Koknese

Kokneses mūra pils ir celta uz senāka latgaļu pilskalna pie Pērses upes ietekas Daugavā. Pirmās rakstiskās liecības par Koknesi ir atrodamas Livonijas Indriķa hronikā (1211), kurā tās vārds ir lietots dažādos variantos Kukenoys, Kukenois, Kukonoyse, Kukenoyse līdz ar apzīmējumiem castrum, mons, regnum. 1236206_401309583325086_582549004_n

 

1209.gadā bīskaps Alberts lika Koknesē uzcelt labi nocietinātu pili, kas kļuva par Rīgas arhibīskapa īpašumu, vēlāk arī arhibīskapa vasaras rezidenci. 1277. gadā Koknese ( lejasvācu Kokenhus, Kokenhusen) ieguva pilsētas tiesības un vēlāk kļuva arī par Hanzas pilsētu. Pils pelnīja no muitas – gar to pa Daugavu garām peldēja plosti un kuģi ar precēm. 1413. gadā cauri Koknesei no Siguldas uz Daugavpili ceļoja Žilbērs de Lanuā, kas to aprakstīja kā nocietinātu pilsētu un pili Livonijā (une ville fermée et chastel en Liuflant nommée Cocquenhouse), kas pieder Rīgas bīskapam.”

Kokneses etimoloģiju skaidro ar latgaļu vārdu “kūks”, “kūkna” (koks, koksne)  ar varbūtējo nozīmi koku savākšanas, sanešanas vieta. Turpat Lāčplēsis sastapa Koknesi pa ceļam uz Burtnieku pili. Iespējams, Kūkna/Kokna bija agrākais Pērses nosaukums, kas deva vārdu arī Koknesei. Kā nozīmīga tirdzniecība vieta uz Daugavas ūdenceļa Koknese bija pazīstama arī krieviem, kas skaidroja to kā куконос – “kumps deguns” kā objektu, kas atrodas augstā izliektā zemes ragā.

Koknese
https://www.facebook.com/koknese

Un te nonākam arī pie skandināvu hipotēzes. Vikingi kā drosmīgi jūras braucēji pievērsa īpašu uzmanība krasta reljefa  īpašībām – zemeragi, stāvkrasti bija svarīgas navgācijas zīmes. Senangļu næs, senskandināvu nes  (rags) ir daudzo ar vikingiem saistīto vietvārdu galā -ness, -nes, kā jau redzējām Kolkas raga gadījumā (Domesnes). Sk. arī Dungeness, Stromness Kentā Anglijā,  Freyness, Akranes Īslandē, Nez de Jobourg Normandijā. Ko gan nozīmētu Kuken-, Kukon-, Koken-? Koggen+naes  jeb kuģa smailais gals  pārāk pārliecinoši neizklausās. Vārda pirmo daļu varētu skaidrot ar senskandināvu kokkr, dāņu kok, arī igauņu kukk – gailis. Varbūt senā pils bija celta no īpašiem kokiem vai krāsota sarkanā krāsā, kas atgādināja gaiļa seksti… Par labu mājputnu vārdam varētu runāt Kaņieris, kas skaidrojams kā “vistu ezers” no kanā un lībiešu jǭra (igauņu järv) latviskojuma -ier-. Burājot pa Daugavu, no Kokneses  arī līdz Rīgas torņu gaiļiem vairs nav tālu.

450px-Skulptuurigrupp_'Meelis_ja_Vjatško_Tartu_kaitsel'_Tartus_Kassitoomel,_eestvaade,_20__september_2011
Wikipedia

Pirms mūra pils uzcelšanas Kokneses zemē valdīja Vetseke (rex Vetseke de Kukonoyse), kas esot bijis vikingu pēcteču Polockas kņazu dzimtas radinieks un 1207.gadā kļuva par bīskapa Alberta vasali. Pēc Lielvārdes Daniela uzbrukumiem gan Vetseke nodedzinājis savu pili un devās uz Polockas Krievzemi, tad arī uz Tērbatu, kur viņa cīņa pret krustnešiem iemūžināta pieminekļu grupā kopā ar  Lembitu dēlu Mēli (Meelis) Tērbatas aizstāvībā 1224.gadā.

KategorijasLivonijaBirkas:, , ,

Ieraksti komentāru

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out /  Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out /  Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out /  Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out /  Mainīt )

Connecting to %s