smiltīm ļaudis cīnījušies vairākus gadsimtus. Ar tām aizsērējusi Līvas upes grīva, un ostu vairākkārt vajadzējis pārcelt uz citu vietu, ceļojošās smilšu kāpas aprakušas zvejnieku mājas. Pēc cita uzskata Līvas vārds ir aizgūts no kuršu vārda lība, līpa vai tuvāk žemaišiem leipa, kas nozīmē liepa. Vēl viena koku versija ir, ka apkārtējo ciemu nosaukumos atrodami gan Priedenes ciems, gan Alkšņu ciems, bet alsknis lībiešu valodā ir  Liepā!

bildes_2007_0114_040011
http://www.liepajnieks.lv/search/label/liep%C4%81jas%20ezers

Hercogam Frīdriham 1625. gadā piešķirot Liepājai pilsētas tiesības, gan tika lietots nosaukums Lybaw, kas vēlāk kļuva par Libau,  pēcāk latviskojoties par Liepāju.

Pie Līvas upes senajos laikos nav izveidojusies osta, parasti apmetnes ierīkoja dziļāk iekšzemē no jūras vējiem drošākā vietā. Tā pa Ālandi kuģoja līdz Grobiņai, pa Tebru līdz Aizputei, pa Durbi līdz Durbei, bet pa Svētupi Vidzemē līdz Dūņezeram un Limbažiem…
Līvas ciems un tā tuvākā apkaime, un jo sevišķi svētais Liepājas, toreiz par Gaužu ezeru sauktais, jo tajā gulbji žēli sasaukušies, tāpat kā Dovzares (Papes) ezers,  bijusi aktīva kulta vieta, kurp nākuši svētceļnieki ziedus nest no citiem senās Kursas apvidiem. Bet uz dižākās salas Pērkona galvas (kalvas) atradies upurakmens…
Plašāk par seno Līvu un Līvas ciemu:
Kuršiem 750. Ejam kuršos, ejam līvos… Olafs Gūtmanis

 

 

KategorijasLivonija, UpesBirkas:, , , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s